Mazas pērles lielā novadā. 1.Ceļojums

 

Kopā ar Bauskas novada ļaudīm notika jauks un izzinošs izbraukums. Mazas pērles lielā novadā tika meklētas Iecavas apkaimē, Zvirgzdes mežos, Vecumniekos, Taurkalnē un Vallē. Meklējumos piedalījās iecavnieki, baušķenieki, rundālieši un dzimtmisieši. 

Vispirms tika izzināti senie, pēc Otrā pasaules kara laika notikumi Iecavas puses mežos, kad īpaši Zālītes pusē darbojās vairākas pretošanās kustības grupas. Nacionālie partizāni, kuri vairākus gadus bija aktīvi pretinieki ienākušajai agresīvajai varai. Tālākie ceļi veda uz Iecavas staciju. Lai arī šobrīd satiksmes vilcieni nekursē, tomēr priecē, ka stacijas ēka gluži pamesta nav un ir gana aprūpēta. Pēc tam, Zvirgzdes kāpā, kas ir kopš Baltijas ledusezera kušanas laikiem sastumta un viena no augstākām iekšzemes kāpām, uzkāpuši, baudījām tālās ainavas. Bet Vecumniekos mūs sagaidīja vietējā māksliniece - gleznotāja un mākslas skolotāja Anda Sproģe. Čakli padarbojušies tikām katrs pie saviem sietspiedes tehnikā darinātiem dāvanu maisiņiem. 

Pārsteidzoša bija tikšanās Taurkalnē. Te mūs uzņēma vietējā bibliotēkas vadītāja Brigita Čebatarova. Izrādīja bibliotēkas plašās telpas, izstāstīja nelielā ciema vēsturi. Pabijām pie teiksmu apdvestā Aklā ezera. Tā mītiski skaistie krasti gan šoreiz bija neviesmīlīgi vēsa vēja appūsti, toties tikām pie svaigi ķertām un silti žāvētām zivīm - igauņu brekšiem. Šī ceļojuma noslēdzošās norises - Aktieru Amtmaņu-Briedīšu muzejs Vallē. Muzeja skati un stāsti vispirms un noslēgumā gardā biešu biezzupa, mūsu sadarbības partnerorganizācijas, biedrības Jaunatne smaidam sarūpēta. Un tad arī Bārbeles folkloras kopas TĪRUMS iepriecinošā dziedāšana un sadancošana. 

Skaista un bagāta diena. Uz jautājumu - Kas jums patika visvairāk, atskanēja atbilde - VISS!!! Un tad jau - citiem kāpa, citiem māksla, citiem dejošana ... Un tomēr viss - katrā vietā uzzinājām un ieraudzījām ko jaunu - vietas daili, sava darba un vietas iedvesmotus ļaudis. Ceru, ka notika abpusēja bagātināšanās un tikpat iepriecināti kā jutāmies ciemiņu kārtā, jutās mūsu uzņēmēji.

Fotouzņēmumu albums - šeit

Projektu MAZAS PĒRLES LIELĀ NOVADĀ atbalsta Bauskas novada pašvaldība.

Aš padainūsiu dainų dainelę

 

Laiks Folkloras svētkiem!

Ik gadu Lietuvā, Raseiņu novada Vitauta Staņevičus muzejā - lauku sētā notiek Folkloras svētki Aš padainūsiu dainų dainelę. Ik pa laikam tajos piedalās folkloras kopas no Latvijas. Šogad tā viesi būs Baldones folkloras kopa MANTOJUMS.

MAZAS PĒRLES LIELĀ NOVADĀ - APCEĻOJAM BAUSKAS NOVADU 1.Ceļojums Iecava – Vecumnieki – Taurkalne – Valle

Projekta MAZAS PĒRLES LIELĀ NOVADĀ - APCEĻOJAM BAUSKAS NOVADU 1.Ceļojums Iecava – Vecumnieki – Taurkalne – Valle notiks 27.maijā

Ievirpuļosim pavasari!

2023.gada 20.maijā plkst. 13.00 Iecavas pagasta Rosmes bibliotēkas pļaviņā Pavasara ievirpuļošanu rosinās Ginta Zaumane un koklē ieskandinās Gunta Saule

Sagaidot un svinot pavasara atnākšanu, gribas būt kopā, vienā pulciņā ar domubiedriem. Lai pavasari dabā ievestu arī paši sevī. Ieraudzītu uzplaukšanu pašos. To veicinātu, stiprinātu, rosinātu.

Radošais gaismas gars, kas nu mostas dabā tā vien prasa izpausties arī mūsos. Arī mēs esam radītāji. Līdztekus dabai. Un paši būdami dabas daļa, dabas kopums. Un esība. Esam atbildīgi. Apzināti. Dzīvodami pēc tiem pašiem likumiem, pēc kuriem dzīvo zvaigznes tālajā kosmosā, pēc kuriem notiek augu sakņu spurgalu stiepšanās zemes dzīles un pumpuru atvēršanā saulē un lietus valgumā. Pēc tiem pašiem likumiem, pēc kuriem notiek jūras ūdeņu paisums un bēgums un augļu nobriešana.

Un šo apzinājušamies mums vieglāk savu radīšanas sparu ievirpuļot! Radīt, veidot sevi, savu dzīvi, savus sapņus. Un ieraudzīt viņu īstenošanos.

Mūsu viešņa, māksliniece, Iecavas Vīnkalna cepļa turētāja un citu smalklietu dartinātāja GINTA ZAUMANE dalīsies savās dzīves mākslas un radīšanas pieredzē.

Noskaņai skanēs GUNTAS SAULES iespēlētā kokle. Un dabas balsis visapkārt.

Visi laipni aicināti!

Sīkākas ziņas un pieteikšanās – 27811297 (Gunta)

Satiksme no Rīgas ar autobusu Rīga – Bauska līdz pieturai Smēdes

Lapu dienas pavasara talka

Svētdien, 30. aprīlī plkst. 10.00 Siguldas novada Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija aicina uz Lapu dienai veltītu pavasara talku. 

Dziesmotās tautas spēks

 

Mantojums. Baldones folkloras kopa kopā ar Carnikavas kultūras nams "Ozolaine" folkloras kopu CĒLĀJI un Baložu kapelu Dančmeistars Latvijas atdzimšanas svētkus svētīsim Baložu pilsētas kultūras nams 2023.gada 4.maijā.

Aicinu uz mūsu kopkoncertu!

Daudzināsim mūsu dziesmas spēku un vērtību kopā!

Lielās dienas rīts Zvirgzdes kāpā

Agri lēca saulīte
Lieldienas rītā
Pats Dieviņs staigāja
Pa zaļu zālīti

Brīdis, kad diena ar nakti novienādojas vienādā 12 stundu garumā. 12 stundas dienai un 12 naktij. Zīmīgs brīdis gadā, kuru, saulei kalnā kāpjot, pamanām. Un svinam. Iezīmējam, ierakstam savā apziņā. Dabai mums apkārt ir visdrīzāk vienalga. Bet mums ir svarīgi pašiem priekš sevis šos brīžus iezīmēt. Pavasara vienādības. Lielā diena. Lieldienas. Svētrīts.

Baldones kopa MANTOJUMS un Bārbeles TĪRUMS 18.marta saules rītu sagaidīja pasaku mežā, Zvirgzdes mežā, kur slejas viena no tālāk no jūras esošajām kāpām, kura stāsta senus stāstus par mūsu zemes vēsturi un aizlaikiem - dziedot un gavuilējot, saulīti piesaucot un daudzinot. Sirsnīgā domubiedru pulkā - cienājoties ar dzērvenītēm, daloties krāsotu olu kaujās, ejot saules rotaļās, saulei uguni kurot un ziedojot tai pērnos vainagus pateicībā par gada devumu. Graudus - domu, veselības un dzīvības, labības graudus sējot un Meža un Lauku māti godājot.

Lai visiem skaists jaunais uzlēcošās saules gads!

Mūsu svētrīta gaismas uzzibsnījumu kopa skatāma šeit

Grāmatnieki ceļo. Liepāja un apkaime grāmatniecībā, literatūrā, mākslā, mūzikā

Pavasara ceļojumu laiks uzņem apgriezienus un turpinās. Jau sen mūsu sapņos ir Kurzeme un vēl jo vairāk Liepāja. Un te nu uztapis viens ceļojums tieši turp. 

