Sāmi ir mūsu Latvijas līvu tautas valodas brāļi. Sāmi, tāpat kā līvi ir somugru tautas pārstāvji. Un arī pasaules tvērums dažkārt ir līdzīgs. Sāmu tautas vēsture ir bieži vien bijusi smaga. Tā gājusi cauri nopietniem neatzīšanas un nepieņemšanas posmiem. Sāmu tradicionālos dziedājumus joikas kristīgā baznīca ilgstoši niecināja un nīcināja dēvēdama par velnišķiem. Daudzviet ģimenēs bailēs no represijām tās nedziedāja un nākamās paaudzes nepārmantoja. Līdzīga bija norvēģu attieksme pret sāmu valodu un citām tradīcijām. Un vēl arvien itin bieži ir sastopama rezervēta attieksme pret šiem, kā dažkārt saka, dabas bērniem. Pirms 50 gadiem sāmu (somugru minoritātes) valodu neuzskatīja par īpašu vērtību, kaut gan tajā runāja daudzi norvēģi, zviedri un somi. Skolā nedrīkstēja runāt sāmiski. Tagad ir gan sāmu bērnudārzi, gan skolas, sāmu avīzes, radio un televīzijas raidījumi. Tai ir pat oficiāls valsts valodas statuss atsevišķās pašvaldībās. Darbojas Sāmu nacionālais teātris.
Patlaban Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijā dzīvo ap 100 000 sāmu, bet ne visi var saprasties savā starpā, jo ir deviņi sāmu valodas dialekti, kam tiek pat piedēvēts valodas statuss – ziemeļsāmu, lulesāmu, umesāmu, pitesāmu, tersāmu, dienvidsāmu, enaresāmu un skoltesāmu valoda. Sāmu valodas robežas nesakrīt ar nacionālajām Ziemeļvalstu robežām. Lielākā daļa sāmu dzīvo Norvēģijā.
Sāmi tradicionāli nodarbojas ar ziemeļbriežkopību. Ziemeļvalstu sadarbība starp sāmiem sākās 1953.g., bet 1964.g. tika nodibināta Ziemeļvalstu Sāmu padome. Kopš 1985.g. sāmiem ir tiesības izvirzīt savu kandidātu Ziemeļvalstu Padomes Literatūras prēmijai.
Tradicionālie sāmu tautas iztikas avoti ir ziemeļbriežu audzēšana, medīšana un zvejniecība, zemkopība un duodji, jeb sāmu amatniecība. Sāmu briežkopības apvidi aptver piecus Norvēģijas vistālāk ziemeļos esošos rajonus, kā arī Engerdāles pašvaldību Hēdmarkas rajonā.
Mēs esam sasnieguši vairākus reālus rezultātus. Piemēram, visi sāmu bērni ir ieguvuši tiesības gan mācīties, gan tikt mācītiem sāmu valodā, - saka Ūle Henriks Magga. Viņš arī uzsver Finmarkas Likuma nozīmi, kurš, pateicoties Samediggi pūlēm, tika pieņemts 2005.gadā. Finmarkas Likums dod tiesības uz zemi un ūdeni sāmiem un citiem Finmarkas filkes iedzīvotājiem. Teritorija, kas ir lielāka nekā Dānija, ir pārgājusi no valsts īpašuma vietējās pārvaldes īpašumā.
Samediggi Padomes darbība ir vērsta trīs virzienos: tā darbojas, lai veicinātu pamatiedzīvotāju cilvēktiesības, lai izveidotu vides standartus, kas aizsargā sāmu kultūras un citu pamatiedzīvotāju grupu materiālo bāzi, kā arī lai attīstītu ziemeļu reģionus tā, lai tiktu stiprināta sāmu un citu pamatiedzīvotāju kultūra un sabiedrība.
"Samediggi ir instruments, kas izveidots, lai savstarpēji sadarbotos ar ministrijām un valdībām. Lai arī tas nav vienīgais veids, kā apvienot pamatiedzīvotājus, daudzi uzskata Samediggi un tā darbības ideju par paraugmodeli. Šis modelis der vislabāk tiem cilvēkiem, kas ir demogrāfiski integrēti iedzīvotāju lielākajā daļā," uzsver Ūle Henriks Maga.
Ikvienam, kurš ir reģistrējies sāmu vēlētāju sarakstā, ir tiesības balsot Samediggi vēlēšanās.
Kritēriji, pēc kuriem nosaka, kas ir sāmi:
Persona, kas uzskata sevi par sāmu vai sāmieti;
Persona, kuras saziņas valoda ģimenē ir sāmu valoda, vai kurai kāds no vecākiem, vecvecākiem vai vecvecvecākiem ir sazinājies sāmu valodā.
Vairums vēsturnieku uzskata, ka sāmu priekšteči ir Fenoskandijas pirmiedzīvotāji, kas apmetušies no ledāja atbrīvojušajās tundras zemēs un nodarbojušies ar ziemeļbriežu medībām un zveju. Vēlāk piejaukušās arī no dienvidiem ieceļojušo indoeiropiešu valodās runājošas skandināvu un baltu ciltis. Ziemeļbriežu pieradināšana un lopkopība Ziemeļeiropā ir sākusies laika periodā no 1800. līdz 800.gadam p.m.ē. Sāmu kultūrai raksturīgās azbesta keramikas paraugus atrod jau no apmēram 1500.gada p.m.ē. Romas impērijas ģeogrāfa Tacits aprakstos pirmo reizi sastopams cilts nosaukums “fenni”, ko saista ar sāmiem un somiem.
