Sveču mēnesī svētam Meteņus un Sveču dienu

Gada otrais mēnesis mums ir tāds SVEČU MĒNESIS. Gan bites tajā tiek īpaši daudzinātas, gan lāsteku sveces tad no māju jumtiem visbiežāk jau rīko izrādes, kas norāda, ka saule jau tik augstu sakāpj dienas gaitā, ka siltums izplatās arvien tālāk un uz ilgāku laiku. un kausē sniegu no jumtu čukuriem.

Protams, februārim ir vēl citi nosaukumi, - arī Meteņa mēnesi to dēvē un Puteņa mēnesi, un par Ziemeļvēja mēnesi arī. Un Sveču dienas nosaukums arī ir vēl ar citām nozīmēm. Būdamas Ziemas Māra tā nes klāt arī savu īpašu raksturu. Viņa šai laikā pārvalda gaisu un vējus. Jau izsenis tiek runāts par to, ka šis ir vējiem bagātākais mēnesis. 

Bet - kā tad mēs to godāsim, kā svētīsim, kā daudzināsim?

Sveču dienas iezīmības

SVEČU DIENAS IEZĪMĪBAS norisināsies 2023.gada 4.februārī no plkst. 13.00 Mākslinieku darbnīcā Baldonē, Daugavas ielā 2a

Norise -

• Meistares Ritas Prančas vadīta Ziepju gatavošanas darbnīca
• Vaska sveču darināšana
• Sveču dienas svinības ar sadziedāšanu, Sveču dienas putru un citām labām tradicionālām lietām

Rīkotāji - Biedrība JUMALA, Daugavas saime 

Pieteikšanās sarīkojumam (līdz 1.februārim) - vietu skaits ierobežots

Dalība - 15,- EUR

Par Svecaini Sveču mēnesī

Audrone Mickute, Pērkona zirgi (Perkūno žirgai)

2020.gada 31.janvārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju zālē (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notiks Latvijas Dievturu sadraudzes ikmēneša sanāka. Šai reizē aicinām uz izzinošu sarunu un sadziedāšanu par SVECAINI un Sveču mēnesi tradicionālajā gadskaitē, par tā svētīšanas tradīciju, simboliem un līdzībām kaimiņtautu tradīcijās. Sarīkojumu vada Gunta Saule un folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki. 

Imbolc – ķeltu Gaismas svētki

Lai iedziļinātos savās iezīmīgo dienu svētīšanas tradīcijās un simboliskajā redzējumā, ir svarīgi pavērot un uzzināt arī to, kas notiek līdzīgās  un radniecīgās tautās un tradīcijā. Gan to, ko dara un domā skandināvi, gan citi ģermāņi, gan arī  īri un ķelti. Šai reizē padalos tajā, ko esmu saistošu uzzinājusi par Sveču dienas, kā mēs to dēvējam, svētīšanas paradumiem un simbolisko saturu ķeltu tradīcijās. 

Naktī no 1.uz 2.februāri ķelti svin Gaismas svētkus. Tos sauc par Imbolc un svin par godu Baltajai gaismas dievietei Brigidai. Lai arī daba šai laikā vēl šķietami guļ ziemas miegu, dienas kopš Ziemassvētkiem, kopš īsākās dienas laika, tomēr ir pastiepušās jau krietni garas, koku stumbri pamazām atdzīvojas un dziļi no saknēm tajos jau kāpj sula. Saule no rītiem lec arvien agrāk un riet arvien vēlāk. Vakaros arvien ilgāk ir gaišs.

Svecaine - Ziemas Māra

Senatnē, lai arī ļaudis strādāja šķietami daudz un smagi, tomēr arī svinēšanas, svēto dienu iezīmēšanas ar rituālām darbībām bija daudz. Ikkatrs saprata, ka jēgpilni darboties var tik tas, kuŗš spēj salīdzsvarot atpūtas un darba stundas. Katrā gada laika posmā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstītie ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijušas vairākas, - ne tikai astoņi lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. Iezīmīgās, ar kādiem īpašiem rituāliem raksturīgās dienas bija katru mēnesi kādas trīs, katras savaites piekta (jo īpaši piektvakars) un jo īpaši nozīmīga bija pilnmēness piekta. Daudzām dienām bija raksturīgi aizliegumi kādus darbus nedarīt.