Gājiens uz Dzejnieku Billītēm

2024. gada 7.septrmbrī iecerēts kultūrpārgājiens uz Dzejnieku Billītēm. Pārgājiens ar DZEJU. Un domām par dzeju. Un par Virzu. Edvartu.

2024.gada 7.septembrī laikā no pulksten 10.00 – 19.00 ar sākuma satikšanos pie E.Virzas pieminekļa Iecavā pie Kultūras nama, dzejiskām pieturām Dievdārziņā,  Rumbu kapsētā, kur apglabāti E.Virzas senči, un citviet. 

13.00 - DZEJAS sarīkojums Edvarta Virzas Billītēs.

Atgriešanās Iecavā ap 19.00 

Dārza svētkos Vīnkalna ceplī

 

Iecavā Vīnkalna cepli zina daudzi. Arī tie, kuri nezina tā adresi. Un Gintas Zaumanes - keramiķes, izšuvējas un citu smalku margošanas lietu un darbu pratēja, arī ir pazīstama daudziem. ROSMES bibliotēka ar Gintu ir sadarbojusies jau gana daudz reižu. Un katra tāda nes jaunus pārsteigumus un jaunu sadarbības pireku. Un radīšanas prieku.

Pārgājiens Bauskas novadā. Bērzmuiža - Stūrīši - Garoza - Ļūdēni

 

Ar vēja un pērkona draudiem no laika vērotāju un zinātāju augstumiem sācies sestdienas, pārgājiena dienas, rīts, dienu tomēr izvērsa gluži rāmu un mierīgu. Vien dienas pirmā pusē mazliet smidzināja un sutīgo sajūtu veldzēt centās sīks lietus.

Pulciņš ceļotāju, kā runāts, satikās Rīgas – Bauskas šosejas Dāliņu pieturā lai dotos izzinošā kultūrpārgājienā. Mūsu pulkam bij pievienojušies ļaudis no Iecavas pagasta Rosmes, Dzimtmisas, Iecavas pilsētas pašas, Bauskas un Rundāles un pat tālāki ceļotāji no Ogres un Jelgavas. Pusceļā pievienojās arī pulciņš mežotniešu. Kopā 18 ceļotāji. Daži jau rūdīti gājēji, daži pirmo reizi bija metušies izaicinājumā doties tik garā, 20 kilometru, pārgājienā.

Grāmatnieki ceļo uz Lubānu

24.-25.08 dosimies ceļojumā uz Odzienu, Vietalvu, Lubānas un Madonas apkārtni.

Kopienas Grāmatnieki ceļo ļaudis dosies kārtējā pilnveidojošajā un izglītojošajā izbraukumā. Lielais mērķis ir Dzejnieces Broņislavas MARTUŽEVAS 100 gades sarīkojums Lubānā, Dzejas klētī, kas notiks svētdien 25.augustā 15.00. Bet mēs ceļā dosimies jau sestdienā un pa ceļam viesosimies Odzienā, Vietalvā un citās vērtīgās un iezīmīgās kultūrvietās.

25.08 Dzejas klētī Broņislavas simtgades dzejas diena Lubānā DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST… Broņislavas Dzejas dārzā. Piedalās Folkloras kopa “Ceidari” u.c.. Nošu grāmatas “Dzimst dziesmas tautā, dzimst… Broņislavas Martuževas dziesmu grāmata” atvēršana un daudzinājums. Pētera Korsaka fotogrāfiju izstāde.

Dārza svētkos Vīnkalna ceplī ciemos Harijs Vagrants

DĀRZA SVĒTKI notiks Iecavā, Vīnkalnu cepļa sētā. Piektdienā, No plkst. 17.00 varēsim darboties cepļa saimnieces Gintas Zaumanes vadītā augu dailes darbnīcā. Bet no 18.00 mūsu viesis būs dažādus pasaules mūzikas un skaņu rīku muzikants, ceļotājs, domātājs un stāstnieks Harijs Vagrants.

Turpinot atzīmēt Rosmes bibliotēkas 55.gadskārtu sanāksim Dārza svētkos.

No Jāņiem uz Pēteriem

Samaisīju iemauktiņus

Metu ceļa maliņā

Lai Jānītis kavējās,

Lai panāca Pēterītis.

Jāņi ar Pēteriem tik ļoti tiek salāgoti un salīdzināti. Tik saistīti gan Jāņi ar Pēteriem, gan Jāņa sieva ar Pētera sievu... Jānis ziedu kaisītājs, bet Pēteris tas, kurš ziedus kopā salasa. Jānis visus ziedus uzplaucēja, bet Pēteris sāk sēklas darināt un ražu briedināt, un lapas lipināt. Pērkona gaisus vairāk šai zemē sūtīt. Lai valgme brieduma sākumam. Jānītis - ziedus lasa, Pēteris jau lapās vai ogās iet. Jāņa sieva vienos ziedos, Pētera - lapās un brangumā. Vēl stāsti par to, ka Jānis Jāņu naktī savu līgaviņu vai sievu, vai saktu (Sauli) pazaudējis un atrod tik Pēteros. Kas šai straujajā laikā notiek dabā - to varam viegli saprast, jo briedums pēc Jāņu pilnzieda sākas strauji. Kas notiek ar Saules gājumu debesu jumā, arī saprotams - aiztējusi rīta lēktā un vakara rietā to pašu tālāko punktu pie apvāršņa, tā griež savu gaitu atpakaļ. Debesu kalnā visaugstāk uzkāpusi, tā sāk gaitu lejup, dienas īsumā raukdama. Un šai laikā tas pirmbrīžam notiek gan strauji. 

Ceļojums uz Paņevēžu

2024.gada 20.jūlijā dodamies ceļojumā uz lietuviešu kultūrpilsētu Paņevēžu. Uz pilsētu, kura izveidojusies skaistās līkumotās Nevēžas upes krastos. 

Īkstrums. Stūrīši. Garozas parks

 

2024.gada 13.jūlijā, sestdienā, dosimies kārtējā Bauskas novada iepazīšanas pārgājienā.

Mūsu pavadone jau otro reizi būs baušķeniece Lilita Seržāne. Šoreiz mūsu ceļojumā ietverti - Ikstrums un tā ceļa meklējumi un atradumi, Garozas parks, mākslinieka-tēlnieka Mārtiņa Zaura dzimtas mājas Stūrīši, Bērzmuižas kungu māja, kā arī vēl citi pārsteigumi, ko vien tādā ceļā var sastapt.

Raibā vasara

Lai padalītos ar dažādiem sarīkojumiem, ar kuru rīkošanu es esmu saistīta, te maziņš kalendāriņš:

13.07 kājāmgājējiem Bauskas apkaimē ar maksimums 20km nostaigāšanu (komktētāku maršrutu izstāstīšu vēlāk);

19.jūlijā DĀRZA SVĒTKI Iecavā, Vīnkalna ceplī pie meistares Gintas Zaumanes un vakarā 19.00 ar sarunu un koncertiņu ciemos dziesminieks, dzīvesviedais, ceļotājs, rakstnieks ...  Harijs Vagrants

20.jūlijā ceļojums uz Lietuvu, uz jaunatklāto Laikmetīgās mākslas muzeju Stasys muzejus

17.-18.08 - maDARAS svètki Ziemupē

24.-25.08 Lubāna - Madonas apkārtne. 
25.08 Dzejas klētī Broņislavas simtgades dzejas diena Lubānā DZIMST DZIESMAS TAUTĀ, DZIMST… Broņislavas Dzejas dārzā. Piedalās Folkloras kopa “Ceidari” u.c.. Nošu grāmatas “Dzimst dziesmas tautā, dzimst… Broņislavas Martuževas dziesmu grāmata” atvēršana un daudzinājums. Pētera Korsaka fotogrāfiju izstāde.

Tā īsumā … lai intetesenti var ierakstīt savos kalendārīšos.

Priekšjāņu sadziedāšanās Rāmavas muižā

Skaistais ziedēšanas un Jāņu gaidīšanas laiks tuvojas. Pasaule un saule zied, un skan, un mirgo krāsās un skaņās. Dienās un naktīs. Rītos agros un vakaros vēlos. Saule, īsu brīdi pabijusi viņpus zemes malas, atkal ceļas augšup un mèro garum garu ceļu pāri visam debesu jumam.

Daba iedvesmo vienmēr un šai laikā jo īpaši. Pilnzieda laikā arī cilvēkam viwglāk atvērties ziedēšanai un gadu no gada uzplaukt. Atvērties atī dziesmai šis ir īpašs laiks, jo kā Dainās jau aizlaikus dziedāts:

Visu gadu dziesmas krāju,

Jāņu dienas gaidīdama.

Sadziedāšanās Un Vasarassvētku svinēšana

Skaistais Vasarassvētku pilnmēness laiks tā vien aizcina izskadināt skaistākās dziesmas un izvīt puķu vijas Vasarassv';etku godos. Šoreiz ikmēneša sadziedāšanās notiks sestdienā 25.maijā. Savukārt svētdien dosimies svinēt Vasarassvētku uz Kuldīgas pusi. Vietā, ko vairāk zinām kā Turlavu un kur atrodas arī mazāk zināmā Kurmāle, mīt Kameņu Samteņu akadēmijas kopiena. Iepazīt kopienu, iedzīvoties dažādās dabas darbnīcās, vīt vainagus un puķu vijas, rotāties un dziedāt aicina biedrība JUMALA.

Mīļi aicināti pulciņā!

P.S.: Uz Turlavu no Rīgas būs busiņš (piesakies, ja vēlies braukt turpu kopā ar mums)

Raksti vai zvani Guntai - 27811297, ja vēlies uzzināt ko vairāk! 

Muzeju nakts un diena Vecpiebalgā

 

18.-19.maijā notiks izbraukums uz Muzeju nakti un dienu Piebalgā.

Sadziedāšanās pavasarī otroreizi

Kad pēc mums labāk pierastā un zināmā gregoriāņu kalendāra Sulu mēnesis jau iet lielā pusē, bet pēc Saules un Mēness kalendāra tas tik nesen kā sācies, ir laiks atkal sanākt uz vienu sadziedāšanās pusdienu Rāmavas muižas kultūrtelpā. 

Sanāksim sestdien, 20.aprīlī 12.00 muižā sadziedāt. 

Jau tuvojas Ūsiņu un Vasarassvētku, un skaistais rotāšanas laiks. Tad nu ņemsim savās dziesmu vācelēs, grāmatās, kamolos, sirdīs un galvās līdzi tās košākās un sirdij tuvākās pavasara, uzplauksmes un atvēršanās dziesmas, ko gribam ar visiem kopā izdziedāt, atminēties, atrast un sajust.

Lai tuvināšanās un sadraudzēsanās dziesmā notiek!

Lapu diena Kalna Vaizuļos

Trešdien, 1. maijā plkst. 11.00 Siguldas novada Mores pagasta „Kalna Vaizuļos”  Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija aicina uz LAPU DIENU – daudzveidīgu kultūras programmu un talku. 

Pavasara sadziedāšanās RĀMAVĀ

 

Tuvojoties Lielajai dienai arvien vairāk svarīgi iekustināt balss enerģiju. Atmodināt balsi, kas ziemā  bijusi iemigusi un rimtāka. Nu nāk vasara un balsu vajadzēs, kā jau arī dziesmā dzied.

Šim nolūkam 16.martā, pēc Saules-Mēness kalendāra Ģērdu jeb Ģērdaču dienā, sanāksim dziedāgribošu domubiedru pulciņā un ieskandināsim ne tikai paši sevi, bet arī jaunināsim jauku Pierīgas kultūrvietu - Rāmavas Depkina muižu, kas kopš šī pavasara nonākusi citu nomnieku pārvaldījumā un ir draudzīga un īpaši atvērta tradicionālās kultūras cilvēkiem un lietām. 

Sveču mēnesī svētam Meteņus un Sveču dienu

Gada otrais mēnesis mums ir tāds SVEČU MĒNESIS. Gan bites tajā tiek īpaši daudzinātas, gan lāsteku sveces tad no māju jumtiem visbiežāk jau rīko izrādes, kas norāda, ka saule jau tik augstu sakāpj dienas gaitā, ka siltums izplatās arvien tālāk un uz ilgāku laiku. un kausē sniegu no jumtu čukuriem.

Protams, februārim ir vēl citi nosaukumi, - arī Meteņa mēnesi to dēvē un Puteņa mēnesi, un par Ziemeļvēja mēnesi arī. Un Sveču dienas nosaukums arī ir vēl ar citām nozīmēm. Būdamas Ziemas Māra tā nes klāt arī savu īpašu raksturu. Viņa šai laikā pārvalda gaisu un vējus. Jau izsenis tiek runāts par to, ka šis ir vējiem bagātākais mēnesis. 

Bet - kā tad mēs to godāsim, kā svētīsim, kā daudzināsim?

Grāmatnieki ceļo. Eglīte

Šogad Grāmatnieki ceļo EGLĪTĒ tiksimies Valodu mājā Rīgā (Avotu ielā 33) 28.janvārī no plkst. 13.00