trešdiena, 2018. gada 5. decembris

Stāsti Andrejdienas vakarā

Viens no nu jau gandrīz tradicionāliem vakariem - stāstu vakars Andreja Upīša muzejā. Muzeja atraktīvās un darbīgās vadītājas Ilzes Puķes aicināti, muzeja sirsnīgo darbinieku atbalstīti, Ivara Puķes iebildēti, paši ļāvāmies stāstiem un rosinājām viens otru - bija jautri, brīžiem baisi, brīžiem apcerīgi, mazliet romantiski Andrejdienas vakarā... kopā ar stāstniekiem - kurzemniekiem Liesmu Lagzdiņu, Ziedīti Začesti un Gunti Pakalnu tiku būt arī es zemgaliete, Guta Saule. 

otrdiena, 2018. gada 20. novembris

Andrejdienas stāsti Upīša muzejā


Piektdien, 30. novembrī, plkst. 17.00 ar sarīkojumu “Andrejdiena stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku pasākumu cikls.

svētdiena, 2018. gada 18. novembris

Latvijas valsts 100-gades rīts...

Aust Latvijas valsts simtgades rīts. Vai katrs esam savā sētā, savā kalnā, ar saviem uguņiem vai kopā ar citiem īpašās Latvijas vietās- Turaidā, Gaiziņā, Kolkas ragā, Dzegužkalnā, Mežotnē, Brīvības laukumā Rīgā vai Dagdā... domās un sirdīs lai esam kopā ar un par savu LATVIJU! Ne tikai atceroties viņas pagājušos gadu desmitus, simtus un tūkstošus, bet jo īpaši un vēl par viņas, par mūsu tautas un zemes, par valsts nākamību domājot un vēlot dzīvības, Laimes un gaismas pilnus gadus arī tālāk.. Lai katrs savos darbos, domās un iecerēs turam savu zemi un tautu svētu. Lai katrs vistīrāk un kvēlāk savu darāmo darām! Vispatiesāk un godīgāk.

pirmdiena, 2018. gada 1. oktobris

Veļu laiks. Zemlikas

Balta sēd Veļu māte
Baltābola kalniņā
Pilnas rokas baltu puķu,
Klēpī balta villainīte.

Šī Lielvārdē pierakstītā Daina ir viena no skaistākajām, kas varētu attiekties uz Veļu laiku. Protams, ne tikai, jo Veļu māte tur, baltābola kalniņā ar baltām puķēm rokā un villainītēm klēpi sēd vienmēr. Tāda viņa ir sagaidījusi mūsu priekštečus gadu tūkstošiem sen, tāda viņa sagaida mūsu tuviniekus, kad tie savas zemes dzīves gaitas beidz. Tāda viņa sagaidīs arī mūs, kad mūsu laiks viņu satikt būs pienācis Vai tie, kuri viņu tik skaistā dainā ierakstījuši, viņu tiešām būtu redzējuši? Vai tā ir tik vien kā tēlaina līdzība. Šeit, četrās īsās rindiņās, ir tik daudz simbolu. Tā gan ir, gan varbūt arī nav reāla vieta - baltābola kalniņš - senā kapsēta, kapu kalniņš, ābeļu dārzs - tas pats, kas dvēseļu dārzs.

piektdiena, 2018. gada 14. septembris

Rudenāji. Laiks rudenī

Rudenāji ir laiks dabā. Laiks vidū starp ziemu un vasaru. Rudens vidus, rudens kulminācija, rudens dziļums un augstums, rudens dzīles un kodoliņš. Diena ar nakti tiek vienādi garas. Saule ir jau zemu nolaidusies debesu kalnā, dienas garumi rūk ļoti nomanāmi un strauji... Vakara krēslas un miglāji pārklāj zemi arvien ciešāk. Putni aizlido, čūskas un kukaiņi iemieg, visa dzīvā daba lēnām slīgst miegā.. Lapas dzeltē, sačokurojas un birst, tīrumi kļūst tukši un rimti. Saritinās gluži tāpat kā Jumja zīme, it viss dabā ieritinās arvien ciešākā un slēptākā kamolā. Rudenājus dēvē arī par Apjumībām. Un tas nozīmē, ka visa labība nu ir zem jumta. Novākta. 