Sāmu, tāpat kā visu ziemeļu tautu, sākotnējā reliģija bija šamanisms, kas balstās uz ticību dabas gariem, kas ir ietekmējami ar burvju jeb “šamaņu” palīdzību. Nākotni centās paredzēt ar īpašu burvju bungu palīdzību. Radīšanas dievība ir Saule (biejve), kas radījusi zemi kā mātes dievību, vēja dievību (bieggaolmaj) un dzīvnieku dievību (lejbolmej). Tika pielūgtas arī svētvietas (siejdde) – alas, izcilas klintis, avoti, kuriem upurēja ziemeļbriežu mazuļus. Svētais dzīvnieks bija lācis kā dievu vēstnesis pie cilvēkiem.
Daudzi sāmi turpina savu gadsimtiem ilgo klejotāju dzīves stilu, dzīvojot teltīs un pārvietojoties no vietas uz vietu, tiklīdz ziemeļbriežiem ir nepieciešamas jaunas ganību vietas. Ziemeļbriežu ganīšana tiek veikta vairāk vai mazāk tāpat kā vienmēr ar nelieliem moderniem uzlabojumiem pēdējo 20 gadu laikā, piemēram, sniega motocikliem. Tromso muzejā var aplūkot plašu izstādi par sāmu kultūru un viņu mūziku, kurai bijis īpaši unikāls skanējums un gadsimtu gaitā ir sastāvējusi no mazām melodijām, kas godina kalnu plato un tās cilvēkus.
Sākot ar 2004. gadu sāmu nacionālie svētki, 6.februāris, Norvēģijā ir oficiāla svinamdiena. Sāmu nacionālos svētkus atzīmē Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā un Krievijā, un tie ir kā simbols sāmu tautas vienotībai pāri valstu robežām. Šajā dienā piemin pirmo sāmu kongresu, kas sanāca 1917.gada 6.februārī, un izveidoja pamatu, uz kura attīstījusies šodienas sāmu tautas sadarbība pāri robežām.
2003.gada aprīlī pieņēma grozījumus likumā, kas regulē karogu lietošanu pašvaldības un valsts ēkās, iekļaujot tajā sāmu karogu. Tagad Norvēģijas pašvaldībās un rajonos visos gadījumos drīkst pacelt sāmu karogu.
Pirmo reizi sāmu karogu virs valdības ēkām pacēla sāmu nacionālajos svētkos 2003.gadā. Turpmāk katru gadu 6.februārī šis karogs tiek pacelts virs valdības ēkām kā sāmu kultūras simbols Norvēģijā. Karogu paceļ arī virs Stūrtinga (Norvēģijas parlamenta ēkas).
Divdesmit gadus pēc sāmu parlamenta Samediggi nodibināšanas iedzīvotāju skaits, kas reģistrējušies kā sāmi, ir pieaudzis no 5 500 līdz gandrīz 14 000.
1989.gada 9.oktobrī Kārāšjohkā karalis Ūlavs V (Olav V) atklāja pirmo sāmu parlamentu Samediggi. Kopš tā laika sāmu parlamenta vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem vienlaicīgi ar Norvēģijas nacionālā parlamenta Stūrtinga (Storting) vēlēšanām.
Pēdējos gados arvien vairāk norvēģu, kas ir sāmu pēcteči, vēlēšanu reģistrā ir reģistrējušies kā sāmi, arvien vairāk ir to, kuri apzionās savas sāmiskās saknes.
Samediggi darbības mērķis ir sāmu tautas pamattiesību atzīšana. Samediggi cenšas aizsargāt un stiprināt sāmu kultūru, valodu un sabiedrisko dzīvi, kā arī nodrošināt dažādu sāmu tradīciju turpinājumu.
Viss process, kas saistījās ar Samediggi izveidošanu, deva cilvēkiem ticību pašiem sev, savām spējām un spēkam. Tas bija saviļņojošs piedzīvojums, stāsta Ūle Henriks Maga (Ole-Henrik Magga), pirmais Samediggi prezidents un pirmais priekšsēdētājs ANO Forumā par pamatiedzīvotāju jautājumiem.
Samediggi darbojas kā padomdevējinstitūcija Norvēģijas varas iestādēm, un tā atbildības sfērā ietilpst jebkurš jautājums, kas pēc parlamenta ieskatiem ir sevišķi aktuāls sāmu tautai.
Sāmu karoga krāsas - zilā, sarkanā, nedaudz zāļā un dzeltenā. visbiežāk sastopamas arī viņu tradicionālājos apģērbos. Tā ir vēl īpaša tēma. Tāpat kā tradicionālās sāmu jokas,. kuras nevis apdzied kādu dzīvnieku, tēmu vai norisi, bet joikotājs joikojot pats pārvēršas par to, ko dzied.
Par sāmiem un viņu dzīvesveidu, tradīcijām un jo īpaši, par joikām, var uzzināt daudzviet. Ir vērts painteresēties.
Te daži avoti
Saruna par ziemeļbriežiem un sāmiem - https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tautas-maksla/sami-joiku-dziesmas-nevis-apdzied-bet-pasi-iejutas-dabas-paradibas.a161251/
Viena no dižākām sāmu joikotājām un komponistēm Marie Boina - ar fragmentiem no sāpju un ciešanu pilnās filmas par vienu no apspiešanas un cīņas epizodēm - Kautokeino sacelšanās - https://www.youtube.com/watch?v=nF8RvYcAwU0
Gabaliņš no sadarbības projektiem starp joikotāju un Sāmu Nacionālā teātra aktieri AILLOŠu un latviešu kinooperatoru Raiti Vulfu - https://www.youtube.com/watch?v=gfXAdj_joFg
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru