Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: augusts, 2020

Silu mēnesis

Attēls
Ražas laika izteiktākais daudzinājums. 
Klāt silu mēnesis. Ar īpašajiem Bišu godiem – Bērtuļu vārdā, ko dēvē un svēta augošā Mēness piektā. Un ar Mazo Māru Pilnmēness piektā svētamu dienu. 
Latviešu tradīciju aprakstos un ticējumos Bērtuļi tikuši dēvēja dažādi, - par Bērtiņu, Bārtuļu, Bērtmani vai Bērti. Bērtuļos ēd un ziedo medu. Lai arī Bērtuļa dienas nosaukums visdrīzāk radies kristietiskā kalendāra iespaidā, tomēr tā svētīšanas paradumi un tradīcijas varētu būt krietni senākas un nekā nav saistītas ar kristietisko tradīciju, bet gan ar laukiem – zemkopību un biškopību. Kā jau rudens laika svētki, tie ir vieni no ražas daudzināšanas svētkiem. Visvairāk Bērtuļi saistīti ar bišu dravām un rudzu sēju. Ticējumos vairākviet minēts, ka lai nākamā gadā rudzi labi paaugtu, tie jāsēj divas vai trīs dienas pirms un pēc Bērtuļiem.

Ma-DARA – Putns

Attēls
Ik gadu Ziemupes atpūtas pasākums ma-DARA ir viens no jaukākiem un ilgotāk gaidītiem sarīkojumiem. Lai arī dalībnieku skaita ziņa neliels. It kā. Tomēr tas nekā nemazina viņa nozīmību un svaru. Ir ļaudis, muzikālās kopas un amatnieki, kurus skaidri zināms, mēs satiksim tieši ma-DARĀ un varbūt tikai ma-DARĀ, jo citviet mūsu ceļi nesatiekas. Jā, Ma-DARA ir kā sava veida kopiena – ļaužu kopums, kurs saplūst vienotā straumē vienotā laikā vienkopus – Ma-DARĀ, Ma-DARAs laikā. Šis, 2020.gads jau nebija izņēmums. Un varbūt tieši vēl vairāk gaidīta un cerēta, jo savādais pavasaris un vasaras sākums radīja zināmas bažas par to, vai patiešām Ma-DARA varēs būt šovasar.

Kā ik gadu maDARĀ. Ziemupē

Attēls

3.GrāmaTūre - Raiņa bērnības un jaunības zemes

Attēls
2020.gada 12.-13.septembrī norisināsies trešais Grāmtnieku un draugu Ceļojums ar grāmatām - Raiņa bērnības un jaunības zemes. 
Grāmatnieku ceļojumiem sākotnēji biju devusi nosaukumu GrāmaTūre, bet laika gaitā tie izvēršas par ceļojumiem ne tikai ar grāmatām, bet arī ar spēlēm un muzikām, jo allaž līdzi ņemam ne tikai grāmatas, bet arī mūzikas instrumentus. Arī braucēju vidū ir dažādās kultūras jomās darbojošies un ieinteresētie ļaudis. Un arī tiekamies ceļojuma gaitā ne tikai ar muzejniekiem, grāmatniekiem un literātiem, bet arī ar muzikantiem, amatniekiem un visādi citādi ar radošiem un darbīgiem ļaudīm lauku novados un pilsētās. Ar tiem, kuri uztur un veido vietējo kultūrvidi pašlaik.
Grāmatnieki un DRAUGI 3.Ceļojums ar grāmatām, spēlēm un muzikām...
Maršrutā:

Dižmāras

Attēls
Mīļā Māra govis skaita  Vītolā sēdēdama  Dod, Māriņa, man gosniņu,  Kas no simta atlikās  Melna gove, plati ragi,  Ar baltaju muguriņu. Ne tā ziemu stallī tilpa, Ne vasaru laidarā.
/29179-1, pierakst. Ēdolē/

Dižmāras diena. Pēc dažādiem kalendāriem dažādi rēķināta, bet vienlīdz svarīga. Vai to svētītu laikā ap 6.-8.augustu – pusceļā no Vasaras saulgriežiem uz Rudens vienādībām, vai pēc Saules-Mēness kalendāra Rudzu mēneša pilnmēnesī. Šobrīd nav īsti jēgas lauzt šķēpus par to, kā ir vai būtu pareizi. Kā to darījuši mūsu senči, mēs nevaram to noskaidrot nekā. Droši vien arī viņu laikskaites priekšstatos laika un citu mācību un kalendāro sistēmu iespaidā radušās ne viena vien izmaiņa. Domāju, ka šobrīd svarīgākais saglabāt šo svētku sakrālo un simbolisko būtību un satvaru, katram atrodot saviem  priekšstatiem un citām iespējām atbilstošo laiku.