Lielās dienas rīts Zvirgzdes kāpā

Agri lēca saulīte
Lieldienas rītā
Pats Dieviņs staigāja
Pa zaļu zālīti

Brīdis, kad diena ar nakti novienādojas vienādā 12 stundu garumā. 12 stundas dienai un 12 naktij. Zīmīgs brīdis gadā, kuru, saulei kalnā kāpjot, pamanām. Un svinam. Iezīmējam, ierakstam savā apziņā. Dabai mums apkārt ir visdrīzāk vienalga. Bet mums ir svarīgi pašiem priekš sevis šos brīžus iezīmēt. Pavasara vienādības. Lielā diena. Lieldienas. Svētrīts.

Baldones kopa MANTOJUMS un Bārbeles TĪRUMS 18.marta saules rītu sagaidīja pasaku mežā, Zvirgzdes mežā, kur slejas viena no tālāk no jūras esošajām kāpām, kura stāsta senus stāstus par mūsu zemes vēsturi un aizlaikiem - dziedot un gavuilējot, saulīti piesaucot un daudzinot. Sirsnīgā domubiedru pulkā - cienājoties ar dzērvenītēm, daloties krāsotu olu kaujās, ejot saules rotaļās, saulei uguni kurot un ziedojot tai pērnos vainagus pateicībā par gada devumu. Graudus - domu, veselības un dzīvības, labības graudus sējot un Meža un Lauku māti godājot.

Lai visiem skaists jaunais uzlēcošās saules gads!

Mūsu svētrīta gaismas uzzibsnījumu kopa skatāma šeit

Grāmatnieki ceļo. Liepāja un apkaime grāmatniecībā, literatūrā, mākslā, mūzikā

Pavasara ceļojumu laiks uzņem apgriezienus un turpinās. Jau sen mūsu sapņos ir Kurzeme un vēl jo vairāk Liepāja. Un te nu uztapis viens ceļojums tieši turp. 

Ceļosim 29.-30.aprīlī. Maršrutā ietverta Zentas Mauriņas memoriālā istaba Grobiņā. Turpat arī Dabas takas un Arheoloģiskais ansamblis, kas saistīts ar vikingu senatni un mūsu kuršu ciltīm un mūsu gadījumā paredz pastaigu aptuveni 3-5km garumā. Liepājā paviesosimies atraitnes Hoijeres namā un iepazīsim vienu no Liepājas jaunajām kultūrvietām - muzikālo, atraktīvo un jaunveidoto Pegaza pagalmu. Labā laikā paredzētas pastaigas ielās un pludmalē. Svētdiena sāksies Liepājas muzejā, kur iecerēts skatīt divu liepājnieku, māsas un brāļa Ilonas Gabaliņas-Kilas un Raimonda Gabaliņa – kopīgi veidoto izstādi "Skaitļu enerģijas transformācija" un tikties ar vienu no izstādes autorēm, Ilonu. Tālākais ceļš vedīs uz Ziemupi. Tādēji svētdienas pēcpusdienu un ceļojuma otro dienu vairāk pavadīsim dabā. Kopā ar vietējām Ziemupes pavadonēm Daigu un Dainu iepazīsim Ziemeupes apkaimes vērtības. 

Satiec savu meistaru Baldonē, Staburagā, Boļānos

Ikgadu Latvijā notiek Meistaru meklēšana. Akcija, ko rīko Nacionālais kultūras centrs. Tajā iesaistās dažādi amatu meistari Latvijā - arī folkloras kopas. Mēs šai ceļojumā satiksimies ar tradīcijas kopējiem Baldonē un piedalīsimies folkloras kopas MANTOJUMS Atklātajā mēģinājumā. Rīta pusē iepazīsim senās kūrvietas iespaidā radušās mazpilsētiņas seno apbūvi. Tālāk dosimies uz Staburagu,  - vietu, kurā ir gan savi Daugavas sāīgie stāsti, gan literātāras piemiņas, gan mūsdienu kultūras turētāji. Diena nogali vadīsim Daugavas līkumā, kur slejas viens no Strūves loka punktu kalniem. Dabūrkalns, kas nesen ieguvis arī skaistu skatu torni tālumus lūkot. Ieguvuši saulrieta zīmes atgriezīsimies Rīgā.

Brauciena norise:

9.00 - Izbraukšana no Rīgas

9.45 - nonākam Baldonē

Līdz 12.00 - pastaiga pa Baldoni kopā ar Renāti - koka Baldone, Ceriņu iela …

Lielās dienas rītu gaidīsim Zvirgzdes kāpā

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd ar' mūsu sētiņā:
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēti vajadzēja.

