Jurģi

Sērsnu mēneša pimajā piektā ir laiks, ka varam svētīt Jurģus. Tā ir atkal viena tradicionāla iezīmdiena kuras ārējais saturs laiku gaitā zaudējis nozīmi, jo sen kopš mēs vairs nemainam dzīvesvietas jaunam pavasaim sākoties. Un sen vairs mūsu mājās Jurģu laikā neienāk jauni gājēji - iemītnieki, kuri jaunajā lauku darbu sezonā mums līdzēs tikt ar daudzajiem darbiem galā.

1.aprīlis - rakstnieka Jāņa Veseļa 125gades diena

Šodien, 1.aprīlī, ir īpaša diena mūsu senkultūras un literatūras debesīs - sēļu zemes un teiksmu rakstniekam JĀNIM VESELIM - 125. dzimšanas dienas atcere.

Atveram Jāņa Veseļa 125-gades gadu!

Lai arī pirms nedēļas jau izsludinājām aicinājumu  iesaistīies rakstnieka, dievtura aizrautīga dzīves svinētāja Jāņa Veseļa lasījumos, tomēr Veseļa 125-gades gadu atveram šodien, tieši mēnesi pirms  viņa dzimšanas dienas.  

/foto no L.Ķuzānes grāmatas Saules koka meklētājs/

Tuvojas Jāņa Veseļa 125-gade. Aicinu piedalīties Veseļa lasījumos

Šī gada pavasarī tuvojas ļoti nozīmīgas dzimšanas dienas atcere vienam no dievturības un baltu dievestības stiprinātājiem, kuplinātājiem, daudzinātājiem, rakstniekam Jānim Veselim. Jāņa Veseļa devums mūsu kopdomas uzturēšanā izpaudies vairākos literāros darbos. Latvijā zināmāki ir viņa teiksmainais romāns Trīs Laimes un krājums ar Niklāva Stunkes ilustrācijām Latvju teiksmas, Trimdā iznācis arī viņa biogrāfiskais romāns. Latvijā labi zināma ir arī Lūcijas Ķuzānes monogrāfija Saules koka meklētājs – par Jāņa Veseļa dzīvi un darbu.

DIEVAINES Kalna Vaizuļos

Laikā, kad Latvijā izskan Veļu laiks, pulciņš tradīciju un senatnes vērtību saglabāšanas interesentu sabraucām Mores pagasta Kalna Vaizuļos, mājā-muzejā, kurš glabā senatnes elpu, mantinieku stāstus, apkārtnes teikas un citas tālāknododamas vērtības. Neskatoties uz sarežģīto veselības drošības stāvokli Latvijā šobrīd un varbūt tieši tālab, tomēr turamies pie senām tradīcijām, jo tajās visvirāk varam gūt spekus, viedumu un padomu talākdzīvošanai ari srežģītākos laikos. Tika ievēroti visi valstī noteiktie veselības drošības pasākumi un noteikumi.

Sala laiks. Mārtiņu laiks

Vēl kamēr debesu jumā otrais Mēness pēc Rudenājiem aug un dilst, ilgst Veļu laiks. Vēl pieminami, atcerami senči, vēl dedzināmas sveces un ugunskuri kapsētās, Māras svētnīcās, ģimeņu, saimju un kopienu svētvietās. Vietumis jau veļus aicina un pamielo vēl līdz Ziemassvētkiem, bet izteiktākais Veļu laiks turpinās līdz Mārtiņiem, kad auglības, Jumja zīme satinas kamolītī, saslēpjas sēklās pazemē. Sala laiks. Arī par Mārtiņa mēnesi vai Mārtiņu laiku reizēm dēvēts.

Veļu laiks. Dievaines

Laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem jau izsenis ir visciešāk saistīts ar mūsu senču pieminēšanu, atminēšanos, mielošanu. Veļu laiks. Reizēm to dēvē arī par Dievainēm vai Zemlikām. Mirošo veļi tiek aicināti pulcēties kopā. Mūsu senos pieminam un aicinām visbiežāk mājās, kur viņi savulaik ilgstoši dzīvojuši un no kurām viņsaulē aizgājuši un aizvadīti. Bet mūsdienās itin bieži gan lai tradīciju mācītos un izzinātu, piedzīvotu, Veļu vakari tiek rīkoti arī sabiedriskās telpās, kur piedalās domubiedri, ne tikai dzimtas ļaudis. Kopīgi vadīti Veļu vakari tā dalībniekus satuvina ļoti īpašā veidā. Šo tuvību nevar salīdzināt ne ar vienu citu, citos gadskārtu rituālos radīto vienotību.