Šodien piedzīvojām arī to, kā Tukumā svinēja Dzejas dienu šoruden. Ar Dzejas grāmatas atvēršanu un tā autoru, veidotāju un atdzejotājas cildināšanu, ar sarunām, atzinumiem. Dzejnieci, dramaturģi, rakstnieci, jau vairāku gadu garumā un joprojām, arī mūsdienās - viedokļu līderi, personību, domātāju MĀRU ZĀLĪTI izvaicāja Tukuma Literātu apvienības līdere un valdes priekšsēde Guna Roze. Saruna par to, kā vienā cilvēkā satiekas dzejniece, dramaturģe, rakstniece. Par pašai svarīgākajiem darbiem - par Kaupēn, mans mīļais! nepārejamo aktualitāti, par Lāčplēsi, kas ārpus un pāri jebkuriem vērtēšanas kritērijiem. Par patriotismu un atbildību. Un par Valstiskuma balvu. Bija iedvesmojoši vēl vienu reizi pašas autores lasījumā dzirdēt tieši to uzrunu, kas šīs balvas saņemšanas brīdī Prezidenta pilī tika nolasīta pirmo reizi. Būtu gribējies sarunu vēl, būtu gribējies klātesošo jautājumus... Bet šai dienā iecerēts vēl tik daudz. Tad nu nekavējamies un dodamies vēl tālāk uz Dzejas ligzdošanas vietām citviet Tukumā - Tirgus laukumā, Ernesta Birznieka-Upīša 1.pamatskolas pagalmā, Pils tornī. Ar viesu dzejniekiem no Liepājas, Kuldīgas, Talsiem, Saldus, ar pašiem tukumniekiem. Ar Dzejas gājieniem no vienas dzejas ligzdas uz nākamo.
Aizkustināja Dzejas izrāde Kad rozes ar kokiem sarunājas. Fīrekera gātē - ar apzināti tai ietilpinātiem Aijas Balandiņas dziedājumiem un nesarunātām, bet iederīgām zvanu skaņām baznīcu torņos.
Dzejas dienu pusd8enu zupa tika pasniegta TukTu kultūrteppā, kas palēnām par tādu top. Te pēc tam bija sagaidām rī Dzejas slams. Bet mēs devāmies promup. Pa ceļsm uz staciju baudīdami rožu dobju krāsas un smaržas, pamanāmus, objektus un izkārtnes. Patīkaji, ka rī Tukums mainās. Tiek labotas un uzlabotas ielas, labiekārtoti laukumi. Uz svinēt dzeju tukumnieki patiešām prot.
Lai dzejas daudzināšana izdodas arī turpmāk! Un rakstīšana sokas
Fotoattēlu straume šeit
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru