Lielā diena nāk ...

Klāt marts, mēnesis, kurš mums nes kāda svešzemju kara dieva vārdu. Varbūt ne bez iemesla, jo šai mēnesī ziema ar vasaru sāk savu ikgadējo cīņu. Te ziemas ar saviem salto vēju zobeniem mētājas, te saulīte, arvienu augstāk debesu jumā kāpdama, savus spožos un siltos saukes staru zobenus mirdzina pār zemi. 

No Jāņiem uz Pēteriem

Samaisīju iemauktiņus

Metu ceļa maliņā

Lai Jānītis kavējās,

Lai panāca Pēterītis.

Jāņi ar Pēteriem tik ļoti tiek salāgoti un salīdzināti. Tik saistīti gan Jāņi ar Pēteriem, gan Jāņa sieva ar Pētera sievu... Jānis ziedu kaisītājs, bet Pēteris tas, kurš ziedus kopā salasa. Jānis visus ziedus uzplaucēja, bet Pēteris sāk sēklas darināt un ražu briedināt, un lapas lipināt. Pērkona gaisus vairāk šai zemē sūtīt. Lai valgme brieduma sākumam. Jānītis - ziedus lasa, Pēteris jau lapās vai ogās iet. Jāņa sieva vienos ziedos, Pētera - lapās un brangumā. Vēl stāsti par to, ka Jānis Jāņu naktī savu līgaviņu vai sievu, vai saktu (Sauli) pazaudējis un atrod tik Pēteros. Kas šai straujajā laikā notiek dabā - to varam viegli saprast, jo briedums pēc Jāņu pilnzieda sākas strauji. Kas notiek ar Saules gājumu debesu jumā, arī saprotams - aiztējusi rīta lēktā un vakara rietā to pašu tālāko punktu pie apvāršņa, tā griež savu gaitu atpakaļ. Debesu kalnā visaugstāk uzkāpusi, tā sāk gaitu lejup, dienas īsumā raukdama. Un šai laikā tas pirmbrīžam notiek gan strauji. 

Sveču mēnesī svētam Meteņus un Sveču dienu

Gada otrais mēnesis mums ir tāds SVEČU MĒNESIS. Gan bites tajā tiek īpaši daudzinātas, gan lāsteku sveces tad no māju jumtiem visbiežāk jau rīko izrādes, kas norāda, ka saule jau tik augstu sakāpj dienas gaitā, ka siltums izplatās arvien tālāk un uz ilgāku laiku. un kausē sniegu no jumtu čukuriem.

Protams, februārim ir vēl citi nosaukumi, - arī Meteņa mēnesi to dēvē un Puteņa mēnesi, un par Ziemeļvēja mēnesi arī. Un Sveču dienas nosaukums arī ir vēl ar citām nozīmēm. Būdamas Ziemas Māra tā nes klāt arī savu īpašu raksturu. Viņa šai laikā pārvalda gaisu un vējus. Jau izsenis tiek runāts par to, ka šis ir vējiem bagātākais mēnesis. 

Bet - kā tad mēs to godāsim, kā svētīsim, kā daudzināsim?

Laikritī jauns Saules loks atveras

Ir sācies jauns saules gads. Kad četri brāļi Ziemassvētki aizripojuši pār kalnu - dziedādami, spēlēdami, dancodami, kad bluķi kūpēdami sadeguši un izkūpējuši, kad jaunās saules atgriešanās sagaidīta, varam likt jaunu LAIKRITI pie sienas un sākt jaunu gada ritējumu piepildīt. Laikritis savā kalendārajā kārtībā ir ielicis to, ka ir pagājis Ledus laiks, kas bija no Mārtiņiem līdz Ziemassvētku cikla beigām. Tagad sākas Sala laiks, kas būs līdz Meteņiem. Laikritī deviņdienu savaites (nedēļas) tiek skaitītas tikai pēc Saules. No Ziemassvētku cikla beigām līdz Meteņiem ir tieši 45 dienas. Un pēc šī kalendāra Meteni svētīsim 7.februārī. 

Lielās dienas rīts Zvirgzdes kāpā

Agri lēca saulīte
Lieldienas rītā
Pats Dieviņs staigāja
Pa zaļu zālīti

Brīdis, kad diena ar nakti novienādojas vienādā 12 stundu garumā. 12 stundas dienai un 12 naktij. Zīmīgs brīdis gadā, kuru, saulei kalnā kāpjot, pamanām. Un svinam. Iezīmējam, ierakstam savā apziņā. Dabai mums apkārt ir visdrīzāk vienalga. Bet mums ir svarīgi pašiem priekš sevis šos brīžus iezīmēt. Pavasara vienādības. Lielā diena. Lieldienas. Svētrīts.

