pirmdiena, 2019. gada 4. novembris

Spoku stāstu vakara atskaņas

Kad Veļu laiks, īpašais senču pieminēšanas un mielošanas laiks izskan, jau vairākus gadus Džūkstes Pasaku muzejā, bijušajā Lancenieku skolā, notiek Spoku stāstu vakari.

Sabrauc tuvāki un tālāki, pazīstamāki un mazākzināmi stāstnieki no tuvienes un tālienes stāstīt Spoku stāstus. Te var klausīties pasakas, nostāstus, teikas un leģendas, ticamākus un neticamākus atgadījumus no dzīves, no draugu, kaimiņu un pašu piedzīvotā un pieredzētā. Lielākoties viss vijas ap spoku, kapsētu un dažādu mistisko būtņu un vietu tēmām. 

sestdiena, 2019. gada 19. oktobris

Spoku stāstu vakars Džūkstē


Džūkstes Pasaku muzejā spocīgā gaisotnē norisināsies tradicionālais stāstniecības pasākums Spoku stāstu vakars. Ikvienam iespēja gan klausīties, gan stāstīt spoku stāstus. Pasākumu vadīs stāstnieku ķēniņš Guntis Pakalns. Piedalīties iecerējuši stāstnieki Doles Anita, Gunta Saule un citi.

svētdiena, 2019. gada 1. septembris

BALTŲ VIENYBĖS UGNIES SĄŠAUKA / BALTU VIENĪBAS UGUŅU SASAUKSME

Kā katru gadu kopš 2009.gada 22.septembrī tiek iededzinātas Baltu Vienības ugunis. Arī šogad. Man ir prieks būt vienai no uguņu iedegšanas rosinātājām Latvijā. Aicinu būt atbildīgiem un līdzdarbīgiem - ar saviem uguņiem kuplināt un stiprināt mūsu kopības un vienotības iedeju. Mūsu zemju un tautu spēku. Baltu zemju spēku. Aicinām iesaistīties arī pasaulē mītošo baltu tautu pēctečus!

Katra iedegtā uguns un katra kopīgi dziedātā dziesma, katra nodomātā doma un skaļi paustā vēlme, kas līdz ar balsu skaņām un uguns dzirkstelēm kāpj debesīs, stiprina un veido  baltu tautu apdzīvoto telpu.  

Tik, cik būs uguņu uz katra kalna,
Tik mēs arī te dzīvosim /M.Melgalvs/

pirmdiena, 2019. gada 12. augusts

Dižmāras laiks

Foto Gunta Saule
Rudzu mēnesis - Māras godināšanas laiks 

Vasarā, Rudzu mēnesī, svētam Māras dienu. Tautā to dēvē dažādi - par Lielo Māru, Mātes dienu, Maizes dienu, Dižmāru, Vasaras Māru, Māru, Māršu, Māršdienu. Māras diena ir viena no svarīgākajām mūsu senajām, tradicionālajām svētku dienām. Svētki, kas veltīti dievībai Mārai un kas senajā laika skaitīšanas sistēmā iezīmē vasaras beigas un rudens sākumu un ievada Rudenājus. Saules-Mēness laikskaites sistēmā Dižmāras tiek svētītas Rudzu mēneša pilnmēnesī. 

Rudzu un citu graudu briedināšanās laikā par svarīgāko Dievību kļūst Māra - vieliskās pasaules un robežsituāciju aizbildne. Tā gādā par māju un ģimeni, par tās materiālo pamatu, it īpaši par māti un bērniem, par dzimtas un saimes veselību un labklājību. 

Mārai, kā Lielajai Mātei, jeb Pirmmātei, ir visdažādākās izpausmes. Viņa ir arī ir visu dabā sastopamo stihiju pārvaldniece: Uguns Māte, Zemes Māte, Vēja Māte un Ūdens Māte. Vēl plašāk visdažādākās Mātes (Māras) izpausmes mēs sastopam visās lietās, darbos un notikumos, ar kuriem esam saskarē: Jūras Mātes aizbildnību lūdz zvejnieki un jūrnieki, viņa rūpējas arī par zivju un citu jūras dzīvnieku pastāvēšanu. 

Smalkākā līmenī Jūra ir neizpaustā kosmosa simboliskais apzīmējums. Caur ūdeni ļaužu dvēseles dodas viņsaulē. Jūras vidū uz akmeņa vai zelta niedres galiņā Saule guļ nakti. Savukārt Meža Māti piesauc ieejot mežā, viņai lūdz atļauju, ja nepieciešams ko cirst vai medīt. Viņa ir māte ne tikai meža iemītniekiem, bet viņas bērni ir arī visi zemes iemītnieki. Un vēl mežs ir saistīts ar brīvo, ar mežonīgo, savvaļas pasauli, nepieradināto dabu un cilvēkam tālab bieži nedraudzīgo un neparedzamo – tāpēc Meža mātes labvēlība te īpaši svarīga. Savukārt, ja esi devies ceļā, piesauc Ceļa māti, viņa neguļ nekad un viņa tev palīdzēs arī tālā un sarežģītā ceļā: ne vien mazā konkrētā ceļa gabaliņā, bet visā dzīves ceļā. Veļu Māte aizgājēju veļus mīļi sagaida un atver vārtus uz viņpasauli. Dažkārt gan viņa ir gauži viltīga - vai nu tikai ieaicina pasērst, bet tad nelaiž vairs atpakaļ, dažkārt ievilina ar medus podiņu. Mēs zinām arī Bišu Māti, Ziedu Māti, Ogu Māti... Un buramvārdos sastopamas vēl arī Asins, Sāpju, Krampju, Briesmu, Bēdu, Klēpja un citas Mātes. 

Dainās Māru dēvē gan par skaistu, gan mīļu. Tīru izslauka gan sētu, gan istabu, lai Māra varētu ienākt. Mārai tuvi ir bērni, viņa palīdz šūpuli kārt un bērnus audzināt (ucināt). Māra ir bieža viešņa maltuvē, kur rūpējas par malējiņām. 

Kā katrai citai dievībai, arī Mārai ikkurā vietā, kur viņu piesauc un daudzina, kur no viņas ko ņem vai lūdz, Mārai atstāj ziedu. 

Foto: Gunta Saule
Uguns Māra 

Tieši rudzu mēnesī visvairāk tiek piesaukta Uguns Māra, jo šai laikā līdz ar jaunās ražas novākšanas darbiem, ļaudīm viņas palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Māra to arī dāsni dāvā: kuram rudzu laukam Māra pāriet, tur vārpas noliecas gatavībā. Šai laikā izteiktāka ir Māras un Saules līdzība. 

Skatoties kalendārā, mēs pamanām, ka rudzu mēnesī ir vairākas iezīmdienas, kas saistītas ar uguni – ar tās sargāšanu, lološanu. Ir ticējumi, kuri vēsta par “vecās” uguns izdzēšanu pavardā un jaunas iedegšanu. 

Rudens Māra, Lielā Māra, Uguns Māra, – šo svētku tradīcijās saplūduši daudzi senajā Ziemeļu un Viduseiropā raksturīgie svētki. Tie ir labības pilnbrieda un Uguns svētki – līdzībās uztverami arī kā divu radošo pasaules pirmelementu sadure - Uguns kā pirmatnējā radošuma simbols un Zeme - iedvesmas īstenošana vieliskā vai citā taustāmā veidolā. Plašāk un vispārēji augusts – ir Saules un Zemes savienības un sadarbības godināšana. Dabā - labības pilnbrieda laiks, vasaras ražas svētki visdažādākajās izpausmēs. 

Latviešu tradīcijās šai laikā īpaši tiek daudzināta vieliskās pasaules aizbildne Māra. Māra ir pirmmātes izpausme latviešu mītoloģijā un sakrālajā dzīvesveidā. Viņa gādā par dzimtu, ģimeni, sievišķo un mātišķo, par auglības spēku vairošanu un stiprināšanu. Latviešu Māra gan salīdzinoši ir daudz maigāka, bet parasti citu tautu sakrālajā mītoloģijā Lielā Pirmmāte mazāk interesējas par katru atsevišķo cilvēku, bet vairāk par tautu un ļaudīm kopumā un cilvēkam var šķist pat diezgan nežēlīga, jo pārvalda arī noārdīšanās norises - bezkaislīgos dabas likumus. Pret vienu atsevišķo cilvēku tā var būt pat ļoti nežēlīga, tāpēc arī ir viedoklis, ka ar Lielo pirmmāti vai kā dažkārt to dēvē, Zemes māti, saistītajos rituālos varēja iesaistīties vienīgi nopietni pārbaudīti cilvēki. Šie rituāli saistīti ar spēcīgām izmaiņām apziņā, jo pie pilnas ikdienišķas apziņas ar viņu saskarties nav iespējams. 

