Dzejas ligzdošana Tukumā

Sestdienas rīts sākās ar piemākušos, mazliet vēsāku gaisa dvesmu, atgādinot, ka ir jau septembris klāt. Un gandrīz pusē. Rudens klauvē pie debesu juma. Un pie istabas durvīm, un atgādina, ka siltās jakas no skapjiem der lēnām izvilkt dienas gaismā un sākt lietā likt. Un arī to, ka lietus jakas un mētelīši noder ne tikai vasarā, bet vēl jo vairāk tagad. (Bet to mēs piedzīvosim dienas laikā paši uz savas ādas).

Šodien piedzīvojām arī to, kā Tukumā svinēja Dzejas dienu šoruden. Vispirms viesmīlīgajā Tukuma bibliotēkā. Ar Dzejas grāmatas atvēršanu un tās autoru, veidotāju un atdzejotājas cildināšanu, ar sarunām, atzinumiem.  Dzejnieci, dramaturģi, rakstnieci, jau vairāku gadu garumā un joprojām, arī mūsdienās - viedokļu līderi, personību, domātāju MĀRU ZĀLĪTI izvaicāja Tukuma Literātu apvienības līdere un valdes priekšsēde Guna Roze. Saruna par to, kā vienā cilvēkā satiekas dzejniece, dramaturģe, rakstniece. Par pašai svarīgākajiem darbiem - par Kaupēn, mans mīļais! nepārejamo aktualitāti, par Lāčplēsi, kas ārpus un pāri jebkuriem salīdzināšanas kritērijiem. Par patriotismu un atbildību. Un par Valstiskuma balvu. Bija iedvesmojoši vēl vienu reizi pašas autores lasījumā dzirdēt tieši to uzrunu, kas šīs balvas saņemšanas brīdī Prezidenta pilī tika nolasīta pirmo reizi. Būtu gribējies sarunu vēl, būtu gribējies klātesošo jautājumus... Bet šai dienā iecerēts vēl tik daudz. 

Tad nu nekavējamies un dodamies tālāk uz Dzejas ligzdošanas vietām citviet Tukumā - Tirgus laukumā, Ernesta Birznieka-Upīša 1.pamatskolas pagalmā, Pils tornī. Ar viesu dzejniekiem no Liepājas, Kuldīgas, Talsiem, Saldus, ar pašiem tukumniekiem. Ar Dzejas gājieniem no vienas dzejas ligzdas uz nākamo. 

Aizkustināja Dzejas izrāde Kad rozes ar kokiem sarunājas. Fīrekera gātē - ar apzināti tai ietilpinātiem Aijas Balandiņas dziedājumiem un nesarunātām, bet iederīgām zvanu skaņām baznīcu torņos.

Dzejas dienu pusdenu zupa tika pasniegta TukTu kultūrteppā, kas palēnām par tādu top. Te pēc tam bija sagaidām arī Dzejas slams. Bet mēs devāmies promup. Pa ceļsm uz staciju baudīdami rožu dobju krāsas un smaržas, pamanāmus, objektus un izkārtnes. Patīkami, ka arī Tukums mainās. Tiek labotas un uzlabotas ielas, labiekārtoti laukumi. Ne tikai kopt rozes, bet arī svinēt dzeju tukumnieki patiešām prot.

Lai dzejas daudzināšana izdodas arī turpmāk! Un rakstīšana sokas čaklajiem, radošajiem Tukuma literātiem!

Fotoattēlu straume ar komentāriem šeit