Laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem jau izsenis ir visciešāk saistīts ar mūsu senču pieminēšanu, atminēšanos, mielošanu. Veļu laiks. Reizēm to dēvē arī par Dievainēm vai Zemlikām. Mirošo veļi tiek aicināti pulcēties kopā. Mūsu senos pieminam un aicinām visbiežāk mājās, kur viņi savulaik ilgstoši dzīvojuši un no kurām viņsaulē aizgājuši un aizvadīti. Bet mūsdienās itin bieži gan lai tradīciju mācītos un izzinātu, piedzīvotu, Veļu vakari tiek rīkoti arī sabiedriskās telpās, kur piedalās domubiedri, ne tikai dzimtas ļaudis. Kopīgi vadīti Veļu vakari tā dalībniekus satuvina ļoti īpašā veidā. Šo tuvību nevar salīdzināt ne ar vienu citu, citos gadskārtu rituālos radīto vienotību.