Uguns – Rudzu mēneša Māra ir cieši saistīta ar auglības dievību Jumi. Viņa zīme likta īpaši uz pirmā rudzu maizes klaipiņa, kas no jaunās rudzu ražas cepts. Un Jumis katrai labībai ir savs, katrs nāk mazliet citā laikā. 

Foto: Uģis Nastevičs
Miežu jumis nokliedzàs,
Uz kalniņa stāvedams,
Ieraudzija auzu jumi
Zem pajumta līgojot. 
/28550-0, Valkas Jaunroze/ 

Otrs šī laika nozīmīgs piesaukums ir saistīts ar Pērkona un negaisu godināšanu - uzsvars daudzviet tradīcijās tiek likts uz uguns spēku un nozīmību – lai tā saglabātos kā pavarda uguns un darītu labumu, nevis nestu postu, īstenoti īpaši uguns godināšanas un daudzināšanas rituāli. Uguns Dienā virs pavarda pelniem, kur ierušinātas kvēlojošas ogles, velk ugunskrustu siltuma un uguns uzturēšanai dzīlēs. Dzirdēti ticējumi, ka tad uguni laiž atpūtā uz trejdeviņām (27) dienām, līdz nākamajam pilnmēnesim. Te “nolasās” simboliskais vēstījums par to, ka Māra svētīta Rudzu mēneša pilnmēnesī. 

Dienas ritējumā Uguns Māra saistīta ar Pēcpusdienu; Pilnbriedu, kļūst redzami augļi, ienākas sēklas. Cilvēku dzīvē tas ir laiks, kad bērni pieauguši un veido savu dzīvi, tad bieži vien spēji mainās cilvēka paša dzīves veids un intereses, parādās jaunas vai citādas iespējas, ko svarīgi novērtēt kā pozitīvu un radošu aspektu, nevis gausties par bijušo un iedzīvoties nervu kaitēs un galvassāpēs. Svarīgi nezaudēt Spēka avotus un prast atrast citus, ja iepriekšējie izsīkuši. 

Dižmāras ir vienas no gada sieviešu dienām. Tāpat kā citos gadskārtu rituālos, arī šai laikā ļaudis, Māru godinādami it kā “atkārto” dievību, šai reizē, pirmmātes Māras darbības – pasaules radīšanu un pārradīšanu. Tiek izdzīvotas robežsituācijas, kad no vienas vielas tiek radīta cita – vienai vielai mirstot, top cita. Dabā Māras ir vasaras pilnbrieda laiks, sēklu pilngatavības laiks. Tradicionālajā lauku sētā Māras svin par godu lopiem, jo īpaši piena lopiem. Līdzīgi kā Ūsiņus pavasarī svin daudzinot zirgu dievību Ūsiņu un zirgs pašus, tā Māras laika dziesmās daudzina Māru un viņas gādībā esošos lopus - gan govis, gan kazas un aitas, gan lopkopību vispār. Bet jo īpaši gotiņas – raibaliņas, protams. Te Māras līdzīb un Mārai talkā nāk melna čūska, bet reizēm arī odze. Cilvēkam Māra parādās kā kustonis – čūska, krupi, mārīte jeb dievgosniņa. Māras lopi ir melnraibi. Lai cik pierastas mums liekas, “Latvijas brūnās” gotiņas, tomēr Māras govis ir vai nu melnraibas vai melnas. Melnā vai melnibalta ir Māras krāsa. 

Foto: Uģis Nastevičs
Melna čūska ietecēja 
Manā govu laidarā; 
Tā nebija melna čūska, 
Tā bij’ govu māršaviņa. 

Gluži tikpat cieši Māra ir saistīta ar jauno rudzu maizi. Nozīmīga Māras dienas tradīcija ir jaunrudzu maizes cepšana. Arī to var uzskatīt par latviešu senās dievestības rituālu, jo arī pati Māra ir maizes cepēja. Tāpat Māras dienas tradīcijā ietilpst sviesta kulšana, kā arī tiek gatavoti dažādi piena ēdieni, ar kuriem cienā ganus – lopu tuvākos un sabiedrotos. Piena pārtapšana biezpienā un sviestā, graudu pārtapšana maizē ir tā skaistā ikdienas maģija un brīnums – no vienas lietas top cita. 

Protams, ka Mārai ir savi svētākie brīži arī citos gadalaikos Arī Māra, līdzīgi kā Laima bieži iet kopā ar Sauli. Un arī ar vienu no auglības vīrišķiem pārstāvjiem, Pērkonu. Tikpat lielā mērā Māra saistīta ar Veļu laiku, kad viņa sastopama kā Veļu māte. 

Dižmāras rituālā godināšana notiks 2019.gada 16.augustā saulrietā Ziemupes jūrmalā (sīkāka informācija sekos)

P.S.: Raksta pirmpublicējums Dievturu vēstnesis, 31.laidiens

trešdiena, 2019. gada 19. jūnijs

Satikt pašu Jāni

Gada īsākā nakts, kurā var satikt pašu Jāni un īpašais papardes zieds uzzied. Nakts, kurā Jāņa mātes sakta pazūd. Un reizēm viņa pati. Un atrodas tikai Pēteros. Saule – debesu kalna pašā virsotnē nonākusi, krīt visdziļākajā akā. Jāņa nakts īpašais brīdis – mirklis, kad "tumsa vistumšākā" un dažkārt tiešām šķiet, ka rīts var nemaz nepienākt – senā sajūta, ar kādu varbūt Jāņu nakti svētījuši mūsu ļoti tālie priekšteči – savās sirdīs un aizapziņā aptverdami robežnorišu bīstamību. Sliekšņa un pārejas laika īpašā nozīme arī tagad, 21. gadsimtā, Jāņu naktī var tikt sajusta.

otrdiena, 2019. gada 14. maijs

Kad nosvētīti Ūsiņi - gaidām Vasarassvētkus

Tradīcijā mazāk pazīstami, retāk (joprojām) svētīti. Tomēr, pateicoties pētniekiem-praktiķiem arvien vairāk atjaunināti, izzināti, piedzīvoti.

Es vairāk vados pēc Mēness kalendāra, kas gada aplī vēl vairāk kā pēc Saules apļa skatoties, iezīmē spirāli, ciklisko laiku. Tas mūsu tradīcijai ir ļoti raksturīgi. Mēness Dainās ir ļoti daudz aprakstīts. Un ļoti dažādi. Tāpēc es par svarīgu uzskatu arī Mēness kalendāru, laikskaiti, ņemot vērā gan Sauli, gan viņas attiecības ar Mēnesi.

Tātad, - mans pavadonis ir Saules-Mēness kalendārs Dievam, Dabai, Atelpai. Un pēc tā - Jaunmēness ir vīru un puišu svētku (un iezīmīgo dienu) laiks. Puišiem, nevis puikām. Pilnmēness - iezīmīgais laiks sievām un meitām. Meitām, nevis meitenēm. Ūsiņi - puišu iesvētību laiks, Vasarassvētki - pārsvarā jaunuvēm, bet arī sievas ir tajos iesaistītas jo faktiski viņas ir to rīkotājas, vīkšējas.

Zinu, ka daudzi Vasarassvētkus uzskata tikai un vienīgi par kristiešu baznīcas svētkiem, bet atceramies faktu - VISI senie svētki un iezīmīgās dienas bija "sagrozīti", samainīti datumi un jēga.

Tāpēc ir svarīgi atjaunot, veidot, turēt seno. Nepazaudēt svarīgās iezīmīgās dienas. Un to seno jēgu.

Šogad Vasarassvētki - maija pilnmēnesī - Lapu mēneša pilnmēness šai gadā - 20.maijs. Es ar saviem domubiedriem mazliet atkāpjos no konkrētā datuma un svētīsim 19.maijā. Arī tāpēc, ka reālais pilnmēness arī ir 19.maijā plkst. 00.11.

svētdiena, 2019. gada 7. aprīlis

Aicinājums uz Laimas daudzinājumu Latvijas Dievturu sadraudzē


2019.gada 12.aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē notiks Latvijas Dievturu sadraudzes ikmēneša sanāka. Šai reizē aicinām uz LAIMAS DAUDZINĀJUMU. Dziesmu ritus vadīs Anda Ābele un folkloras kopa LAIVA. Par Laimas daudzveidīgām šķautnēm un raksturu vēstīs LDS savieši, Valdis Celms,  un Gunta Saule (Daugavas saimes pārstāve).

