Klāt silu mēnesis. Ar īpašajiem Bišu godiem – Bērtuļu vārdā, ko dēvē un svēta augošā Mēness piektā. Un ar Mazo Māru Pilnmēness piektā svētamu dienu.
Latviešu tradīciju aprakstos un ticējumos Bērtuļi tikuši dēvēja dažādi, - par Bērtiņu, Bārtuļu, Bērtmani vai Bērti. Bērtuļos ēd un ziedo medu. Lai arī Bērtuļa dienas nosaukums visdrīzāk radies kristietiskā kalendāra iespaidā, tomēr tā svētīšanas paradumi un tradīcijas varētu būt krietni senākas un nekā nav saistītas ar kristietisko tradīciju, bet gan ar laukiem – zemkopību un biškopību. Kā jau rudens laika svētki, tie ir vieni no ražas daudzināšanas svētkiem. Visvairāk Bērtuļi saistīti ar bišu dravām un rudzu sēju. Ticējumos vairākviet minēts, ka lai nākamā gadā rudzi labi paaugtu, tie jāsēj divas vai trīs dienas pirms un pēc Bērtuļiem.
Tai kalnâ rudzus sēju,
Tai stādiju ozoliņus.
Zied rudziši, skrien bitites,
Pats staigaju dziedadams.
/Dainu skapis, 645-2 , pierakst. Cēsu apriņķī/
Bitenieki uzskata, ka Bērtuļos beidzas medus vasara – tradicionāli šis ir biškopības sezonas noslēgums. Uzskatīja, ka tieši Bērtuļos "jākāpj bitēs" un jāievāc vasaras medus vākums un jāpateicas bitītēm. Viens no galvenajiem Bērtuļu dienas cienastiem bija svaigi ievākts vasaras medus. Un daudzviet joprojām bitenieki šo tradīciju ievēro un tur godā.
Maziņš bija, saldis bija,
Bitit, tavs vezumiņš;
Kārkla ziedi, ievas ziedi
Bij tavâ vezumâ.
/Dainu skapis, 30358-0 , pierakst. Ventspils apriņķī/
Senatnē Bērtuļi bija labības pļaujas beigu diena. Kā jau svētku dienā, Bērtuļos strādāja tik pašus nepieciešamākos darbus un deva ziedojumus dieviem – Laimai, Mārai, Pērkonam. Kāva āzi un mielasta galdā lika āža gaļas ēdienu. Vietām Bērtuļa dienu dēvēja tieši par Āža dienu.
Nešaubīgi, ka līdztekus bišu godiem, rudzu sējai, labības pļaujai un citiem svarīgiem darbiem, turpinājās arī gatavošanās kāzām. Gan meitiņas, māsiņas un meitu mātes, gan arī puiši dzīvoja trauksmaini. Jo īpaši tie, kuriem šorudeni šie godi tiks vīkšti.
Itin bieži Dainās sastopam bitītes un meitiņas līdzību – tiešāk vai netiešāk:
Uz kalniņa ozoliņš,
Uz ozola dzirnaviņas;
Tev, bitit, viegli spārni,
Palīdz māli ritinàt.
/Dainu skapis, 30418-0 , pierakst. Jaunjelgavas apriņķī
Līdztekus minētajam Bērtuļi bija arī tirgus diena. Tajā arī vēroja laikapstākļus un pēc tās noteica, kāds rudens gaidāms. Uzskatīja, kāds laiks Bērtulī, tāds būs arī visu rudeni. Kāds vējš iepūtīs Bērtuļos, tāds arī visu rudeni pūtīs.
Silu mēneša pilnmēnesī svēta Mazo Māras dienu. Sākas kartupeļu noņemšanas laiks. Šī diena esot laba aitu cirpšanai. Uzmanīgam jābūt ar liniem – ticējumi vēsta, ka linus Mazajā Mārā var paturēt mārkā vienīgi tad, ja tiem pāri pārlikta izkapts vai kāds dzelzs stienis. Citādi Māra tai naktī linus varot sabojāt. Arī šai dienā ziedo dievībām. Visvairāk Mazā Māra ir saistīta ar uguni. Tātad, ar Pērkonu.
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt' mazam liniņam:
Plūca matus, cirta galvu,
Kaulus mērca ūdenî.
/Dainu skapis, 28354-2 , pierakst. Rīgas apriņķa Taurupē/
Uzskata, ka rudenī ir trīs dienas, kas veltītas Rudens Mārai. Pirmajā jeb Mazajā Rudens Mārā (Silu mēneša pilnmēnesī) vēro tārpus (čūskas), mušas un bezdelīgas. Ja čūskas parādās šķūņos un klētīs, tā ir zīme, ka drīz būs rudenīgi laikapstākļi. Ja šajā dienā mājas mušas ir uzmācīgas un aktīvas, - rudens būs slapjš. Ja bezdelīgas vēl nav aizlidojušas un jautri vidžina, tad rudens būs garš un ziema vēla.
Ja diena pelēka, mēreni silta un apmākusies ar rietumu, dienvidrietumu puses vēju, tad rudens solās būt garš un mitrs. Savuk art auksts rīts norāda uz agru un aukstu ziema.
Ticējumii vēsta arī to, ka kāds laiks Mazajā Rudens Mārā, tāds līdz “īstajai” Rudens Mārai (Veļu mēneša sākumam). Un ja Mazajā Mārāī saulains un sauss, būs agrs pavasaris.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru