ceturtdiena, 2020. gada 2. aprīlis

PAVASARA MĀRA

PAVASARA Māras svētes pašu mājās, saimē, ģimenē, pašu sētā un savā svētvietā 

Viena no versijām par to, kad dabas un Visuma ritos svētama Pavasara Māras diena - pilnmēnešu auglības ciklā Sulu mēneša pilnmēnesī, pirmajā pilnmēnesī pēc Lielās dienas. To dēvē arī par Kāpostu Māru, Gromņicu vai Blauščinu. Šogad, pēc Saules-Mēness kalendāra Pavasara Māras diena iekrīt 8.aprīlī (pēc Gregora kalendāra). Tradicionāli tā ir vēl viena svarīga pavasara atmodas diena. Arī viena no sieviešu dienām, - kā parasti pilnmēness dienas tiek veltītas vairāk sievietēm, viņu darbiem un viņu veselībai un aprūpējamiem mājlopiem. Pavasara Māras rītā cilvēki mostas agri, pirms Saules lēkta un iet pie tekošiem ūdeņiem, mazgā muti veselības un svētības vairošanai un stiprināšanai. Māras ūdeņi ir svēti. 

Svētas Māras pagalmā 
Trīs sudraba avotiņi, 
Vienā dzēra raibas govis, 
Otrā – bēri kumeliņi, 
Trešā pati svēta Māra 
Slauktuvīti balināja. 

Arī šai, Pavasara Māras dienā, mostas kukaiņi un tiek piemēroti dažādi aizliegumi mājas pasargāšanai no mošķiem un kukaiņiem – neko nenes mājā no meža, arī istabā neko nenes no āra, lai kukaiņi nevairotos un nenāktu telpās. 

Svarīgi ir ziedošanas rituāli Mātei Mārai un citām dievībām. Mārai var ziedot olu, liekot to īpašā vietā, liepas koka dobumā. Tiek doti saimes svētības, veselības un auglības ziedojumi. Ticējumi vēsta, ka šī ir Vasaras tiesas diena – auglīgas vasaras nodrošināšanai saimnieks šai dienā rīta rituālo mielastu klāj kūtī, kur arī ziedo Mārai. Pēc tam mielo saimi. 

Lai būtu auglība ābeļu dārziem, sievietes ābelēs sien prievītes un krāsainus dzīparus, tin kamolus. Vāra piena klimpas – savam skaistumam, veselībai un auglībai. Dārzu, lauku un lopu auglībai šai dienā ir piekoptas arī ar skriešanu un purināšanu saistītas rituālās darbības – augļu koku un ogu krūmu auglībai Māras rītā tos purina – tā palīdzot viņiem ar vēl vienu īpašu darbošanos atmosties no ziemas miega un sastinguma. Kustoties arī pati saimniece top pilnīgi atmodināta un spirgta. 

Vietumis arī šo Māras dienu, līdzīgi kā Ziemas Māras, Sveču dienu, dēvē par Gromņicu, kas arī ir norāde uz dienas saistību ar Pērkonu kā auglības nodrošināšanā klātesošu spēku. Uz šo norāda arī dienas darbību rituālie aizliegumi – nedrīkst adīt un šūt, ne arī vērpt. Mārās neiededz uguni istabā – domājams, ka tas attiecas nevis uz pavarda uguni, bet uz uguni kā apgaismes līdzeklis. Tas arī diezgan saprotami, jo šai laikā diena ir jau tik gara, ka sāk pietikt ar dienas gaismu vien. Ar to saistīta arī pieminētā agrā celšanās. Ap Lielās dienas un Māras laiku dienas gaismas jau ir tik daudz, ka lielo daļu darba var pie Saules gaismas arī paveikt. 

Papildus ieteikumi Māras dienas svētīšanai mūsdienās – 

Mūsdienās ir novērota arī pieredze jau Māras priekšvakarā ģimenes (dzimtas) sievietēm vai domubiedrenēm pulcēties kopā, kopā gatavot Māras mielastu no pašu sanestiem produktiem. Tas ir laiks sieviškām pārrunām, varbūt arī zīlēšanai, nākotnes vēlmju izsacīšanai un piesaukšanai. Dzimtas vecākās sievietes dalās zināšanās un dzīves pieredzē ar dzimtas jaunavām. Sievietes šai naktī darina pērļu krelles, it īpaši rotu gatavošanā izmanto sarkanas krāsas pērlenītes. Bet saistībā ar mūsu šim pavasarim raksturīgo nepatīkamo situāciju, ir jāievēro visi pulcēšanās un tuvināšanās piesardzījumi . Tāpēc, šīgada Māras var izvērsties par īpašu dzimtas – ģimenes sieviešu mentālas un garīgas tuvināšanās reizi. 

Vēl viena svarīga šķautne, kas vispār raksturīga tradīcijas pārnesei mūsdienu laiktelpā. Lai arī ne visiem mums mūsu dienās un laikos ir lopiņi kūtīs, un ne visiem ir pļavas un lauki, kuriem jānodrošina auglība, tomēr atceramies, ka visa lielā daļa mūsu Dainu ir ne tikai vieliskās pasaules tēlaini apraksti. Tās ir arī simboliski un sakrāli vēstījumi. Ne vienmēr gotiņas ir tikai gotiņas un ne vienmēr ganāmas pļavas ir tikai ganāmas pļavas. Gotiņa ir arī sievišķās pasaules simboli (līdzīgi kā kumeliņi vīrišķās pasaules simboli), tāpēc lasot Dainas par gotiņām un viņu labklājību un vairumu, mēs varam tās tulkot kā mūsu sievišķās pasaules veselību un spēku. Un ne tikai par vielisko auglību ir runa, bet arī par mūsu mentālo un gara veselību, par mūsu radošajiem un ikdienas darbiem un to auglīgiem iznākumiem. 

Daudzinot un ziedojot Mārai mēs varam ļoti daudz domāt par savu pasauli – iekšējo un ārējo, mājas un pasaules veselību. 

Pavasara Māra visdrīzāk būs saistīta ar atjaunināšanos, atdzimšanu, pamošanos. Ar sparu un spirdzinājumu. Ar dzirkstošu spēku un zaigojošu starojumu plūsmu... 

Māras rīts ir īpašs rīts, kurā Mārai ziedojot un veltot, ar Māru sadziedot un saspēlējot, mēs varam viņas un mūsu iekšējās dabas saskaņu ieraudzīt, apjaust. Sajust un apzināt Māru sevī, Māras pasauli sevī. Veicināt domu un darbu veikumu saskaņā ar Māras līdzsvaroto pasauli – arī ar Māras dzīvniekiem un simboliem – zalšīem, krupjiem, vabolēm un citiem melnraibiem un melniem dzīvniekiem. Varam atvērties Māras iekšpasaules izziņai sevī. 

Ai, gotiņa, raibaliņa, 
Kas tev’ raibu izraiboja? 
Mīļā Māra izraiboja, 
Uz ūdeņa stāvēdama 
Uz ūdeņa stāvēdama, 
Ar oglīti rakstīdama. 

Vēl par Māras svētīšanas tradīciju un pieredzi variet lasīt - http://folklorasbiedriba.lv/raksti-analize/raksti-pardomas-analitika/sieviesu-rituali-maras-diena/ 

Lai Māras atskārsmju bagāts rīts visiem! 

1 komentārs:

Apceļojam Sēliju un svētam Rudenājus

Izskanot SIF atbalstītajam projektam IEZĪMDIENU SVĒTĪŠANA ĢIMENĒ, cikla trešais izbraukums notika no 24. līdz 25.septembrim. Viesojāmies Sēl...