Gunta Saule

Laik ā , kad Latvij ā izskan Ve ļ u laiks, pulci ņ š trad ī ciju un senatnes v ē rt ī bu saglab ā š anas interesentu sabrauc ā m Mores pagasta Kalna Vaizu ļ os, m ā j ā -muzej ā , kur š glab ā senatnes elpu, mantinieku st ā stus, apk ā rtnes teikas un citas t ālā knododamas v ē rt ī bas. Neskatoties uz sare ž ģī to vesel ī bas dro š ī bas st ā vokli Latvij ā š obr ī d un varb ū t tie š i t ā lab, tom ē r turamies pie sen ā m trad ī cij ā m, jo tajās visvirāk varam gūt spekus, viedumu un padomu talākdzīvošanai ari srežģītākos laikos. Tika iev ē roti visi valst ī noteiktie vesel ī bas dro š ī bas pas ā kumi un noteikumi.

Vēl kamēr debesu jumā otrais Mēness pēc Rudenājiem aug un dilst, ilgst Veļu laiks. Vēl pieminami, atcerami senči, vēl dedzināmas sveces un ugunskuri kapsētās, Māras svētnīcās, ģimeņu, saimju un kopienu svētvietās. Vietumis jau veļus aicina un pamielo vēl līdz Ziemassvētkiem, bet izteiktākais Veļu laiks turpinās līdz Mārtiņiem, kad auglības, Jumja zīme satinas kamolītī, saslēpjas sēklās pazemē. Sala laiks. Arī par Mārtiņa mēnesi vai Mārtiņu laiku reizēm dēvēts.