Ceļosim 29.-30.aprīlī. Maršrutā ietverta Zentas Mauriņas memoriālā istaba Grobiņā. Turpat arī Dabas takas un Arheoloģiskais ansamblis, kas saistīts ar vikingu senatni un mūsu kuršu ciltīm un mūsu gadījumā paredz pastaigu aptuveni 3-5km garumā. Liepājā paviesosimies atraitnes Hoijeres namā un iepazīsim vienu no Liepājas jaunajām kultūrvietām - muzikālo, atraktīvo un jaunveidoto Pegaza pagalmu. Labā laikā paredzētas pastaigas ielās un pludmalē. Svētdiena sāksies Liepājas muzejā, kur iecerēts skatīt divu liepājnieku, māsas un brāļa Ilonas Gabaliņas-Kilas un Raimonda Gabaliņa – kopīgi veidoto izstādi "Skaitļu enerģijas transformācija" un tikties ar vienu no izstādes autorēm, Ilonu. Tālākais ceļš vedīs uz Godiņu piedzīvojumu pasauli un tikšanos ar Āra flautām, un uz Ziemupi. Tādēji svētdienas pēcpusdienu un ceļojuma otro dienu vairāk pavadīsim dabā. Kopā ar vietējām Ziemupes pavadonēm Daigu un Dainu iepazīsim Ziemupes apkaimes vērtības. 

Satiec savu meistaru Baldonē, Staburagā, Boļānos

Ikgadu Latvijā notiek Meistaru meklēšana. Akcija, ko rīko Nacionālais kultūras centrs. Tajā iesaistās dažādi amatu meistari Latvijā - arī folkloras kopas. Mēs šai ceļojumā satiksimies ar tradīcijas kopējiem Baldonē un piedalīsimies folkloras kopas MANTOJUMS Atklātajā mēģinājumā. Rīta pusē iepazīsim senās kūrvietas iespaidā radušās mazpilsētiņas seno apbūvi. Tālāk dosimies uz Staburagu,  - vietu, kurā ir gan savi Daugavas sāīgie stāsti, gan literātāras piemiņas, gan mūsdienu kultūras turētāji. Diena nogali vadīsim Daugavas līkumā, kur slejas viens no Strūves loka punktu kalniem. Dabūrkalns, kas nesen ieguvis arī skaistu skatu torni tālumus lūkot. Ieguvuši saulrieta zīmes atgriezīsimies Rīgā.

Brauciena norise:

9.00 - Izbraukšana no Rīgas

9.45 - nonākam Baldonē

Līdz 12.00 - pastaiga pa Baldoni kopā ar Renāti - koka Baldone, Ceriņu iela …

Lielās dienas rītu gaidīsim Zvirgzdes kāpā

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd ar' mūsu sētiņā:
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēti vajadzēja.

Sagaidīt jauno sauli Lielās dienas rītā. Rītā, kad nakts un dienas garums izlīdzinās, lai nākamajā dienā jau diena būtu garāka par nakti. Iezīmēt un ieslēgt šo rītu savā apziņā. Būt pamodušamies un saules parādīšanās mirkli sagaidīt. Tas ir tik svarīgi mūsu apziņai. Mūsu ES. Mūsu iekšējai saulei. Tas nav tikai "tradīcijas saglabātaja pienākums". Mūsu senie ļaudis, kas šos svētkus svētīja, to nedarīja kādas tradīcijas saglabāšanas nolūkos. Viņi to darīja savam labumam. Un savas saimes, savas sētas un lauku labumam. Mēs to turpinām. Aī savas tautas labumam.

Mūsu mazais kosmoss rit saskaņā ar lielo. Mūsu iekšējā saule ir saskaņā ar sauli pie debesīm. Jo viss ir pēc vieniem un tiem pašiem likumiem uzbūvēts. Tik cilvēkam pie tā visa ir klāt vēl dots arī to apzināties. Dabā un Visumā viss ir savā zināmā saskaņā. Tā dzīvo to vienkārši un dabiski. Mūsu dzīves labums ir Apziņa. Sākam rītu ar sauli un svētam, dzīvojam dienu ar sauli. 

Baldones folkloras kopa MANTOJUMS un Bārbeles folkloras kopa TĪRUMS Lielo dienu gaidīs un godinās 2023.gada 18.marta rītā Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pusē. Pulcēsimies no sešiem rītā. Ikviens, kurš vēlas būt kopā ar mums, laipni aicināts pievienoties.

Sadarbībā ar biedrībām Zemgales mantojums un JUMALA.

Lai mums izdodas! 

P.S.: Foto no Lielās dienas rīta Doles salā 2021.gadā.