pirmdiena, 2019. gada 11. marts

Katlakalna 100 stāstu 1.burtnīcu atverot

Tādā laikā, kad dzērves jau sasaucas pamalēs, kad sniegpulksteņi spraucas no zemes ar savām gaišajām galviņām, kad vītero putni un saule kāpj augstāk stiepdama dienas garumā, ir noticis jauks un arī ļoti nozīmīgs notikums Katlakalnā. Iznākusi un sirsnīgās noskaņās atvērta Katlakalna 100 stāstu 1. burtnīca “Senvēstures un vietu stāsti”. Mums daudziem mīļās un tuvās Katlakalna vietas, svarīgās, vēsturiskās un daudzējādi nozīmīgās vietas katlakalniešu un ne tikai viņu dzīvē dažādos laika posmos nu ir tikušas pie sava stāstu krājuma. Katlakalna pagasta māja, Katlakalna-Pļavniekkalna skolas ēka, Katlakalna Tautas nams, Pasta māja, Sauliešu pilskalns, Pļavniekkalna apmetne, Melnezera Raganakmens, Akmeņsala, Katlakalna baznīca, muiža – un tās nav vienīgās vietas, ka še gadu desmitos un simtos dzīvojošajiem ļaudīm ir bijušas svarīgas – kā pašu veidotas un lolotas vai kā no malas vērotas.

ceturtdiena, 2019. gada 10. janvāris

Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Tīnūžos

Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Kultūras mantojuma centrā Tīnūžu muiža notiks 2019.gada 20.janvārī plkst. 13.00. 

Ziema Saulei ir dziļās jūras vai ezera laiks -
Ai, Saulite bridaliņa,
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Nakti dziļu ezeriņu.
/Dainu skapis, 33733-0/

Ziema ir līdzvērtīga gada naktij. Kā Rudenāji ir saulrieta brīdis un visvairāk tai laikā dziedam saules rietēšanas dziesmu. Tikpat daudz to ir vēl vienīgi līgotnēs, - Jāņu laika dziesmu krājā. Kā Lielajā dienā un Jāņu rītā izdziedam saules lēkta gaidīšanas un svinēšanas dziesmas, kā vasarā dziedam Saules redzamības un Saules darbu – ziedēšanas, siena kaltēšana un augļu nobriešanas dziesmas, tā ziemā mēs varētu dziedāt daudz jūras un citu ūdeņu dziesmu. Un arī nakts, varbūt miega un tumsas laika dziesmas.

otrdiena, 2018. gada 4. decembris

Stāsti Andrejdienas vakarā

Viens no nu jau gandrīz tradicionāliem vakariem - stāstu vakars Andreja Upīša muzejā. Muzeja atraktīvās un darbīgās vadītājas Ilzes Puķes aicināti, muzeja sirsnīgo darbinieku atbalstīti, Ivara Puķes iebildēti, paši ļāvāmies stāstiem un rosinājām viens otru - bija jautri, brīžiem baisi, brīžiem apcerīgi, mazliet romantiski Andrejdienas vakarā... kopā ar stāstniekiem - kurzemniekiem Liesmu Lagzdiņu, Ziedīti Začesti un Gunti Pakalnu tiku būt arī es zemgaliete, Guta Saule. 

otrdiena, 2018. gada 20. novembris

Andrejdienas stāsti Upīša muzejā


Piektdien, 30. novembrī, plkst. 17.00 ar sarīkojumu “Andrejdiena stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku pasākumu cikls.

sestdiena, 2018. gada 17. novembris

Latvijas valsts 100-gades rīts...

Aust Latvijas valsts simtgades rīts. Vai katrs esam savā sētā, savā kalnā, ar saviem uguņiem vai kopā ar citiem īpašās Latvijas vietās- Turaidā, Gaiziņā, Kolkas ragā, Dzegužkalnā, Mežotnē, Brīvības laukumā Rīgā vai Dagdā... domās un sirdīs lai esam kopā ar un par savu LATVIJU! Ne tikai atceroties viņas pagājušos gadu desmitus, simtus un tūkstošus, bet jo īpaši un vēl par viņas, par mūsu tautas un zemes, par valsts nākamību domājot un vēlot dzīvības, Laimes un gaismas pilnus gadus arī tālāk.. Lai katrs savos darbos, domās un iecerēs turam savu zemi un tautu svētu. Lai katrs vistīrāk un kvēlāk savu darāmo darām! Vispatiesāk un godīgāk.