Ik gadu Ziemupes atpūtas pasākums ma-DARA ir viens no jaukākiem un ilgotāk gaidītiem sarīkojumiem. Lai arī dalībnieku skaita ziņa neliels. It kā. Tomēr tas nekā nemazina viņa nozīmību un svaru. Ir ļaudis, muzikālās kopas un amatnieki, kurus skaidri zināms, mēs satiksim tieši ma-DARĀ un varbūt tikai ma-DARĀ, jo citviet mūsu ceļi nesatiekas. Jā, Ma-DARA ir kā sava veida kopiena – ļaužu kopums, kurs saplūst vienotā straumē vienotā laikā vienkopus – Ma-DARĀ, Ma-DARAs laikā. Šis, 2020.gads jau nebija izņēmums. Un varbūt tieši vēl vairāk gaidīta un cerēta, jo savādais pavasaris un vasaras sākums radīja zināmas bažas par to, vai patiešām Ma-DARA varēs būt šovasar.
Bet prieks, ka putns, šīsvasaras Ma-DARAS simbols, zīme un lielā tēma, uz saviem viegliem spārniem to tomēr iznesa no jebkurām raizēm un bažām un līdzi sev pacēlas spārnos ikvienu dalībnieku – meistarus, tēmu zinīšus, muzikantus, amatniekus, dziesminiekus, folkloras un tradīciju ļaudis. Siltā saule un aicinošā jūra, vieglās vēja virmas, kas vairāk sildīja kā dzesēja. Viss bij tik labi un viegli. Un mierīgi. Un rimti. Un tas nemaz nešķiet savādi – tādā atpūtas pasākumā meklēt troksni, enerģijas un spara viļņus nemaz nav svarīgi – var meklēt, sastapt un paši līdzradīt vieglumu un rimtumu. Kā šogad – ne tikai sadziedāšanās un saspēlēšanās mirkļos, bet arī saules pavadīšanas rāmumā, kad gandrīz klusēdami sanākam, sasēdam jūras krastā un, dziesmai dziesmu vedot, vērojam kā saule grimst jūrā, kā ūdens klaju pārņem vakara sidrabainais pelēkums.
Šai Ma-Darā manos muzicējošos un dziedošos domubiedros bij (attēlā no kreisās) Lauma, es pati, Inese, Dace, Aija, Juta, Ilze un Māris
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru