Netīšāmi es iegāju
Mīļās Māras istabā
Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu
Kad to vienu palīgavu,
Visi līdzi līgavās.
Domājot par Mārām tai laikā, kad izsenis Māras diena tiek daudzināta, ir labs un piemērots laiks arī par Māru pašu padomāt. Apcerēt to, kas viņa mums īsteni ir. Tā, kurai tie šūpulīši, kas viens ar otru cieši saistīti un kad vienu pašūpo, citi šūpojas līdzi.
Daļa no še aprakstītā tika izrunāta arī Dievturu sarunās un izstāstīta atbildot uz Natālija Burišinas jautājumiem, bet daļa svarīgu pārdomu palikušas ārpus šīs sarunas. Vienā reizē visu neizrunāt, bet te mēģināšu izpausties arī priekš lasīšanas draugiem.
Tātad, MĀRA, mūsu tradicionālā vieliskās pasaules aizgādne. Rūpēs par mūsu trejkāršo esību - par pasaules vai jebkuras būtnes radīšanu, uzturēšanu un arī iznīcināšanu, miršanu jeb pārradi.
Var teikt, ka Māra ir dievība, caur kuru Dieva pasaule parādās, top redzama. Daudzviet kā klātesoša minēta arī Laima. Laiks. Jo, protams, tikai caur laiku Māras pasauli redz. Tā nav statiska. Tā mainās un attīstās un tas notiek Laimā, Laikā, Saulē.
Ikdienišķā laikā un pasaulē Māru visvairāk daudzina, piesauc un svēta sievietes. Bet arī vīriškā pasaule bez Māras gādības nevar pastāvēt. Mēs esam lielā mērā savu DIEVU pasaules skatu pielāgojuši cilvēku pasaulei. Un arī Dievu pasaule ir šķietami sadalīta dzimumos. Sievišķà Māra it kā tikpat daudz kā vīrišķais Jumis gādā par ļaužu labklājību. Par auglību, ražu, arī veselību. Jo tikai tas, kurš vesels var būt īsteni auglīgs. Arī domu laukā auglīgs. Arī mākslas laukā radošs. Bet Māras gadība tomēr ir atšķirīga. Plašāka, dziļāka, daudzpusīgāka, dauzšķautnaināka.
Bet par Māru. Kas tad ir Māras pasaules simboli? Tās ir būtnes, kas sasaista pasaules, kas dzīvo pazemē vai ir divdabīgas kādā citā veidā. Māras krāsa visbiežāk ir melnā. Gan melnas čūskas, melnās vaboles un vaguliņi, gan melnās gotiņas ir Māras simboli. Taču Mārai var būt arī raibas, precīzāk melnbaltas, gotiņas. Un Māras dzīvnieks ir krupis, kas visvairāk saistīts ar veļu pasauli. Ar Māru kā Veļu māti. Māras simboliskais koks ir vītols.
Aiz ko auga vītoliņš
Glumajām lapiņām?
Mīļā Māra sviestu sita,
Vītolā rokas slauka.
Tāpēc tā lapas ir spīdīgas. Māras darbošanās ar sviestu, tā sakulšanu arī ir simbokiskais vēstījuns par viņas spējām pārradīt pasauli. No vienas vielas radīt, izveidot citu.
Kā stihiju pārvaldītāja Māra katrā gadalaikā parādās vai tiek uzsvērta atšķirīgi. Veļu laikā tā ir saistīta ar ūdeni, jo caur ūdeni dvēselīte iet viņsaulē. Ziemā ir Ziemas Māra un tad tā visciešāk saistās ar Vēju. Tātad, gaisu. Pavasari ar auglīgo zemi. Vasaras Mārai vai DižMārai tuva ir uguns stihija. Tieši šai laikā kalendārā ir ierakstītas arī daudzas uguns dienas. Ir daudz ticējumu par sargāšanos no uguns. Droši vien divu iemeslu dēļ. Tāpēc, ka graudi un sēklas dažās ezotēriskās sistēmās tiek saistīti ar uguni. Un arī tālab, ka laikā, kad graudi tiek vesti mājās no lauka, ir svarīga uzmanīga apiešanās ar uguni. Ir ticējumi par uguns nodzēšanu un jaunas uguns iedegšanu tieši augustā, rudzu mēnesī.
Lai cik Māra ir svarīga, tomēr mēs neatradīsim dainas, kur tieši Māras diena tiek piesaukta. Ja nu vienīgi tas piektvakars, kad Māra ir piedzimusi un kas tāpēc ir svētāms un godināms. Bet nav minēts par to, ka šī diena būtu kādā noteiktā gadalaikā. Galīgi nav teikts, ka tā būtu rudzu mēnesī. Tas ir piektvakars. Vakars pirms piektdienas. Bet ne jau ceturtdienas vakars 7 dienu nedēļā tas ir. bet gan pilnīgi citā laikskaites sistēmā. Deviņdienu savaitē tas ir vidus. Brīdis ieelpai, atpūtai. Var būt tas ir Saules-Mēness kalendāra sistēmā, varbūt tas ir Saules mūžīgajā kalendārā, kas ir iedalīts laikos, bet ne mūsdienu izpratnē mēnešos.
Bet Dainās mēs ieraudzīsim gan ļoti daudz dziesmu par Jumi. Par Apjumībām. Šajā laikā par rudzu Jumi. Rudzi ir pirmā labība, kas tiek apjumta. Apjumības sākas tagad. Un tur gan būs tieši šim laikam veltīto dziesmu daudz.
Bet par Jumi citā reizē.
Attēli no maniem arhīviem un no Māras svētēm reiz Bitēs. Svētes dievturu draudzē.
