otrdiena, 2026. gada 10. novembris

par krāsaino un nopietno

Diena, kurā varēja mēģināt arī noķert rudens dzeltenumu aiz astes. Jā, varēja, bet ne Vidzemē. Jau Vidzemes šosejā iebraucot, visapkārt slējās viens vienīgs un liels pelēkums. 


Bet citādi mēs tomēr dabūjām krāsainu un izteiksmīgu dienu. Tiekoties ar ļaudīm, kuru liela daļa dzīves paiet domājot par Anšlavu Eglīti un darot viņam. Vispirms ar Ilzi Ceļmilleri vadījām laiku viņas stāstos par Anšlavu pašas un mākslinieces Barbalas Gulbes izveidotā viņa 120 gades izstādē Siguldas DEVONĀ. Jūsminoties par mākslinieka Vitolda Kucina un viņa audzēkņu Krimuldas mākslas skolā skatījumu uz Anšlava dzīvi un daiļradi, domāšanu un piedzīvoto. Izstāde veidota kā atsauce uz Anšlava Eglīša ekspozīciju Inciemā. Mums tas šoreiz sanāca kā tās ievads. Tais pašās BAUHAUS tradicionālajās krāsās - sarkanā, dzeltenā un zilā - tik vēl vairāk paspilgtinātās un lielākos laukumos izvērstās. Tai pašā tekstā, kur netiek izmantoti lielie sākumburti, jo mēs jau nerunājam lielajos burtos. To, ka savulaik avangards piedien A.Eglītim kā modernistam, bija notvērusi jau Inciema ekspozīcijas radītāja Ingūna Elere (dizaina studija H2E). To arī tālāk attīstīja Ilze un Barbala.


Ja 120. gadskārtai veltītajā izstādē DEVONĀ bija izceltas trīs A.Eglīša dzīves šķautnes - glezniecība, Inciems un Holivuda, tad Inciema ekspozīcijā - visa Anšlava dzīve un visi tajā satiktie cilvēki, notikumi, nodarbes tiek daudzināti kā svarīgi. 

Inciemu mums izrādīja un gan senos, gan jaunākos laikus izstāstīja skolotāja, grāmatu autore, novadpētniece - zinātkārs un aizrautīgs cilvēks Māra Ozola.
Savukārt pasaulē mazāko Anšlava Eglīša ekspozīciju - jaunais cilvēks - Inciema torņa pārzine, vietējā kultūras aktīviste Ināra Miškina. Ak, sarunas, sarunas, izzinot, uzzinot, atceroties... bagātinoties.

Bet izzinošā, īpašajam rakstniekam, kino, teātra un mākslas aizrautajam cilvēkam, Anšlavam Eglītim veltītā diena noslēdzās sirsnīgās vakariņās pie mīļiem draugiem Zemnieku saimniecībā Paldažos. 

Izbraukuma fotoalbums skatāms šeit


svētdiena, 2026. gada 1. novembris

Ceļojam pie Anšlava


Šoruden oktobrī ar spožu konferenci un izstādes atklāšanu Siguldas DEVONĀ  120.gadskārtu svinējām dižajam latviešu rakstniekam, žurnālistam un arī māksliniekam Anšlavam Eglītim (1906.g.14.okt., Rīga - 1993.g.4.marts, Losandželosa). 

Lai vēl šoruden, Anšlava 120.dzimšanas dienas noskaņās par viņu runātu un atminētos, 7.novembrī rīkoju šo Ceļojumu. Ceļojumu, kurā varbūt no jauna, varbūt pirmoreiz dziļāk iepazītu dižo latvieti un viņa raibās un pilnvērtīgās dzīves šķautnes un nospiedumus - mākslā, literatūrā, žurnālistikā, teātrī, kino ... 

otrdiena, 2026. gada 27. oktobris

Rudens Liepājā

Ceļā

Kad vasara jau labu laiku kā pagājusi, ir notikusi atkalatgriešanās Liepājā - tās kultūras un mākslas dzīvi baudīt.

pirmdiena, 2026. gada 12. oktobris

Mūsmīļo Dievzemīti atkal pārstaigā Veļu laiks


Kad saule ik rītu arvien vēlāk paceļas no apvāršņa tālumiem un no zemzemes valstības ūdeņiem iznāk virspusē bieži caur smagiem miglājiem, lietus pievilgušiem pelēkiem mākoņiem ... un vakaros arvien agrāk ieslīd savā, caur jūru peldošā, laiviņā, klāt VEĻU LAIKS. Arvien retāk šai laikā mums ļauts ieraudzīt saules spožumu. Arvien biežāk mēs dzirdam vēju aurus, lietus lāšu čaboņu lapās, uz jumtiem vai takām nevis skandošos saules airus laiviņā laižoties. Viņas tālās sudraba birzis vairāk atgādina smagus vara zvanus, nevis sudraba dzinkstēšanu un zvārguļošanu.

Lapas krāsojas un birst ... šogad mazāk krāsu, tā pagaidām šķiet. Lieti un vēji ir mazliet nozaguši krāsas koku lapām... un rudens puķēm ar. Bet gan jau. Varbūt vēl paspēsim tikt pie krāsām. Arī šoruden.


Kad Apjumības nogodētas un ražas brangums novērtēts, ir sācies Veļu laiks. Pamazām. Tā sajūta vēl īsti nav. Bet palēnām rodas. Pamazām tuvojas. To var mazliet piesaukt, pieaicināt. Piedomāt klāt. Iedegt ugunskurus. Vai sveces. Kapsētās vai logos. Pāršķirstīt albumus, atcerēties senus stāstus. Zināmu vai nezināmu senču stāstītus vai atminētus. Cauri gadu desmitiem vai simtiem šurpu nākušus. Piedzīvotus vai nosapņotus.

Veļu laiks ir īpašas atminēšanas, pieminēšanas, pateicības laiks. Mūsu senajiem. Par devumu un par klātbūtni. Reizēm tik pamanāmo, silto un sajūtamo, reizēm skaudro un sāpīgo, un  nesasniedzami tālo. Par atbalstu un palīdziņu.

Var kādu Veļu laikam atbilstošu un tam saderīgu dziesmu klusībā izdziedāt, pats sev un senajiem. To par Garo pupu vai par Dieviņa un Māras garajiem galdiem un villainītēm, dvēselītēm, padarītajiem darbiem, - tās jau zinām gandrīz visi. Un var arī citas. Var aizgājušo tuvinieku savulaik mīlās dziesmas par mīļās dziesmas atminēties. Par rožu dārziem, lakstīgalām un tumšajām naktīm, par ziemas puteņiem vai rudens lapām plaukstās.

Kad Vēja māte būs savus darbus padarījusi - gaisus un jūras viļņus un mežu  galotnes izpurinājusi, tad ir Veļu māte varēs miglas vālus savelt un rimtumā baltās villaines sasegusies piekalnītē nosēsties.

Svētītu laiku mums visiem šo!


pirmdiena, 2026. gada 14. septembris

Dzejas ligzdošana Tukumā

Sestdienas rīts sākās ar piemākušos, mazliet vēsāku gaisa dvesmu, atgādinot, ka ir jau septembris klāt. Un gandrīz pusē. Rudens klauvē pie debesu juma. Un pie istabas durvīm, un atgādina, ka siltās jakas no skapjiem der lēnām izvilkt dienas gaismā un sākt lietā likt. Un arī to, ka lietus jakas un mētelīši noder ne tikai vasarā, bet vēl jo vairāk tagad. (Bet to mēs piedzīvosim dienas laikā paši uz savas ādas).

sestdiena, 2026. gada 12. septembris

Latgola. No Balviem līdz Baltinavai.


Ceļš uz Latgali, gribi-negribi ved caur Vidzemi. Pāri tās pakalniem. Un līdzīgi kā visa diena - caur saules pielietiem gaisiem un smagām lietus šaltīm. Bet Grāmatnieki ceļo ir rūdīti ļaudis un mazliet nedraudzīgāki laikapstākļi tos vis nenobiedēs.

pirmdiena, 2026. gada 17. augusts

Balvi - Viļaka - Baltinava


Kopiena Grāmatnieki ceļo 5.-6.septembrī dosies kārtējā ceļojumā. Šoreiz mūsu mērķis - trīs Latgales pērles un to apkārtne. Balvi, Viļaka un Baltinava. Katra no vietām ir apveltītas ar savu īpašu valdzinājumu, stāstiem un leģendām. Katrā mīt savi īpašie cilvēki, kurus satikt.

par krāsaino un nopietno

Diena, kurā varēja mēģināt arī noķert rudens dzeltenumu aiz astes. Jā, varēja, bet ne Vidzemē. Jau Vidzemes šosejā iebraucot, vi...