Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: 2019

Ziemassvētki bluķi vilka...

Attēls
2019.gada 22.decembra vakarā Ogrē pie Vēstures un Mālslas muzeja notiks BLUĶA VAKARS. Plkst. 13.00. tiksimies muzejā uz nelielu sarunu par tradicionālo Ziemassvetku svētīšanu, par to seno simbolisko vēstījumu. Sarunu vadīs dabas un senās dievstības pētniece un praktiķe, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībniece. Pēc tam svinēsim Jaunā Saules gada sākumu, vilksim bluķi apkārt muzejam, iedegsim ugunskuru, kurā ziedosim pateicības un nākotnes vēlmju ziedus, dedzināsim bluķi un godāsim gaismas atgriešaanos. Būs arī ziemas vidus laika rotaļas, dziesmas un spēles.Sarīkojumā piedalīsies un to ar dziesmām un rotaļām kuplinās Ogres folkloras kopa ARTAVA un Ogres Danču klubs. Bluķa vakaru rīko ETNOSFĒRA

Latviskuma saiets Domā latviski! Dari latviski!

Attēls

Spoku stāstu vakara atskaņas

Attēls
Kad Veļu laiks, īpašais senču pieminēšanas un mielošanas laiks izskan, jau vairākus gadus Džūkstes Pasaku muzejā, bijušajā Lancenieku skolā, notiek Spoku stāstu vakari.
Sabrauc tuvāki un tālāki, pazīstamāki un mazākzināmi stāstnieki no tuvienes un tālienes stāstīt Spoku stāstus. Te var klausīties pasakas, nostāstus, teikas un leģendas, ticamākus un neticamākus atgadījumus no dzīves, no draugu, kaimiņu un pašu piedzīvotā un pieredzētā. Lielākoties viss vijas ap spoku, kapsētu un dažādu mistisko būtņu un vietu tēmām.

Spoku stāstu vakars Džūkstē

Attēls
Džūkstes Pasaku muzejā spocīgā gaisotnē norisināsies tradicionālais stāstniecības pasākums Spoku stāstu vakars. Ikvienam iespēja gan klausīties, gan stāstīt spoku stāstus. Pasākumu vadīs stāstnieku ķēniņš Guntis Pakalns. Piedalīties iecerējuši stāstnieki Doles Anita, Gunta Saule un citi.

BALTŲ VIENYBĖS UGNIES SĄŠAUKA / BALTU VIENĪBAS UGUŅU SASAUKSME

Attēls
Kā katru gadu kopš 2009.gada 22.septembrī tiek iededzinātas Baltu Vienības ugunis. Arī šogad. Man ir prieks būt vienai no uguņu iedegšanas rosinātājām Latvijā. Aicinu būt atbildīgiem un līdzdarbīgiem - ar saviem uguņiem kuplināt un stiprināt mūsu kopības un vienotības iedeju. Mūsu zemju un tautu spēku. Baltu zemju spēku. Aicinām iesaistīties arī pasaulē mītošo baltu tautu pēctečus!

Katra iedegtā uguns un katra kopīgi dziedātā dziesma, katra nodomātā doma un skaļi paustā vēlme, kas līdz ar balsu skaņām un uguns dzirkstelēm kāpj debesīs, stiprina un veido  baltu tautu apdzīvoto telpu.  
Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, Tik mēs arī te dzīvosim /M.Melgalvs/

Dižmāras laiks

Attēls
Rudzu mēnesis - Māras godināšanas laiks 
Vasarā, Rudzu mēnesī, svētam Māras dienu. Tautā to dēvē dažādi - par Lielo Māru, Mātes dienu, Maizes dienu, Dižmāru, Vasaras Māru, Māru, Māršu, Māršdienu. Māras diena ir viena no svarīgākajām mūsu senajām, tradicionālajām svētku dienām. Svētki, kas veltīti dievībai Mārai un kas senajā laika skaitīšanas sistēmā iezīmē vasaras beigas un rudens sākumu un ievada Rudenājus. Saules-Mēness laikskaites sistēmā Dižmāras tiek svētītas Rudzu mēneša pilnmēnesī. 
Rudzu un citu graudu briedināšanās laikā par svarīgāko Dievību kļūst Māra - vieliskās pasaules un robežsituāciju aizbildne. Tā gādā par māju un ģimeni, par tās materiālo pamatu, it īpaši par māti un bērniem, par dzimtas un saimes veselību un labklājību. 
Mārai, kā Lielajai Mātei, jeb Pirmmātei, ir visdažādākās izpausmes. Viņa ir arī ir visu dabā sastopamo stihiju pārvaldniece: Uguns Māte, Zemes Māte, Vēja Māte un Ūdens Māte. Vēl plašāk visdažādākās Mātes (Māras) izpausmes mēs sastopam visās lietās,…

Satikt pašu Jāni

Attēls
Gada īsākā nakts, kurā var satikt pašu Jāni un īpašais papardes zieds uzzied. Nakts, kurā Jāņa mātes sakta pazūd. Un reizēm viņa pati. Un atrodas tikai Pēteros. Saule – debesu kalna pašā virsotnē nonākusi, krīt visdziļākajā akā. Jāņa nakts īpašais brīdis – mirklis, kad "tumsa vistumšākā" un dažkārt tiešām šķiet, ka rīts var nemaz nepienākt – senā sajūta, ar kādu varbūt Jāņu nakti svētījuši mūsu ļoti tālie priekšteči – savās sirdīs un aizapziņā aptverdami robežnorišu bīstamību. Sliekšņa un pārejas laika īpašā nozīme arī tagad, 21. gadsimtā, Jāņu naktī var tikt sajusta.

Kad nosvētīti Ūsiņi - gaidām Vasarassvētkus

Attēls
Tradīcijā mazāk pazīstami, retāk (joprojām) svētīti. Tomēr, pateicoties pētniekiem-praktiķiem arvien vairāk atjaunināti, izzināti, piedzīvoti.
Es vairāk vados pēc Mēness kalendāra, kas gada aplī vēl vairāk kā pēc Saules apļa skatoties, iezīmē spirāli, ciklisko laiku. Tas mūsu tradīcijai ir ļoti raksturīgi. Mēness Dainās ir ļoti daudz aprakstīts. Un ļoti dažādi. Tāpēc es par svarīgu uzskatu arī Mēness kalendāru, laikskaiti, ņemot vērā gan Sauli, gan viņas attiecības ar Mēnesi.
Tātad, - mans pavadonis ir Saules-Mēness kalendārs Dievam, Dabai, Atelpai. Un pēc tā - Jaunmēness ir vīru un puišu svētku (un iezīmīgo dienu) laiks. Puišiem, nevis puikām. Pilnmēness - iezīmīgais laiks sievām un meitām. Meitām, nevis meitenēm. Ūsiņi - puišu iesvētību laiks, Vasarassvētki - pārsvarā jaunuvēm, bet arī sievas ir tajos iesaistītas jo faktiski viņas ir to rīkotājas, vīkšējas.
Zinu, ka daudzi Vasarassvētkus uzskata tikai un vienīgi par kristiešu baznīcas svētkiem, bet atceramies faktu - VISI senie svēt…

Aicinājums uz Laimas daudzinājumu Latvijas Dievturu sadraudzē

Attēls
2019.gada 12.aprīlī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Brīvības ielā 49/53) 2.stāvā, Lasītāju zālē notiks Latvijas Dievturu sadraudzes ikmēneša sanāka. Šai reizē aicinām uz LAIMAS DAUDZINĀJUMU. Dziesmu ritus vadīs Anda Ābele un folkloras kopa LAIVA. Par Laimas daudzveidīgām šķautnēm un raksturu vēstīs LDS savieši, Valdis Celms,  un Gunta Saule (Daugavas saimes pārstāve).

Katlakalna 100 stāstu 1.burtnīcu atverot

Tādā laikā, kad dzērves jau sasaucas pamalēs, kad sniegpulksteņi spraucas no zemes ar savām gaišajām galviņām, kad vītero putni un saule kāpj augstāk stiepdama dienas garumā, ir noticis jauks un arī ļoti nozīmīgs notikums Katlakalnā. Iznākusi un sirsnīgās noskaņās atvērta Katlakalna 100 stāstu 1. burtnīca “Senvēstures un vietu stāsti”. Mums daudziem mīļās un tuvās Katlakalna vietas, svarīgās, vēsturiskās un daudzējādi nozīmīgās vietas katlakalniešu un ne tikai viņu dzīvē dažādos laika posmos nu ir tikušas pie sava stāstu krājuma. Katlakalna pagasta māja, Katlakalna-Pļavniekkalna skolas ēka, Katlakalna Tautas nams, Pasta māja, Sauliešu pilskalns, Pļavniekkalna apmetne, Melnezera Raganakmens, Akmeņsala, Katlakalna baznīca, muiža – un tās nav vienīgās vietas, ka še gadu desmitos un simtos dzīvojošajiem ļaudīm ir bijušas svarīgas – kā pašu veidotas un lolotas vai kā no malas vērotas.

Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Tīnūžos

Attēls
Ziemas Laika Dziesmu Sadziedāšana Kultūras mantojuma centrā Tīnūžu muiža notiks 2019.gada 20.janvārī plkst. 13.00. 
Ziema Saulei ir dziļās jūras vai ezera laiks - Ai, Saulite bridaliņa,
Brida dienu, brida nakti:
Dienu brida dziļu jūru,
Nakti dziļu ezeriņu.
/Dainu skapis, 33733-0/
Ziema ir līdzvērtīga gada naktij. Kā Rudenāji ir saulrieta brīdis un visvairāk tai laikā dziedam saules rietēšanas dziesmu. Tikpat daudz to ir vēl vienīgi līgotnēs, - Jāņu laika dziesmu krājā. Kā Lielajā dienā un Jāņu rītā izdziedam saules lēkta gaidīšanas un svinēšanas dziesmas, kā vasarā dziedam Saules redzamības un Saules darbu – ziedēšanas, siena kaltēšana un augļu nobriešanas dziesmas, tā ziemā mēs varētu dziedāt daudz jūras un citu ūdeņu dziesmu. Un arī nakts, varbūt miega un tumsas laika dziesmas.