Sagaidīt jauno sauli Lielās dienas rītā. Rītā, kad nakts un dienas garums izlīdzinās, lai nākamajā dienā jau diena būtu garāka par nakti. Iezīmēt un ieslēgt šo rītu savā apziņā. Būt pamodušamies un saules parādīšanās mirkli sagaidīt. Tas ir tik svarīgi mūsu apziņai. Mūsu ES. Mūsu iekšējai saulei. Tas nav tikai "tradīcijas saglabātaja pienākums". Mūsu senie ļaudis, kas šos svētkus svētīja, to nedarīja kādas tradīcijas saglabāšanas nolūkos. Viņi to darīja savam labumam. Un savas saimes, savas sētas un lauku labumam. Mēs to turpinām. Aī savas tautas labumam.

Mūsu mazais kosmoss rit saskaņā ar lielo. Mūsu iekšējā saule ir saskaņā ar sauli pie debesīm. Jo viss ir pēc vieniem un tiem pašiem likumiem uzbūvēts. Tik cilvēkam pie tā visa ir klāt vēl dots arī to apzināties. Dabā un Visumā viss ir savā zināmā saskaņā. Tā dzīvo to vienkārši un dabiski. Mūsu dzīves labums ir Apziņa. Sākam rītu ar sauli un svētam, dzīvojam dienu ar sauli. 

Baldones folkloras kopa MANTOJUMS un Bārbeles folkloras kopa TĪRUMS Lielo dienu gaidīs un godinās 2023.gada 18.marta rītā Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pusē. Pulcēsimies no sešiem rītā. Ikviens, kurš vēlas būt kopā ar mums, laipni aicināts pievienoties.

Sadarbībā ar biedrībām Zemgales mantojums un JUMALA.

Lai mums izdodas! 

P.S.: Foto no Lielās dienas rīta Doles salā 2021.gadā.

Sāmu Tautas diena. 6.februāris

Sāmi ir mūsu Latvijas līvu tautas valodas brāļi. Sāmi, tāpat kā līvi ir somugru tautas pārstāvji. Un arī pasaules tvērums dažkārt ir līdzīgs. Sāmu tautas vēsture ir bieži vien bijusi smaga. Tā gājusi cauri nopietniem neatzīšanas un nepieņemšanas posmiem. Sāmu tradicionālos dziedājumus joikas kristīgā baznīca ilgstoši niecināja un nīcināja dēvēdama par velnišķiem. Daudzviet ģimenēs bailēs no represijām tās nedziedāja un nākamās paaudzes nepārmantoja. Līdzīga bija norvēģu attieksme pret sāmu valodu un citām tradīcijām. Un vēl arvien itin bieži ir sastopama rezervēta attieksme pret šiem, kā dažkārt saka, dabas bērniem. Pirms 50 gadiem sāmu (somugru minoritātes) valodu neuzskatīja par īpašu vērtību, kaut gan tajā runāja daudzi norvēģi, zviedri un somi. Skolā nedrīkstēja runāt sāmiski. Tagad ir gan sāmu bērnudārzi, gan skolas, sāmu avīzes, radio un televīzijas raidījumi. Tai ir pat oficiāls valsts valodas statuss atsevišķās pašvaldībās. Darbojas Sāmu nacionālais teātris.

DZELTENĀ / RUDĀ KAĶA MĀJASKUNGA vai TĪĢERĒNA LAUVĒNA, vai VILKAČA gadi

Regīna Valtenberga, Sēļu zintnieces Anželikas Tamašas skola

DZELTENĀ / RUDĀ KAĶA MĀJASKUNGA vai TĪĢERĒNA LAUVĒNA, vai VILKAČA gadi

Artūra kalendārs = AK/ 30.35. gads – Saturna = SaturNuļa 32 cikla 21. gads.

Tagadējais kalendārs = TK 1959., 1991., 2023. gads un tt.

Visu nozaŗu PAŠCIENĪGU MājasKungu (saimnieku, uzņēmēju, daiļdaŗu), t.s. “Tautas OZOLU” gadi. Jūnija 21. datums pēc AK ir viņa svētki – viņa vārdadiena. Pie mums nav ne lauvu, ne tīģeŗu. Bet mums ir “pieradināti lauvēni un lauvas”, tās ir dārza puķītes=“lauv mutītes” un ir visu kaķu dzimtas vadonis – DZELTENAIS/RUDAIS KAĶIS MĀJASKUNGS. Zaļacains vai ar rudi zaļām acīm. Svītrains, ar baltiem cimdiņiem, baltām čabatiņām un ar baltu kaklasaiti. Dzeltenīgie/rudie kaķi ir īpaša šķirne = iedzimti vadoņi, naudas un naudos = labuma kaķi. Viņi ir Dzīvības un dzīvā ūdens pasargātāji un apgādātāji. Dzeltenie/rudie kaķi saimniecībā kož pat žurkas.

Dzeltenā/Rudā Kaķa zvaigznājs aizņem 32/24 34/22 tikus Zemītes/Žemealos pilī 10/11 grādā mūsu Zvaigžņu kartē.

Meteņdienu gaidīdami