pirmdiena, 2018. gada 1. oktobris

Veļu laiks. Zemlikas

Balta sēd Veļu māte
Baltābola kalniņā
Pilnas rokas baltu puķu,
Klēpī balta villainīte.

Šī Lielvārdē pierakstītā Daina ir viena no skaistākajām, kas varētu attiekties uz Veļu laiku. Protams, ne tikai, jo Veļu māte tur, baltābola kalniņā ar baltām puķēm rokā un villainītēm klēpi sēd vienmēr. Tāda viņa ir sagaidījusi mūsu priekštečus gadu tūkstošiem sen, tāda viņa sagaida mūsu tuviniekus, kad tie savas zemes dzīves gaitas beidz. Tāda viņa sagaidīs arī mūs, kad mūsu laiks viņu satikt būs pienācis Vai tie, kuri viņu tik skaistā dainā ierakstījuši, viņu tiešām būtu redzējuši? Vai tā ir tik vien kā tēlaina līdzība. Šeit, četrās īsās rindiņās, ir tik daudz simbolu. Tā gan ir, gan varbūt arī nav reāla vieta - baltābola kalniņš - senā kapsēta, kapu kalniņš, ābeļu dārzs - tas pats, kas dvēseļu dārzs.

ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris

Rudenāji. Laiks rudenī

Rudenāji ir laiks dabā. Laiks vidū starp ziemu un vasaru. Rudens vidus, rudens kulminācija, rudens dziļums un augstums, rudens dzīles un kodoliņš. Diena ar nakti tiek vienādi garas. Saule ir jau zemu nolaidusies debesu kalnā, dienas garumi rūk ļoti nomanāmi un strauji... Vakara krēslas un miglāji pārklāj zemi arvien ciešāk. Putni aizlido, čūskas un kukaiņi iemieg, visa dzīvā daba lēnām slīgst miegā.. Lapas dzeltē, sačokurojas un birst, tīrumi kļūst tukši un rimti. Saritinās gluži tāpat kā Jumja zīme, it viss dabā ieritinās arvien ciešākā un slēptākā kamolā. Rudenājus dēvē arī par Apjumībām. Un tas nozīmē, ka visa labība nu ir zem jumta. Novākta. 

Kuru pļaviņu nopļāvu, 
To aizlaidu rudenī.

otrdiena, 2018. gada 4. septembris

Tāda bija Stāstu un stāstnieku diena Pie Daugavas Doles salā

Tas nu ir noticis. Pirmā Stāstu un stāstnieku diena Doles salā ir uzradīta. Stāstu diena rīkotājas Anitas Krūmiņas-Štikānes aicināti, sapulcējušies stāstnieki, daudzi vietējie dolessalēnieši ar visām ģimenēm, daži ķekavieši ar riteņiem, un vēl arī Anitas draugi un stāstīšanas domubiedri no citurienes. Tiem, kuri nezin - Anita ir sirsnīgs, atvērts cilvēks, stāstniece ar bagātu dzīves pieredzi, stāstu, notikumu un salinieku zinātāja, aktrise un aizrautīga kultūras darba veicēja. Priekš pirmā Stāstu sarīkojuma Doles salā atsaucība tiešām pilnīga. Un visi un katrs jutās labi, omulīgi, īstajā vietā un laikā nonākuši. 

pirmdiena, 2018. gada 27. augusts

Stāstu un stāstnieku diena PIE DAUGAVAS

2018.gada 1.septembrī no plkst. 16:00 Doles salas VĒJIŅOS notiks pirmā Stāstu un stāstnieku diena. 

Stāstu stāstīšana un klausīšanās ir viena no senākajām cilvēku pamatvajadzībām. Uz tās balstās folklora, mutvārdu daiļrade. Jau vairākus gadus Latvijas novados notiek stāstniecības festivāli. Salaspils novads ir ne mazāk bagāts ar vietējiem nostāstiem, leģendām, teikām. Tam ir neatkārtojama savdabība, ko dod Daugavas klātbūtne.

piektdiena, 2018. gada 17. augusts

kad mīļš krustbērns, ma-DARA, aicina ciemos

Arī šogad, kā katru gadu augustā došos savu mīļu krustbērnu apciemot, sveicināt, viņa svētkus kuplināt! Kopā ar RĀMUPES ļaudīm un citiem mīļiem draugiem, domubiedriem, dziedātājiem, madarotājiem, dejotājiem, skaistu un greznu lietu darinātājiem, kopā ar meistariem, kopā ar dzīves māksliniekiem! Kopā ar radošajiem. Brīvajiem un sirds atvērtajiem ļaudīm.

Un es patiešām no sirds ikkatram iesaku tur būt - Ziemupē. ma-DARĀ. 18.augustā. Šovasar pat.


trešdiena, 2018. gada 1. augusts

Aicinu uz pirmo Latvijas kultūras vēstnieku festivālu Jelgavā!

Ar Saules dziesmām, stāstiem, teikām RĀMUPE un draugi kuplinās pirmo Latvijas Kultūras vēstnieku festivālu. 

Festivāla rīkotāji par visu festivālu: 

Sestdien, 2018. gada 11. augustā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā notiks Latvijas valsts simtgadei veltīts Latvijas kultūras vēstnieku festivāls, parādot Zemgales un citu Latvijas reģionu kultūras bagātības. Pasākumā apmeklētājiem būs iespēja noklausīties dažādu tautu māksliniecisko kolektīvu koncertu, noskatīties teātra izrādi un iesaistīties amatnieku radošajās darbnīcās. 

Festivālā tiksies dažādu Latvijas reģionu 14 mākslinieciskie kolektīvi, pulcējot vairāk nekā 200 dalībniekus. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt gan Zemgales, gan citu reģionu un tautu kultūru daudzveidību, kas ievīsies kā košs ziedu raksts Latvijas simtgades svinību vainagā.

svētdiena, 2018. gada 15. jūlijs

Vasaras ražas daudzinājums Mīļmārai, Saulei un Pērkonam


Vasaras ražas daudzinājums Mīļmārai, Saulei un Pērkonam notiks Iecavā, Rāmritos - sestdien, 28.jūlijā plkst. 14.00. 

Visvairāk Saules un visvairāk Pērkona ir vasarā – Liepu un Rudzu mēnešos. Laikā, kad liepas zied un rudzi briest. Kad grieze staigā rudzlaukos un ne tikai savus bērnus izved, bet arī rudzīti briedina. 

Mēs šai dienā daudzināsim Sauli un Pērkonu, un Māru kā visas vieliskās pasaules valdītāju – radītāju, uzturētāju un noārdītāju vai pārradītāju. Bez Saules dāvātās gaismas un siltuma, un bez Pērkona nestās valgmes, dzīvā spēka un spara klātesamības tas nevar notikt. 

sestdiena, 2018. gada 14. jūlijs

Siena dienās Kaldabruņā

Foto: Ai Suzuki
Brīnumainā dienā, 13.jūlijā un piektdienā devāmies pie seniem draugiem uz Kaldabruņu, kur saimnieko savulaik undīniete Ieva Jātniece ar saviem domubiedriem - māksliniekiem, amatniekiem, labiem dažādu amatu meistariem. 

Kaldabruņas vecajā skolā tagad ieviesies kultūras un izglītības, pilnveidošanās un dzīvestila centrs Ūdenszīme. Šeit top citur neredzētas stikla rotas, kokamatniecības darbi un citādas lietas. 

svētdiena, 2018. gada 13. maijs

Zelts stāstos

Bija tā laime ar saviem stāstiem, muzicēšanu un padziedāšanu kuplināt stāstu pēcpusdienu tēmā ZELTS STĀSTOS. To rīkoja stāstnieks Guntis Pakalns sadarbībā ar rakstnieka Andreja Upīša memoriālo muzeju (http://upisamuzejs.lv/) Rīgā un tā vadītāju Ilzi Puķi.

otrdiena, 2018. gada 8. maijs

Vasarassvētki Salacgrīvā

Foto Uģis Nastevičs www.ugis.info)
Vasarassvētku laika izbraukums, svētku gatavošana un svinēšana. 26.-27.maijs. Kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, Salacgrīvas kopu CIELAVA, igauņu folkloras kopējām. 

Šķiet, ka jau izsenis tautas Tradīcijā bijis tā, ka vīrišķajiem Ūsiņiem seko sievišķie Vasarassvētki. Tā izsecinājuši tradīcijas pētnieki un tas liekas pilnīgi iespējami un likumsakarīgi. Tradicionālie, tautas svētītie, Vasarassvētki gadu gaitā un citu kultūras un reliģisko uzslāņojumu iespaidā tikuši krietni piemirsti vai izmainīti, tomēr ir iezīmes, kuras liecina par šādu svētku esamību. Tradīcijas pētnieki un praktiķi daudzviet jau vairākus gadus šos svētkus tiecas atjaunot. Sekojot pierakstiem, ticējumiem, savām sajūtām un vēlmēm. Ņemot talkā dažādu kaimiņtautu tradīcijas iezīmes un pieredzi, kā arī vērojot to likumsakarīgo vietu gadaritā.

trešdiena, 2018. gada 2. maijs

Zelts stāstos

Lai arī pavasaris, šis plaukšanas un ziedēšanas laiks ir vairāk piemērots dzīvei dabā - pļavās, laukos, mežos, tīrumos, upju krastos, zirņu un zemeņu un citaugu dobēs, tomēr ... stāstnieki bez stāstīšanas nevar nekā arī tagad. Un brīnišķīgā stāstnieku sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā 12.maijā notiks kārtējā ikmēneša Stāstu pēcpusdiena, kurā stāstīt esmu apņēmusies arī es, tā īsteni vēl tikai topoša stāstniece. 

Vairāk par to stāstu pasākuma rīkotāju ziņā - 

12. maijā, sestdien, plkst. 15.00 ar sarīkojumu “Zelts stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku ikmēneša pasākumu cikls.

trešdiena, 2018. gada 25. aprīlis

No Jurģiem līdz Ūsiņiem. No Sulu mēneša līdz Lapu mēnesim...

Mūsu tradicionālajā laika skaitīšanā ir pieietamas vairākas metodes, vairāki atskaites punkti. Dažādas skolas un pieredzes. Ticējumi, senāki un mazāk seni, grāmatās (mūsdienās arī tīmeklī) izlasītie un no vecvecākiem mantotie. Nav viena venīgā pareizā kalendāra. Dažkārt tie lietojami kopā, pārklāti un caurvīti viens otram, dažkārt atķširti. Nav laikam vienas vienīgas pareizās metodes un laika skaitīšanas un nozīmīgo dienu un svētku iezīmēšanas veida. Daži izmanto tikai Saules kalendāru, citi skaita klāt arī Mēness ritējumu. Vēl citi svarīgāko svētku laiku ieskaitot, skatās arī tālajās zvaigznēs un planētās.