Lielās dienas rītu gaidīsim Zvirgzdes kāpā

Lec, saulīte, rītā agri,
Spīd ar' mūsu sētiņā:
Ir mums tava gaišumiņa
Vajadzēti vajadzēja.

Sagaidīt jauno sauli Lielās dienas rītā. Rītā, kad nakts un dienas garums izlīdzinās, lai nākamajā dienā jau diena būtu garāka par nakti. Iezīmēt un ieslēgt šo rītu savā apziņā. Būt pamodušamies un saules parādīšanās mirkli sagaidīt. Tas ir tik svarīgi mūsu apziņai. Mūsu ES. Mūsu iekšējai saulei. Tas nav tikai "tradīcijas saglabātaja pienākums". Mūsu senie ļaudis, kas šos svētkus svētīja, to nedarīja kādas tradīcijas saglabāšanas nolūkos. Viņi to darīja savam labumam. Un savas saimes, savas sētas un lauku labumam. Mēs to turpinām. Aī savas tautas labumam.

Mūsu mazais kosmoss rit saskaņā ar lielo. Mūsu iekšējā saule ir saskaņā ar sauli pie debesīm. Jo viss ir pēc vieniem un tiem pašiem likumiem uzbūvēts. Tik cilvēkam pie tā visa ir klāt vēl dots arī to apzināties. Dabā un Visumā viss ir savā zināmā saskaņā. Tā dzīvo to vienkārši un dabiski. Mūsu dzīves labums ir Apziņa. Sākam rītu ar sauli un svētam, dzīvojam dienu ar sauli. 

Baldones folkloras kopa MANTOJUMS un Bārbeles folkloras kopa TĪRUMS Lielo dienu gaidīs un godinās 2023.gada 18.marta rītā Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pusē. Pulcēsimies no sešiem rītā. Ikviens, kurš vēlas būt kopā ar mums, laipni aicināts pievienoties.

Sadarbībā ar biedrībām Zemgales mantojums un JUMALA.

Lai mums izdodas! 

P.S.: Foto no Lielās dienas rīta Doles salā 2021.gadā.

Sāmu Tautas diena. 6.februāris

Sāmi ir mūsu Latvijas līvu tautas valodas brāļi. Sāmi, tāpat kā līvi ir somugru tautas pārstāvji. Un arī pasaules tvērums dažkārt ir līdzīgs. Sāmu tautas vēsture ir bieži vien bijusi smaga. Tā gājusi cauri nopietniem neatzīšanas un nepieņemšanas posmiem. Sāmu tradicionālos dziedājumus joikas kristīgā baznīca ilgstoši niecināja un nīcināja dēvēdama par velnišķiem. Daudzviet ģimenēs bailēs no represijām tās nedziedāja un nākamās paaudzes nepārmantoja. Līdzīga bija norvēģu attieksme pret sāmu valodu un citām tradīcijām. Un vēl arvien itin bieži ir sastopama rezervēta attieksme pret šiem, kā dažkārt saka, dabas bērniem. Pirms 50 gadiem sāmu (somugru minoritātes) valodu neuzskatīja par īpašu vērtību, kaut gan tajā runāja daudzi norvēģi, zviedri un somi. Skolā nedrīkstēja runāt sāmiski. Tagad ir gan sāmu bērnudārzi, gan skolas, sāmu avīzes, radio un televīzijas raidījumi. Tai ir pat oficiāls valsts valodas statuss atsevišķās pašvaldībās. Darbojas Sāmu nacionālais teātris.