Baldones kopa MANTOJUMS un Bārbeles TĪRUMS 18.marta saules rītu sagaidīja pasaku mežā, Zvirgzdes mežā, kur slejas viena no tālāk no jūras esošajām kāpām, kura stāsta senus stāstus par mūsu zemes vēsturi un aizlaikiem - dziedot un gavuilējot, saulīti piesaucot un daudzinot. Sirsnīgā domubiedru pulkā - cienājoties ar dzērvenītēm, daloties krāsotu olu kaujās, ejot saules rotaļās, saulei uguni kurot un ziedojot tai pērnos vainagus pateicībā par gada devumu. Graudus - domu, veselības un dzīvības, labības graudus sējot un Meža un Lauku māti godājot.

Lai visiem skaists jaunais uzlēcošās saules gads!

Mūsu svētrīta gaismas uzzibsnījumu kopa skatāma šeit

Lielās dienas rītu gaidīsim Zvirgzdes kāpā

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd ar' mūsu sētiņā:
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēti vajadzēja.

Sagaidīt jauno sauli Lielās dienas rītā. Rītā, kad nakts un dienas garums izlīdzinās, lai nākamajā dienā jau diena būtu garāka par nakti. Iezīmēt un ieslēgt šo rītu savā apziņā. Būt pamodušamies un saules parādīšanās mirkli sagaidīt. Tas ir tik svarīgi mūsu apziņai. Mūsu ES. Mūsu iekšējai saulei. Tas nav tikai "tradīcijas saglabātaja pienākums". Mūsu senie ļaudis, kas šos svētkus svētīja, to nedarīja kādas tradīcijas saglabāšanas nolūkos. Viņi to darīja savam labumam. Un savas saimes, savas sētas un lauku labumam. Mēs to turpinām. Aī savas tautas labumam.

Mūsu mazais kosmoss rit saskaņā ar lielo. Mūsu iekšējā saule ir saskaņā ar sauli pie debesīm. Jo viss ir pēc vieniem un tiem pašiem likumiem uzbūvēts. Tik cilvēkam pie tā visa ir klāt vēl dots arī to apzināties. Dabā un Visumā viss ir savā zināmā saskaņā. Tā dzīvo to vienkārši un dabiski. Mūsu dzīves labums ir Apziņa. Sākam rītu ar sauli un svētam, dzīvojam dienu ar sauli. 

Baldones folkloras kopa MANTOJUMS un Bārbeles folkloras kopa TĪRUMS Lielo dienu gaidīs un godinās 2023.gada 18.marta rītā Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pusē. Pulcēsimies no sešiem rītā. Ikviens, kurš vēlas būt kopā ar mums, laipni aicināts pievienoties.

Sadarbībā ar biedrībām Zemgales mantojums un JUMALA.

Lai mums izdodas! 

P.S.: Foto no Lielās dienas rīta Doles salā 2021.gadā.

Meteņdienu gaidīdami

ZIEMASSVĒTKU IEGAISMOŠANA

Tuvojoties gadu mijai, jaunās saules piedzimšanas brīdim, ir vērts arī mūsu katra domas, vēlmes un ierosas veltīt jaunajam. Izsenis mūsu Tradīcija stāsta par mūsu katra paša līdzatbildību Laika ritējumā. Svētku piesaukšana, gaidīšana, gatavošanās tiem - tā ir tikpat svarīga svētku sastāvdaļa kā paša zīmīgā brīža apzināšanās un svētīšana. Mūsu svētki ir gaidīšanas, "dzīšanas", "kalnā vilkšanas" darbību piepildīti. Tie nav tikai zīmīgā mirkļa apliecināšana, bet apzināta Laika virzīšana. Apzināta līdzdalība pasaules kārtības uzturēšanā.

Ziemassvētku iegaismošana - sevis un pasaules gaismas vairošana ir tikpat zīmīgs mirklis. Aicinām to piesaukt, daudzināt, radīt, piedzīvot kopā. Ar dziesmām, zintīm, gaismas iedegšanu.

2022.GADA 17.DECEMBRĪ PLKST. 16.00 IECAVAS DIEVDĀRZIŅĀ visi tiek laipni aicināti pievienoties 

ZIEMASSVĒTKU IEGAISMOŠANĀ 

2020.gada 24.oktobrī turpināsim Gadskārtu un mūža godu tradīciju skolas seminārus. 

Šai reizē par laiku un iezīmīgiem rituāliem bērniņu gaidot, saņemot ģimenē un uzņemot dzimtā mūža godos, krustabās, kā arī par tematiem, kuri senās, pirmskristīgās tradīcijas mantojumā mazāk pētīti un apzināti - par dažādu vecuma posmu iezīmīgiem brīžiem - atšķirībām, ievedībām, iesvētībām - par laiku līdz precībām. 

Semināru vadīs tradīcijas pētnieki un praktiķi Ieva un Jāni Kušķi.