Sveču dienas iezīmības

SVEČU DIENAS IEZĪMĪBAS norisināsies 2023.gada 4.februārī no plkst. 13.00 Mākslinieku darbnīcā Baldonē, Daugavas ielā 2a

Norise -

• Meistares Ritas Prančas vadīta Ziepju gatavošanas darbnīca
• Vaska sveču darināšana
• Sveču dienas svinības ar sadziedāšanu, Sveču dienas putru un citām labām tradicionālām lietām

Rīkotāji - Biedrība JUMALA, Daugavas saime 

Pieteikšanās sarīkojumam (līdz 1.februārim) - vietu skaits ierobežots

Dalība - 15,- EUR

Jurģi

Sērsnu mēneša pimajā piektā ir laiks, ka varam svētīt Jurģus. Tā ir atkal viena tradicionāla iezīmdiena kuras ārējais saturs laiku gaitā zaudējis nozīmi, jo sen kopš mēs vairs nemainam dzīvesvietas jaunam pavasaim sākoties. Un sen vairs mūsu mājās Jurģu laikā neienāk jauni gājēji - iemītnieki, kuri jaunajā lauku darbu sezonā mums līdzēs tikt ar daudzajiem darbiem galā.

Silu mēnesis

Ražas laika izteiktākais daudzinājums. 

Klāt silu mēnesis. Ar īpašajiem Bišu godiem – Bērtuļu vārdā, ko dēvē un svēta augošā Mēness piektā. Un ar Mazo Māru Pilnmēness piektā svētamu dienu. 

Latviešu tradīciju aprakstos un ticējumos Bērtuļi tikuši dēvēja dažādi, - par Bērtiņu, Bārtuļu, Bērtmani vai Bērti. Bērtuļos ēd un ziedo medu. Lai arī Bērtuļa dienas nosaukums visdrīzāk radies kristietiskā kalendāra iespaidā, tomēr tā svētīšanas paradumi un tradīcijas varētu būt krietni senākas un nekā nav saistītas ar kristietisko tradīciju, bet gan ar laukiem – zemkopību un biškopību. Kā jau rudens laika svētki, tie ir vieni no ražas daudzināšanas svētkiem. Visvairāk Bērtuļi saistīti ar bišu dravām un rudzu sēju. Ticējumos vairākviet minēts, ka lai nākamā gadā rudzi labi paaugtu, tie jāsēj divas vai trīs dienas pirms un pēc Bērtuļiem. 

Rudzu mēnesis

2020.gada 22.jūlija pievakarē pēc Saules rieta skaties debesīs. Tad skaidrā vakarā tur, iespējams, ieraudzīsi Saulei pakaļ ritošu jaunā Mēness sirpīti, ar gaišo pusi pret norietošās Saules stariem pavērstu. Jaunais, RUDZU mēnesis līdz ar to arī uzskatāms par sākušos. Un rudzu mēneša pirmā diena nes sevī visu mēnesim raksturīgo noskaņu. 

Reizumis rudzu mēnesis tiek dēvēts arī par riekstu vai viršu mēnesi. Brāļu tauta lietuvieši to dēvē par rugpjūtis, baltkrievi – par жнівень, poļiem tas ir sierpień. Tātad visiem saistīts ar rudziem vai to pļaušanu. Sennorvēģu valodā augustu dēvēja par Tvimåned - to varētu saistīt ar pāri, dvīni, jeb, mums saprotamāk, ar jumi. Un arī likumsakarīgāk. 

Par Svecaini Sveču mēnesī

Audrone Mickute, Pērkona zirgi (Perkūno žirgai)

2020.gada 31.janvārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju zālē (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notiks Latvijas Dievturu sadraudzes ikmēneša sanāka. Šai reizē aicinām uz izzinošu sarunu un sadziedāšanu par SVECAINI un Sveču mēnesi tradicionālajā gadskaitē, par tā svētīšanas tradīciju, simboliem un līdzībām kaimiņtautu tradīcijās. Sarīkojumu vada Gunta Saule un folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki. 

Vadža (Bašķa) diena

2018.g.15.janvārī (pēc Gregora kalendāra). Saullēkts - plkst. 8:50, saulriets plkst. 16:15. Diena jau 7 stundas un 25 minūtes gara. Kopš īsākās dienas pastiepusies jau vairāk kā par pusstundu.

Rīts sākās ar nedaudz snigšanas - vieglas sniegpārslas plivinājās gaisā un nosēdās uz zemes viegli vieglītiņām. Lielākas un mazākas. Mazliet piesalst (apt. -6º - -8º). Samācies. Tomēr ap pusdienas laiku māķoņi paklīst un arvien vairāk parādās zilas debesis. Mazliet vējaini. Drēgni.

Klāt Zvaigznes diena

Šis gads* ir īpašs ar Svētku mēneša kā 13.mēneša “iejaukšanos” ierasto 12 mēnešu vietā. Ik pa laikam gads “sakrāj” Mēness ritus un 12 mēnešu vietā, mēs dabūjam 13. Šis ir tāds gads. 

Lai vai kā – Ziemassvētku svinēšanas cikla noslēgums ir Zvaigznes diena. Šogad (2018.gadā) – 2.janvārī pēc Gregora kalendāra, bet pēc Saules-Mēness kalendāra – Svētku mēneša otrās savaites piektā. kas sakrīt ar Pilnmēnesi. Jā, šogad Zvaigznes diena iekritusi pilnmēnesī, bet tas nav priekšnoteikums, kas saistīts ar Zvaigznes dienu. Tā nav saistīta ar Mēness, bet tikai ar Saules ritu.

Bet kā tad būtu svētama un ar kādām rituālām darbībām iezīmējama Zvaigznes diena. Patiesībā, šogad jau 1.janvāra vakars. 

Zvaigznes diena ir pēdējā svinamā diena Ziemassvētku ciklā. Pēdējais vakars, kad sastopami Ziemassvētku čigāni, kaladnieki, miežvilki un citi Ziemas vidus laika maskotie ļaudis. Pēdējais vakars, kad vēl var zīlēt par gaidāmām un sapņotām precību lietām. Kopumā līdz Zvaigznes dienai turpinās Svētku laiks, kurā, kā ticējumos teikts, pieciešamus darbus nestrādā.