pirmdiena, 2019. gada 11. marts

Katlakalna 100 stāstu 1.burtnīcu atverot

Tādā laikā, kad dzērves jau sasaucas pamalēs, kad sniegpulksteņi spraucas no zemes ar savām gaišajām galviņām, kad vītero putni un saule kāpj augstāk stiepdama dienas garumā, ir noticis jauks un arī ļoti nozīmīgs notikums Katlakalnā. Iznākusi un sirsnīgās noskaņās atvērta Katlakalna 100 stāstu 1. burtnīca “Senvēstures un vietu stāsti”. Mums daudziem mīļās un tuvās Katlakalna vietas, svarīgās, vēsturiskās un daudzējādi nozīmīgās vietas katlakalniešu un ne tikai viņu dzīvē dažādos laika posmos nu ir tikušas pie sava stāstu krājuma. Katlakalna pagasta māja, Katlakalna-Pļavniekkalna skolas ēka, Katlakalna Tautas nams, Pasta māja, Sauliešu pilskalns, Pļavniekkalna apmetne, Melnezera Raganakmens, Akmeņsala, Katlakalna baznīca, muiža – un tās nav vienīgās vietas, ka še gadu desmitos un simtos dzīvojošajiem ļaudīm ir bijušas svarīgas – kā pašu veidotas un lolotas vai kā no malas vērotas.

ceturtdiena, 2019. gada 10. janvāris

Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Tīnūžos

Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Kultūras mantojuma centrā Tīnūžu muiža notiks 2019.gada 20.janvārī plkst. 13.00. 

Ziema Saulei ir dziļās jūras vai ezera laiks -
Ai, Saulite bridaliņa,
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Nakti dziļu ezeriņu.
/Dainu skapis, 33733-0/

Ziema ir līdzvērtīga gada naktij. Kā Rudenāji ir saulrieta brīdis un visvairāk tai laikā dziedam saules rietēšanas dziesmu. Tikpat daudz to ir vēl vienīgi līgotnēs, - Jāņu laika dziesmu krājā. Kā Lielajā dienā un Jāņu rītā izdziedam saules lēkta gaidīšanas un svinēšanas dziesmas, kā vasarā dziedam Saules redzamības un Saules darbu – ziedēšanas, siena kaltēšana un augļu nobriešanas dziesmas, tā ziemā mēs varētu dziedāt daudz jūras un citu ūdeņu dziesmu. Un arī nakts, varbūt miega un tumsas laika dziesmas.

otrdiena, 2018. gada 4. decembris

Stāsti Andrejdienas vakarā

Viens no nu jau gandrīz tradicionāliem vakariem - stāstu vakars Andreja Upīša muzejā. Muzeja atraktīvās un darbīgās vadītājas Ilzes Puķes aicināti, muzeja sirsnīgo darbinieku atbalstīti, Ivara Puķes iebildēti, paši ļāvāmies stāstiem un rosinājām viens otru - bija jautri, brīžiem baisi, brīžiem apcerīgi, mazliet romantiski Andrejdienas vakarā... kopā ar stāstniekiem - kurzemniekiem Liesmu Lagzdiņu, Ziedīti Začesti un Gunti Pakalnu tiku būt arī es zemgaliete, Guta Saule. 

otrdiena, 2018. gada 20. novembris

Andrejdienas stāsti Upīša muzejā


Piektdien, 30. novembrī, plkst. 17.00 ar sarīkojumu “Andrejdiena stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku pasākumu cikls.

sestdiena, 2018. gada 17. novembris

Latvijas valsts 100-gades rīts...

Aust Latvijas valsts simtgades rīts. Vai katrs esam savā sētā, savā kalnā, ar saviem uguņiem vai kopā ar citiem īpašās Latvijas vietās- Turaidā, Gaiziņā, Kolkas ragā, Dzegužkalnā, Mežotnē, Brīvības laukumā Rīgā vai Dagdā... domās un sirdīs lai esam kopā ar un par savu LATVIJU! Ne tikai atceroties viņas pagājušos gadu desmitus, simtus un tūkstošus, bet jo īpaši un vēl par viņas, par mūsu tautas un zemes, par valsts nākamību domājot un vēlot dzīvības, Laimes un gaismas pilnus gadus arī tālāk.. Lai katrs savos darbos, domās un iecerēs turam savu zemi un tautu svētu. Lai katrs vistīrāk un kvēlāk savu darāmo darām! Vispatiesāk un godīgāk.

pirmdiena, 2018. gada 1. oktobris

Veļu laiks. Zemlikas

Balta sēd Veļu māte
Baltābola kalniņā
Pilnas rokas baltu puķu,
Klēpī balta villainīte.

Šī Lielvārdē pierakstītā Daina ir viena no skaistākajām, kas varētu attiekties uz Veļu laiku. Protams, ne tikai, jo Veļu māte tur, baltābola kalniņā ar baltām puķēm rokā un villainītēm klēpi sēd vienmēr. Tāda viņa ir sagaidījusi mūsu priekštečus gadu tūkstošiem sen, tāda viņa sagaida mūsu tuviniekus, kad tie savas zemes dzīves gaitas beidz. Tāda viņa sagaidīs arī mūs, kad mūsu laiks viņu satikt būs pienācis Vai tie, kuri viņu tik skaistā dainā ierakstījuši, viņu tiešām būtu redzējuši? Vai tā ir tik vien kā tēlaina līdzība. Šeit, četrās īsās rindiņās, ir tik daudz simbolu. Tā gan ir, gan varbūt arī nav reāla vieta - baltābola kalniņš - senā kapsēta, kapu kalniņš, ābeļu dārzs - tas pats, kas dvēseļu dārzs.

ceturtdiena, 2018. gada 13. septembris

Rudenāji. Laiks rudenī

Rudenāji ir laiks dabā. Laiks vidū starp ziemu un vasaru. Rudens vidus, rudens kulminācija, rudens dziļums un augstums, rudens dzīles un kodoliņš. Diena ar nakti tiek vienādi garas. Saule ir jau zemu nolaidusies debesu kalnā, dienas garumi rūk ļoti nomanāmi un strauji... Vakara krēslas un miglāji pārklāj zemi arvien ciešāk. Putni aizlido, čūskas un kukaiņi iemieg, visa dzīvā daba lēnām slīgst miegā.. Lapas dzeltē, sačokurojas un birst, tīrumi kļūst tukši un rimti. Saritinās gluži tāpat kā Jumja zīme, it viss dabā ieritinās arvien ciešākā un slēptākā kamolā. Rudenājus dēvē arī par Apjumībām. Un tas nozīmē, ka visa labība nu ir zem jumta. Novākta. 

Kuru pļaviņu nopļāvu, 
To aizlaidu rudenī.

otrdiena, 2018. gada 4. septembris

Tāda bija Stāstu un stāstnieku diena Pie Daugavas Doles salā

Tas nu ir noticis. Pirmā Stāstu un stāstnieku diena Doles salā ir uzradīta. Stāstu diena rīkotājas Anitas Krūmiņas-Štikānes aicināti, sapulcējušies stāstnieki, daudzi vietējie dolessalēnieši ar visām ģimenēm, daži ķekavieši ar riteņiem, un vēl arī Anitas draugi un stāstīšanas domubiedri no citurienes. Tiem, kuri nezin - Anita ir sirsnīgs, atvērts cilvēks, stāstniece ar bagātu dzīves pieredzi, stāstu, notikumu un salinieku zinātāja, aktrise un aizrautīga kultūras darba veicēja. Priekš pirmā Stāstu sarīkojuma Doles salā atsaucība tiešām pilnīga. Un visi un katrs jutās labi, omulīgi, īstajā vietā un laikā nonākuši. 

pirmdiena, 2018. gada 27. augusts

Stāstu un stāstnieku diena PIE DAUGAVAS

2018.gada 1.septembrī no plkst. 16:00 Doles salas VĒJIŅOS notiks pirmā Stāstu un stāstnieku diena. 

Stāstu stāstīšana un klausīšanās ir viena no senākajām cilvēku pamatvajadzībām. Uz tās balstās folklora, mutvārdu daiļrade. Jau vairākus gadus Latvijas novados notiek stāstniecības festivāli. Salaspils novads ir ne mazāk bagāts ar vietējiem nostāstiem, leģendām, teikām. Tam ir neatkārtojama savdabība, ko dod Daugavas klātbūtne.

piektdiena, 2018. gada 17. augusts

kad mīļš krustbērns, ma-DARA, aicina ciemos

Arī šogad, kā katru gadu augustā došos savu mīļu krustbērnu apciemot, sveicināt, viņa svētkus kuplināt! Kopā ar RĀMUPES ļaudīm un citiem mīļiem draugiem, domubiedriem, dziedātājiem, madarotājiem, dejotājiem, skaistu un greznu lietu darinātājiem, kopā ar meistariem, kopā ar dzīves māksliniekiem! Kopā ar radošajiem. Brīvajiem un sirds atvērtajiem ļaudīm.

Un es patiešām no sirds ikkatram iesaku tur būt - Ziemupē. ma-DARĀ. 18.augustā. Šovasar pat.


trešdiena, 2018. gada 1. augusts

Aicinu uz pirmo Latvijas kultūras vēstnieku festivālu Jelgavā!

Ar Saules dziesmām, stāstiem, teikām RĀMUPE un draugi kuplinās pirmo Latvijas Kultūras vēstnieku festivālu. 

Festivāla rīkotāji par visu festivālu: 

Sestdien, 2018. gada 11. augustā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā notiks Latvijas valsts simtgadei veltīts Latvijas kultūras vēstnieku festivāls, parādot Zemgales un citu Latvijas reģionu kultūras bagātības. Pasākumā apmeklētājiem būs iespēja noklausīties dažādu tautu māksliniecisko kolektīvu koncertu, noskatīties teātra izrādi un iesaistīties amatnieku radošajās darbnīcās. 

Festivālā tiksies dažādu Latvijas reģionu 14 mākslinieciskie kolektīvi, pulcējot vairāk nekā 200 dalībniekus. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt gan Zemgales, gan citu reģionu un tautu kultūru daudzveidību, kas ievīsies kā košs ziedu raksts Latvijas simtgades svinību vainagā.

svētdiena, 2018. gada 15. jūlijs

Vasaras ražas daudzinājums Mīļmārai, Saulei un Pērkonam


Vasaras ražas daudzinājums Mīļmārai, Saulei un Pērkonam notiks Iecavā, Rāmritos - sestdien, 28.jūlijā plkst. 14.00. 

Visvairāk Saules un visvairāk Pērkona ir vasarā – Liepu un Rudzu mēnešos. Laikā, kad liepas zied un rudzi briest. Kad grieze staigā rudzlaukos un ne tikai savus bērnus izved, bet arī rudzīti briedina. 

Mēs šai dienā daudzināsim Sauli un Pērkonu, un Māru kā visas vieliskās pasaules valdītāju – radītāju, uzturētāju un noārdītāju vai pārradītāju. Bez Saules dāvātās gaismas un siltuma, un bez Pērkona nestās valgmes, dzīvā spēka un spara klātesamības tas nevar notikt.