Sāmu Tautas diena. 6.februāris

Sāmi ir mūsu Latvijas līvu tautas valodas brāļi. Sāmi, tāpat kā līvi ir somugru tautas pārstāvji. Un arī pasaules tvērums dažkārt ir līdzīgs. Sāmu tautas vēsture ir bieži vien bijusi smaga. Tā gājusi cauri nopietniem neatzīšanas un nepieņemšanas posmiem. Sāmu tradicionālos dziedājumus joikas kristīgā baznīca ilgstoši niecināja un nīcināja dēvēdama par velnišķiem. Daudzviet ģimenēs bailēs no represijām tās nedziedāja un nākamās paaudzes nepārmantoja. Līdzīga bija norvēģu attieksme pret sāmu valodu un citām tradīcijām. Un vēl arvien itin bieži ir sastopama rezervēta attieksme pret šiem, kā dažkārt saka, dabas bērniem. Pirms 50 gadiem sāmu (somugru minoritātes) valodu neuzskatīja par īpašu vērtību, kaut gan tajā runāja daudzi norvēģi, zviedri un somi. Skolā nedrīkstēja runāt sāmiski. Tagad ir gan sāmu bērnudārzi, gan skolas, sāmu avīzes, radio un televīzijas raidījumi. Tai ir pat oficiāls valsts valodas statuss atsevišķās pašvaldībās. Darbojas Sāmu nacionālais teātris.

DZELTENĀ / RUDĀ KAĶA MĀJASKUNGA vai TĪĢERĒNA LAUVĒNA, vai VILKAČA gadi

Regīna Valtenberga, Sēļu zintnieces Anželikas Tamašas skola

DZELTENĀ / RUDĀ KAĶA MĀJASKUNGA vai TĪĢERĒNA LAUVĒNA, vai VILKAČA gadi

Artūra kalendārs = AK/ 30.35. gads – Saturna = SaturNuļa 32 cikla 21. gads.

Tagadējais kalendārs = TK 1959., 1991., 2023. gads un tt.

Visu nozaŗu PAŠCIENĪGU MājasKungu (saimnieku, uzņēmēju, daiļdaŗu), t.s. “Tautas OZOLU” gadi. Jūnija 21. datums pēc AK ir viņa svētki – viņa vārdadiena. Pie mums nav ne lauvu, ne tīģeŗu. Bet mums ir “pieradināti lauvēni un lauvas”, tās ir dārza puķītes=“lauv mutītes” un ir visu kaķu dzimtas vadonis – DZELTENAIS/RUDAIS KAĶIS MĀJASKUNGS. Zaļacains vai ar rudi zaļām acīm. Svītrains, ar baltiem cimdiņiem, baltām čabatiņām un ar baltu kaklasaiti. Dzeltenīgie/rudie kaķi ir īpaša šķirne = iedzimti vadoņi, naudas un naudos = labuma kaķi. Viņi ir Dzīvības un dzīvā ūdens pasargātāji un apgādātāji. Dzeltenie/rudie kaķi saimniecībā kož pat žurkas.

Dzeltenā/Rudā Kaķa zvaigznājs aizņem 32/24 34/22 tikus Zemītes/Žemealos pilī 10/11 grādā mūsu Zvaigžņu kartē.

Meteņdienu gaidīdami

Sveču dienas iezīmības

SVEČU DIENAS IEZĪMĪBAS norisināsies 2023.gada 4.februārī no plkst. 13.00 Mākslinieku darbnīcā Baldonē, Daugavas ielā 2a

Norise -

• Meistares Ritas Prančas vadīta Ziepju gatavošanas darbnīca
• Vaska sveču darināšana
• Sveču dienas svinības ar sadziedāšanu, Sveču dienas putru un citām labām tradicionālām lietām

Rīkotāji - Biedrība JUMALA, Daugavas saime 

Pieteikšanās sarīkojumam (līdz 1.februārim) - vietu skaits ierobežots

Dalība - 15,- EUR

Cikla KAPEJA PIE ANDREJA 2. sarīkojums

2023.gada 4.martā plkst. 15.00

Kopienas GRĀMATNIEKI CEĻO ļaudis ir aicināti viesoties muzejā, kurš veltīts vienam no Latvijas literatūras dižgariem un tai pat laikā reizēm pretrunīgi vērtētai personībai Latvijas politiskajā vēsturē.

Sarīkojuma saturs: