Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: 2020

Veļu laiks. Dievaines

Attēls
Laiks no Miķeļiem līdz Mārtiņiem jau izsenis ir visciešāk saistīts ar mūsu senču pieminēšanu, atminēšanos, mielošanu. Veļu laiks. Reizēm to dēvē arī par Dievainēm vai Zemlikām. Mirošo veļi tiek aicināti pulcēties kopā. Mūsu senos pieminam un aicinām visbiežāk mājās, kur viņi savulaik ilgstoši dzīvojuši un no kurām viņsaulē aizgājuši un aizvadīti. Bet mūsdienās itin bieži gan lai tradīciju mācītos un izzinātu, piedzīvotu, Veļu vakari tiek rīkoti arī sabiedriskās telpās, kur piedalās domubiedri, ne tikai dzimtas ļaudis. Kopīgi vadīti Veļu vakari tā dalībniekus satuvina ļoti īpašā veidā. Šo tuvību nevar salīdzināt ne ar vienu citu, citos gadskārtu rituālos radīto vienotību.
Attēls
2020.gada 24.oktobrī turpināsim Gadskārtu un mūža godu tradīciju skolas seminārus. 
Šai reizē par laiku un iezīmīgiem rituāliem bērniņu gaidot, saņemot ģimenē un uzņemot dzimtā mūža godos, krustabās, kā arī par tematiem, kuri senās, pirmskristīgās tradīcijas mantojumā mazāk pētīti un apzināti - par dažādu vecuma posmu iezīmīgiem brīžiem - atšķirībām, ievedībām, iesvētībām - par laiku līdz precībām. 
Semināru vadīs tradīcijas pētnieki un praktiķi Ieva un Jāni Kušķi. 

Ceļojam ... literatūrā, mūzikā, senatnē, dabā ...

Attēls
4.oktobris - 1 dienas brauciens uz Kalāčiem - Ed.Veidenbauma dzimšanas dienas svinībām ar dzejas lasījumiem, dziesmām un sarunām. 
2020.gada 4.oktobrī no plkst. 13.00 Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" notiks ikgadējais Eduarda dzimšanas dienai veltītais sarīkojums, kurā tiks parādīta Ogres vidusskolas skolēnu radīta dokumentālā mākslas filma par Eduardu Veidenbaumu, savukāŗt Dzejas lasījumos iecerējuši piedalīties Valdis Atāls, Sandra Ratniece, Daina Sirmā, Māris Salējs, Dainis Deigelis.

GrāmaTūres turpinās ...

Attēls
Tuvojas brauciens 12.-13.septembrī pa Raiņa bērnības un jaunības vietām, kurš praktiski jau aizpildīts, taču brauciens ar grāmatām, spēlēm, muzikām un citām jaukām lietām būs iespējams pievienoties arī turpmāk - 
Te apkopoti tuvākie un tālākie iecerētie braucieni, kuriem vēl var pieteikties (braucam 20-vietīgā busiņā no Rīgas ar iespēju pievienoties pa ceļam)

2020.gada 19.septembrī
 dodamies jau 4.GrāmaTūrē. Šoreiz Grāmatnieku, Latvijas Kultūras vēstnieku un draugu brauciens dosies pa Dižgaru ceļu - Kultūras vēstnieces Ivetas Kovtuņenko izstrādātu maršrutu pie dažādu laikmetu, dažādu paaudžu, dažādu robežu dižgariem, kurā ietvertas ciemošanās pie dzejnieka Ojāra Vācieša Trapenē, rakstnieces Elīnas Zālītes Apē, dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas Virešos un komponista Jāzepa Vītola Gaujienā. 
Vairāk par to - http://www.apesnovads.lv/turisms-apes-novads/dizgaru-cels/ un  https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/196582/te-latvijas-raidijums?fbclid=IwAR3MO1NhL5vGzCOlUJXDLFFHIgYf5IgnQ9R2nyFwZpwjfCkOtu…

Silu mēnesis

Attēls
Ražas laika izteiktākais daudzinājums. 
Klāt silu mēnesis. Ar īpašajiem Bišu godiem – Bērtuļu vārdā, ko dēvē un svēta augošā Mēness piektā. Un ar Mazo Māru Pilnmēness piektā svētamu dienu. 
Latviešu tradīciju aprakstos un ticējumos Bērtuļi tikuši dēvēja dažādi, - par Bērtiņu, Bārtuļu, Bērtmani vai Bērti. Bērtuļos ēd un ziedo medu. Lai arī Bērtuļa dienas nosaukums visdrīzāk radies kristietiskā kalendāra iespaidā, tomēr tā svētīšanas paradumi un tradīcijas varētu būt krietni senākas un nekā nav saistītas ar kristietisko tradīciju, bet gan ar laukiem – zemkopību un biškopību. Kā jau rudens laika svētki, tie ir vieni no ražas daudzināšanas svētkiem. Visvairāk Bērtuļi saistīti ar bišu dravām un rudzu sēju. Ticējumos vairākviet minēts, ka lai nākamā gadā rudzi labi paaugtu, tie jāsēj divas vai trīs dienas pirms un pēc Bērtuļiem.

Ma-DARA – Putns

Attēls
Ik gadu Ziemupes atpūtas pasākums ma-DARA ir viens no jaukākiem un ilgotāk gaidītiem sarīkojumiem. Lai arī dalībnieku skaita ziņa neliels. It kā. Tomēr tas nekā nemazina viņa nozīmību un svaru. Ir ļaudis, muzikālās kopas un amatnieki, kurus skaidri zināms, mēs satiksim tieši ma-DARĀ un varbūt tikai ma-DARĀ, jo citviet mūsu ceļi nesatiekas. Jā, Ma-DARA ir kā sava veida kopiena – ļaužu kopums, kurs saplūst vienotā straumē vienotā laikā vienkopus – Ma-DARĀ, Ma-DARAs laikā. Šis, 2020.gads jau nebija izņēmums. Un varbūt tieši vēl vairāk gaidīta un cerēta, jo savādais pavasaris un vasaras sākums radīja zināmas bažas par to, vai patiešām Ma-DARA varēs būt šovasar.

Kā ik gadu maDARĀ. Ziemupē

Attēls

3.GrāmaTūre - Raiņa bērnības un jaunības zemes

Attēls
2020.gada 12.-13.septembrī norisināsies trešais Grāmtnieku un draugu Ceļojums ar grāmatām - Raiņa bērnības un jaunības zemes. 
Grāmatnieku ceļojumiem sākotnēji biju devusi nosaukumu GrāmaTūre, bet laika gaitā tie izvēršas par ceļojumiem ne tikai ar grāmatām, bet arī ar spēlēm un muzikām, jo allaž līdzi ņemam ne tikai grāmatas, bet arī mūzikas instrumentus. Arī braucēju vidū ir dažādās kultūras jomās darbojošies un ieinteresētie ļaudis. Un arī tiekamies ceļojuma gaitā ne tikai ar muzejniekiem, grāmatniekiem un literātiem, bet arī ar muzikantiem, amatniekiem un visādi citādi ar radošiem un darbīgiem ļaudīm lauku novados un pilsētās. Ar tiem, kuri uztur un veido vietējo kultūrvidi pašlaik.
Grāmatnieki un DRAUGI 3.Ceļojums ar grāmatām, spēlēm un muzikām...
Maršrutā:

Dižmāras

Attēls
Mīļā Māra govis skaita  Vītolā sēdēdama  Dod, Māriņa, man gosniņu,  Kas no simta atlikās  Melna gove, plati ragi,  Ar baltaju muguriņu. Ne tā ziemu stallī tilpa, Ne vasaru laidarā.
/29179-1, pierakst. Ēdolē/

Dižmāras diena. Pēc dažādiem kalendāriem dažādi rēķināta, bet vienlīdz svarīga. Vai to svētītu laikā ap 6.-8.augustu – pusceļā no Vasaras saulgriežiem uz Rudens vienādībām, vai pēc Saules-Mēness kalendāra Rudzu mēneša pilnmēnesī. Šobrīd nav īsti jēgas lauzt šķēpus par to, kā ir vai būtu pareizi. Kā to darījuši mūsu senči, mēs nevaram to noskaidrot nekā. Droši vien arī viņu laikskaites priekšstatos laika un citu mācību un kalendāro sistēmu iespaidā radušās ne viena vien izmaiņa. Domāju, ka šobrīd svarīgākais saglabāt šo svētku sakrālo un simbolisko būtību un satvaru, katram atrodot saviem  priekšstatiem un citām iespējām atbilstošo laiku.

Starpkultūru pasākumā 7. augustā aicinām izzināt Māru latviešu folklorā un mitoloģijā

Attēls
Piektdien, 2020. gada 7. augustā  plkst.16.00 Latvijā dzīvojošie ārvalstnieki ar ģimenēm un vietējās sabiedrības pārstāvji laipni aicināti uz otro starpkultūru pasākumu, kurā varēs iepazīt vienu no nozīmīgām dievībām latviešu mitoloģijā – Māru.Pasākums notiks Rīgā, Pērses ielā 9/11, (durvju kods 10) 4.stāvā. 

Latvijā dzīvojošos ārvalstniekus aicina piedalīties muzikālās izrādes veidošanā

Attēls
Latvijā dzīvojošie ārvalstnieki projekta ”Integrācijas ABC – 3” ietvaros  laipni aicināti piedalīties koprades pasākumos, kuru gaitā taps tematiska muzikāla izrāde. Pasākumi un izrādes mēģinājumi  norisināsies Rīgā, Pērses ielā 9/11, (durvju kods 10) 4.stāvā, sākums – plkst.16.00. 

Rudzu mēnesis

Attēls
2020.gada 22.jūlija pievakarē pēc Saules rieta skaties debesīs. Tad skaidrā vakarā tur, iespējams, ieraudzīsi Saulei pakaļ ritošu jaunā Mēness sirpīti, ar gaišo pusi pret norietošās Saules stariem pavērstu. Jaunais, RUDZU mēnesis līdz ar to arī uzskatāms par sākušos. Un rudzu mēneša pirmā diena nes sevī visu mēnesim raksturīgo noskaņu. 
Reizumis rudzu mēnesis tiek dēvēts arī par riekstu vai viršu mēnesi. Brāļu tauta lietuvieši to dēvē par rugpjūtis, baltkrievi – par жнівень, poļiem tas ir sierpień. Tātad visiem saistīts ar rudziem vai to pļaušanu. Sennorvēģu valodā augustu dēvēja par Tvimåned - to varētu saistīt ar pāri, dvīni, jeb, mums saprotamāk, ar jumi. Un arī likumsakarīgāk. 

2. GrāmaTūre: Meņģeļi - Braki - Saulrieti - Drusti - Auļukalns - Dzērbene

Attēls
2. GrāmaTūre - Grāmatnieku un draugu Ceļojums ar grāmatām, muzikām un spēlēm notiks  8.-9.augustā Vidusvidzemē. 
Pateicoties dzīves norisēm Gulbenes novadā nācās mainīt brauciena maršrutu
Tātad, - īsumā tagad maršruts šobrīd izskatās šāds: sestdien Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs Meņģeļi - Rūdolfa Blaumaņa Braki - pusdienas Vecpiebalgā - Kārļa Skalbes vasaras māja Saulrieti - Incēnu meža pasaku taka - Drusti (vakarēšana Drustu Tautskolas namiņā, piedalās pats tautskolas vadonis Ojārs Rode un vēl kāds drustēnietis, turpat arī vakariņojam to, kas pašiem līdz, nakšņošana viesu mājas Pļavnas klētiņās - brokastu tiesu arī sarūpējam paši) - svētdien Auļukalns pie Mikus Čavarta un Inetas Šalkovskas - Dzērbene, kur mūsu uzņem, stāsta, rāda un pamielo ar lauku zupu Ērika Māldere.

Liepu mēnesis

Attēls
23.jūnija vakarā jau var sākt vērot Jaunā Mēness sirpīti. Šī ir pirmā Liepu mēneša diena Saules-Mēness kalendārā. Un arī šoreiz pirmā Mēness diena sakopo sevī visas šī mēneša noskaņas, virmojumu, sparu. Visu, ko varbūt var salikt vienā lielā sajūtā – Liepu plauksme un ziedēšana. Viņas maigumu, smaržu, bišu sanoņu ziedos. Liepu mēnesis ir īpaši saistīts ar mūsu liktens dievieti Laimu. 
Liepu mēnesī svēta Laideni, kas ir viena no izteiktākām Laimas dienām. Un saistīta gan ar Laimu kā māti, gan ar Laimu kā meitu. Kāzām, vedībām gatavu meitu. Vassarassvētkos radītā Laimas svētība Liepu mēnesī sasniedz savu pilnziedu un pilnaizsardzību 
Laima sēd(a) liepiņā,  Bārenīte ziedus lasa; 
... un tālāk sekojošais stāsts par vainaga pīšanu un Laimas atgādinājumu, ka tas nebūs paredzēts ilgstošai nēsāšanai, bet itin drīz tiks nomainīts ar sievas galvasautu vai pat grezno, īpašā statusa apliecinājumu, cauņu cepuri.

LĪGO!!!

Attēls

Jāņu mācības Integrācijas projektā kopā ar RĀMUPI

Attēls
Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, lai arī nedaudz rimtāks, tomēr arī nesis vienotru jauku un bagātinošu tikšanos. Tā pagājšnedēļas piektdienas pēcpusdienā kopā ar Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībniecēm Ievu, Inesi un Aiju vadījām Jāņu mācības ļaudīm no tik eksotiskām zemēm kā Argentīna, Venecuēla, Indija, Brazīlija un Kazahstāna.

Tuvojas Jāņi

Attēls
Vasaras pilnzieds. Vasaras vidus. 14.jūnija rīts. Sagaidām sauli. Tas brīdis ir pienācis. Šorīt. Tālāko Ziemeļu punktu lēkta brīdī Saulīte ir sasniegusi. Diena vēl mazliet pastiepsies tik no vakara puses. Saules-Mēness kalendārs Dievam, Dabai, Atelpai vēstī, ka Vītus diena, kad Saule ''atlec'', būs vēl tik parīt, ziedu mēneša trešās savaites piektā (šogad)... bet varbūt, kā Jāņu laika ritu ievadoša diena, Vītus diena tomēr saistàma tikai ar Saules gājumu. Un ziemas pusē Vītus dienai pretī Lūcijas, Gaismas.
Tuvojas Jāņi. Vasaras saulgrieži. Skaistais laiks, kad dabā viss plaukst, zied un smaržo. Saule dienas gaitā uzkāpj visaugstāk debesu jumā, savos lēkta un rieta brīžos ir aizvirzījusies vistālāk ziemeļos, dienas ir visgarākās un naktis visīsākās. Svētku laiks sākas jau tos gaidot. Gaidīšanas sākums var būt ieraugot kādu īpašu Saules rieta vai lēkta mirkli, iezīmīgu punktu, kuru Saule savā gaitā sasniegusi. 

Ceļojumā ar grāmatām

Attēls
4.-5. jūlijā dodamies ceļojumā ar grāmatām.
Piebalgas GRĀMATŪRE, pirmais Grāmatnieku un draugu ceļojums.
Ceļojam pa rakstnieku vietām Piebalgā, Lizumā un Druvienā, apmeklējam muzejus, tiekamies ar vietējiem zinātājiem un pētniekiem.
Aicināti pieteikties gan braucēji no Rīgas un citām vietām, gan vietējie piebaldzēni un apkaimes ļaudis - grāmatnieku kopienas ļaudis, viņu draugi, domubiedri un interesenti.

Vasarassvētku būtība

Attēls
Jau vairākus gadus svētot Vasarassvētkus, lēnītēm arī atveras šo skaisto svētku būtība, to piemirstais, slēptais un varbūt ne vienmēr tik viegli ieraugāmais saturs un simboliskais vēstījums. Kas tad mūsu senie tradicionālie Vasarassvētki ir? 
Diezgan svarīga katriem svētkiem ir to vieta gadskaites ritā, tāpēc sāksim ar to, ka noskaidrosim, kad kad tie īsteni svētami.

No Jurģiem līdz Ūsiņiem

Attēls
Šis, Jurģiem un Ūsiņiem veltītais raksts, tapis un pirmo reizi publicēts pirms diviem gadiem. Pārlasīju. Viss der lasīšanai un izziņai arī šogad. Vienīgi datumi šogad citi. Tas IR svarīgi.
Šogad, 2020.gadā pēc #SaulesMēnessKalendārs Jurģi būs 29.aprīlī (Lapu mēneša 1.savaites piektā), savukārt Ūsiņi - 28.maijā (Ziedu mēneša 1.savaites piektā).
Tikai pēc Saules kalendāra Ūsiņi - 5.maijā (aptuveni)
>>><<<
No Jurģiem līdz Ūsiņiem
Mūsu tradicionālajā laika skaitīšanā ir pieietamas vairākas metodes, vairāki atskaites punkti. Dažādas skolas un pieredzes. Ticējumi, senāki un mazāk seni, grāmatās (mūsdienās arī tīmeklī) izlasītie un no vecvecākiem mantotie. Nav viena venīgā pareizā kalendāra. Dažkārt tie lietojami kopā, pārklāti un caurvīti viens otram, dažkārt atķširti. Nav laikam vienas vienīgas pareizās metodes un laika skaitīšanas un nozīmīgo dienu un svētku iezīmēšanas veida. Daži izmanto tikai Saules kalendāru, citi skaita klāt arī Mēness ritējumu. Vēl citi svarīgāko s…

Sulu mēnesis izdilst

Attēls
Sākusies sulu mēneša trešā savaite. Dilstošais laiks. 
Daba šais dienās mostas un krāsojas un Mīļmāra ievij dzīparus - drīz dīgstošas zāles zaļus, drīz sniega un krusas vērpetēs baltus, drīz saules ilgojušos plaukstošu puķu ziedu krāsainus – zilus, zeltainus un rožsārtus... 
Kaķi un putni meklē siltāku aizvējaini, pažobeli vai siltu midziņu un mazie stādi tiek loloti istabā. 
Sulu mēnesis reizumis jau ticis dēvēts par jokdari – par spēlmani, kurš rotaļājas brīžiem ar lietiem, saules un mākoņu gaisiem, brīžiem ar saltu vējainu spīvumu un tad pēkšņi glāsmainiem saulstariem. To viņš mums arī šai pavasarī atgādina. Un uzvedas kā mazs, no ziemas miega atmodies, velnēns.

Visi ceļi guniem pilni ...

Attēls
Kopā ar citiem dievturiem Latvijā un pasaulē iedziedājām dziesmu mūsu stiprumam - sociālajos tīklos @dievturi

Arī šis rīts

Attēls
Arī šis rīts.
Putnu stunda
Čaukst zāle zem kājām
Mēness izkrāso pamali pasteļtoņos iesārtos
Gaiss vītero, čalo un dūc
Mostas suņi un gaiļi
Aust jauna Saules diena
Krāsu pilna diena

Foto un video straume

Pavasara Māras laiks nosvētīts

Attēls
Ir bijis skaists un vējots Māras vakars. Priekšvakars. Tas gaidīšanas laiks.
Ir bijis mazliet trauksmains un mazliet apcerīgs rīts.
Ir bijusi pastaiga upmalā, labāko vietu meklējot.
Un SAULLĒKTS. Gaidīts un negaidīts - pēkšņs uzmirdzējums.
Ir bijušas sarunas par lietām, kurās Māras palīgs nepieciešams...
Ir ābeļu un ķiršu, un plūmju kociņi izpurināti
Ir liepas aplaimotas un saņēmušas katra pa veltei - krāsainu dzīparu rotas un ziedojumu....
Lai top!
Ar Māras palīdziņu!

Gaismas atspīdumu straume



Jauns rīts

Attēls
Saules stari laužas caur krūmu brikšņiem.
Spirdzinošs gaiss.
Un mazliet aizraujas elpa.
Zeme sastingusi uz nakti vai mirkli.
Gaismas atsitiens sarmotā stingumā.
Sākas jauns rīts.
Gaismas žilbinājumi iezīmē dienu.

Nomodā būt.
Apzinātībā.
Izvēle ir tava savu pasauli veidot un turēt.

PAVASARA MĀRA

Attēls
PAVASARA Māras svētes pašu mājās, saimē, ģimenē, pašu sētā un savā svētvietā 
Viena no versijām par to, kad dabas un Visuma ritos svētama Pavasara Māras diena - pilnmēnešu auglības ciklā Sulu mēneša pilnmēnesī, pirmajā pilnmēnesī pēc Lielās dienas. To dēvē arī par Kāpostu Māru, Gromņicu vai Blauščinu. Šogad, pēc Saules-Mēness kalendāra Pavasara Māras diena iekrīt 8.aprīlī (pēc Gregora kalendāra). Tradicionāli tā ir vēl viena svarīga pavasara atmodas diena. Arī viena no sieviešu dienām, - kā parasti pilnmēness dienas tiek veltītas vairāk sievietēm, viņu darbiem un viņu veselībai un aprūpējamiem mājlopiem. Pavasara Māras rītā cilvēki mostas agri, pirms Saules lēkta un iet pie tekošiem ūdeņiem, mazgā muti veselības un svētības vairošanai un stiprināšanai. Māras ūdeņi ir svēti.

Vilks latviešu dainās

Attēls
2020.gada 7.martā plkst. 13.00 Radošajā mājā Koknesē (Melioratoru ielā 1a) ar stāstījumu par VILKA tēlu, lomu un vietu Latviešu tautasdziesmās stāstīs Latvešu folkloras krātuves pētniece BEATRISE REIDZĀNE.

Igaunijas valstij - 102

Attēls
2020.gada 21.februārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas (Rīga, Brīvības ielā 47/53, 2.stāvā) Lasītāju zālē daudzināsim tuvojošos Igaunijas valsts 102.gadskārtu.

Pārgājiens Caunu pilskalnā

Attēls
2020.gada 7.februārī atkal iesim dabā.

Šoreiz dosimies pārgājienā pa Caunu pilskalnu Baldones pusē, iepazīsim un iejutīsim tā apkaimi. Baudīsim 100-gadīga egļu meža smalko virmojumu un spēka plūsmu.
Satikšanās 19.00 pie Ķekavas TIC vai 19.15 pie Dzērumu pagrieziena Rīgas-Bauskas šosejā.
Vairāk par Caunu pilskalnu - šeit

Uzziņas un pieteikšanās - rakstot privāti e-pastā saulegunta@gmail.com vai zvanot - 27811297

Foto: Vigo Leitholds




Par Svecaini Sveču mēnesī

Attēls
2020.gada 31.janvārī plkst. 18.00 Rīgas Centrālās bibliotēkas Lasītāju zālē (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notiks Latvijas Dievturu sadraudzes ikmēneša sanāka. Šai reizē aicinām uz izzinošu sarunu un sadziedāšanu par SVECAINI un Sveču mēnesi tradicionālajā gadskaitē, par tā svētīšanas tradīciju, simboliem un līdzībām kaimiņtautu tradīcijās. Sarīkojumu vada Gunta Saule un folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki. 

Uzkāpšana Sakaiņu pilskalnā

Attēls
2020.gada 10.janvārī plkst. 19.00
IESIM DABĀ – Uzkāpšana Sakaiņu pilskalnā
Aicina Gunta un Agnis, Daugavas saimes Ķekavas puduris
Pieteikšanās un brauciena plānošana – Gunta – 27811297

Cauri ziemas vidus laikam ejot...

Attēls
Ja mēs gribētu iekrāsot Ziemas vidus laiku, tad, pēc mūsdienās lietotā Gregora kalendāra, tas stieptos jau sākot no decembra vidus, aptuveni no Lūcijām, līdz nākamā gada janvāra vidum, līdz Teņiem.
Lai arī ziemas vēji nav visur Latvijā satinuši sniegotas vērpetes un izklājuši baltās, biezās un pūkainās sniega segas, ieslēpdami mūsu rudzu druvas un bišu stropus sargājošā siltumā, un ne tikai mūsu zosis, tītari un vistas, bet arī kumeliņi, un arīdzan mēs paši, vietumis reizēm vēl brienam pa dubļiem, tomēr ziemas vidus jau notiek. Dienas gaisma bija sarukusi tik dažu stundu garumā vien un saules, gaismas, jaunas piedzimšanas, atgriešanās jau piesaukta un rituālos apliecināta. Ziemas vidus īsajos dienas gaismas brīžos mēs gribam saules spozmi un sniega mirdzumu, nevis pelēkos mākoņus. Saule pati savos rieta un lēkta ceļos aizritinājusies tik tālu Dienvidos, cik vien spējusi un gluži zems ir tas debesu juma loks, ko viņa nu spēj veikt. Dziesmā dzied -
Gar zemīti saule tek ...