Ziņas

DIEVAINES Kalna Vaizuļos

Attēls
Laik ā , kad Latvij ā izskan Ve ļ u laiks, pulci ņ š trad ī ciju un senatnes v ē rt ī bu saglab ā š anas interesentu sabrauc ā m Mores pagasta Kalna Vaizu ļ os, m ā j ā -muzej ā , kur š glab ā senatnes elpu, mantinieku st ā stus, apk ā rtnes teikas un citas t ālā knododamas v ē rt ī bas. Neskatoties uz sare ž ģī to vesel ī bas dro š ī bas st ā vokli Latvij ā š obr ī d un varb ū t tie š i t ā lab, tom ē r turamies pie sen ā m trad ī cij ā m, jo tajās visvirāk varam gūt spekus, viedumu un padomu talākdzīvošanai ari srežģītākos laikos. Tika iev ē roti visi valst ī noteiktie vesel ī bas dro š ī bas pas ā kumi un noteikumi.

Sala laiks. Mārtiņu laiks

Attēls
Vēl kamēr debesu jumā otrais Mēness pēc Rudenājiem aug un dilst, ilgst Veļu laiks. Vēl pieminami, atcerami senči, vēl dedzināmas sveces un ugunskuri kapsētās, Māras svētnīcās, ģimeņu, saimju un kopienu svētvietās. Vietumis jau veļus aicina un pamielo vēl līdz Ziemassvētkiem, bet izteiktākais Veļu laiks turpinās līdz Mārtiņiem, kad auglības, Jumja zīme satinas kamolītī, saslēpjas sēklās pazemē. Sala laiks. Arī par Mārtiņa mēnesi vai Mārtiņu laiku reizēm dēvēts.

Veļu laiks. Dievaines

Attēls
Laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem jau izsenis ir visciešāk saistīts ar mūsu senču pieminēšanu, atminēšanos, mielošanu. Veļu laiks. Reizēm to dēvē arī par Dievainēm vai Zemlikām. Mirošo veļi tiek aicināti pulcēties kopā. Mūsu senos pieminam un aicinām visbiežāk mājās, kur viņi savulaik ilgstoši dzīvojuši un no kurām viņsaulē aizgājuši un aizvadīti. Bet mūsdienās itin bieži gan lai tradīciju mācītos un izzinātu, piedzīvotu, Veļu vakari tiek rīkoti arī sabiedriskās telpās, kur piedalās domubiedri, ne tikai dzimtas ļaudis. Kopīgi vadīti Veļu vakari tā dalībniekus satuvina ļoti īpašā veidā. Šo tuvību nevar salīdzināt ne ar vienu citu, citos gadskārtu rituālos radīto vienotību. 
Attēls
2020.gada 24.oktobrī turpināsim Gadskārtu un mūža godu tradīciju skolas seminārus.  Šai reizē par laiku un iezīmīgiem rituāliem bērniņu gaidot, saņemot ģimenē un uzņemot dzimtā mūža godos, krustabās, kā arī par tematiem, kuri senās, pirmskristīgās tradīcijas mantojumā mazāk pētīti un apzināti - par dažādu vecuma posmu iezīmīgiem brīžiem - atšķirībām, ievedībām, iesvētībām - par laiku līdz precībām.  Semināru vadīs tradīcijas pētnieki un praktiķi Ieva un Jāni Kušķi. 

Ceļojam ... literatūrā, mūzikā, senatnē, dabā ...

Attēls
4.oktobris - 1 dienas brauciens uz Kalāčiem - Ed.Veidenbauma dzimšanas dienas svinībām ar dzejas lasījumiem, dziesmām un sarunām.  2020.gada 4.oktobrī no plkst. 13.00 Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" notiks ikgadējais Eduarda dzimšanas dienai veltītais sarīkojums, kurā tiks parādīta Ogres vidusskolas skolēnu radīta dokumentālā mākslas filma par Eduardu Veidenbaumu, savukāŗt Dzejas lasījumos iecerējuši piedalīties Valdis Atāls, Sandra Ratniece, Daina Sirmā, Māris Salējs, Dainis Deigelis.

GrāmaTūres turpinās ...

Attēls
Tuvojas brauciens 12.-13.septembrī pa Raiņa bērnības un jaunības vietām, kurš praktiski jau aizpildīts, taču brauciens ar grāmatām, spēlēm, muzikām un citām jaukām lietām būs iespējams pievienoties arī turpmāk -  Te apkopoti tuvākie un tālākie iecerētie braucieni, kuriem vēl var pieteikties (braucam 20-vietīgā busiņā no Rīgas ar iespēju pievienoties pa ceļam) 2020.gada 19.septembrī  dodamies jau 4.GrāmaTūrē. Šoreiz Grāmatnieku, Latvijas Kultūras vēstnieku un draugu brauciens dosies pa Dižgaru ceļu - Kultūras vēstnieces Ivetas Kovtuņenko izstrādātu maršrutu pie dažādu laikmetu, dažādu paaudžu, dažādu robežu dižgariem, kurā ietvertas ciemošanās pie dzejnieka Ojāra Vācieša Trapenē, rakstnieces Elīnas Zālītes Apē, dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas Virešos un komponista Jāzepa Vītola Gaujienā.  Vairāk par to -  http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/dizgaru-cels/  un  https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/196582/te-latvijas-raidijums?fbclid=IwAR3MO1NhL5vGzCOlUJXDLFFHIgYf5IgnQ9R2nyFwZpwj

Silu mēnesis

Attēls
Ražas laika izteiktākais daudzinājums.  Klāt silu mēnesis. Ar īpašajiem Bišu godiem – Bērtuļu vārdā, ko dēvē un svēta augošā Mēness piektā. Un ar Mazo Māru Pilnmēness piektā svētamu dienu.  Latviešu tradīciju aprakstos un ticējumos Bērtuļi tikuši dēvēja dažādi, - par Bērtiņu, Bārtuļu, Bērtmani vai Bērti. Bērtuļos ēd un ziedo medu. Lai arī Bērtuļa dienas nosaukums visdrīzāk radies kristietiskā kalendāra iespaidā, tomēr tā svētīšanas paradumi un tradīcijas varētu būt krietni senākas un nekā nav saistītas ar kristietisko tradīciju, bet gan ar laukiem – zemkopību un biškopību. Kā jau rudens laika svētki, tie ir vieni no ražas daudzināšanas svētkiem. Visvairāk Bērtuļi saistīti ar bišu dravām un rudzu sēju. Ticējumos vairākviet minēts, ka lai nākamā gadā rudzi labi paaugtu, tie jāsēj divas vai trīs dienas pirms un pēc Bērtuļiem.