Kuru pļaviņu nopļāvu, 
To aizlaidu rudenī.

otrdiena, 2018. gada 4. septembris

Tāda bija Stāstu un stāstnieku diena Pie Daugavas Doles salā

Tas nu ir noticis. Pirmā Stāstu un stāstnieku diena Doles salā ir uzradīta. Stāstu diena rīkotājas Anitas Krūmiņas-Štikānes aicināti, sapulcējušies stāstnieki, daudzi vietējie dolessalēnieši ar visām ģimenēm, daži ķekavieši ar riteņiem, un vēl arī Anitas draugi un stāstīšanas domubiedri no citurienes. Tiem, kuri nezin - Anita ir sirsnīgs, atvērts cilvēks, stāstniece ar bagātu dzīves pieredzi, stāstu, notikumu un salinieku zinātāja, aktrise un aizrautīga kultūras darba veicēja. Priekš pirmā Stāstu sarīkojuma Doles salā atsaucība tiešām pilnīga. Un visi un katrs jutās labi, omulīgi, īstajā vietā un laikā nonākuši. 

pirmdiena, 2018. gada 27. augusts

Stāstu un stāstnieku diena PIE DAUGAVAS

2018.gada 1.septembrī no plkst. 16:00 Doles salas VĒJIŅOS notiks pirmā Stāstu un stāstnieku diena. 

Stāstu stāstīšana un klausīšanās ir viena no senākajām cilvēku pamatvajadzībām. Uz tās balstās folklora, mutvārdu daiļrade. Jau vairākus gadus Latvijas novados notiek stāstniecības festivāli. Salaspils novads ir ne mazāk bagāts ar vietējiem nostāstiem, leģendām, teikām. Tam ir neatkārtojama savdabība, ko dod Daugavas klātbūtne.

piektdiena, 2018. gada 17. augusts

kad mīļš krustbērns, ma-DARA, aicina ciemos

Arī šogad, kā katru gadu augustā došos savu mīļu krustbērnu apciemot, sveicināt, viņa svētkus kuplināt! Kopā ar RĀMUPES ļaudīm un citiem mīļiem draugiem, domubiedriem, dziedātājiem, madarotājiem, dejotājiem, skaistu un greznu lietu darinātājiem, kopā ar meistariem, kopā ar dzīves māksliniekiem! Kopā ar radošajiem. Brīvajiem un sirds atvērtajiem ļaudīm.

Un es patiešām no sirds ikkatram iesaku tur būt - Ziemupē. ma-DARĀ. 18.augustā. Šovasar pat.


trešdiena, 2018. gada 1. augusts

Aicinu uz pirmo Latvijas kultūras vēstnieku festivālu Jelgavā!

Ar Saules dziesmām, stāstiem, teikām RĀMUPE un draugi kuplinās pirmo Latvijas Kultūras vēstnieku festivālu. 

Festivāla rīkotāji par visu festivālu: 

Sestdien, 2018. gada 11. augustā no plkst. 11.00 līdz 16.00 Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā notiks Latvijas valsts simtgadei veltīts Latvijas kultūras vēstnieku festivāls, parādot Zemgales un citu Latvijas reģionu kultūras bagātības. Pasākumā apmeklētājiem būs iespēja noklausīties dažādu tautu māksliniecisko kolektīvu koncertu, noskatīties teātra izrādi un iesaistīties amatnieku radošajās darbnīcās. 

Festivālā tiksies dažādu Latvijas reģionu 14 mākslinieciskie kolektīvi, pulcējot vairāk nekā 200 dalībniekus. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīt gan Zemgales, gan citu reģionu un tautu kultūru daudzveidību, kas ievīsies kā košs ziedu raksts Latvijas simtgades svinību vainagā.

svētdiena, 2018. gada 15. jūlijs

Vasaras ražas daudzinājums Mīļmārai, Saulei un Pērkonam


Vasaras ražas daudzinājums Mīļmārai, Saulei un Pērkonam notiks Iecavā, Rāmritos - sestdien, 28.jūlijā plkst. 14.00. 

Visvairāk Saules un visvairāk Pērkona ir vasarā – Liepu un Rudzu mēnešos. Laikā, kad liepas zied un rudzi briest. Kad grieze staigā rudzlaukos un ne tikai savus bērnus izved, bet arī rudzīti briedina. 

Mēs šai dienā daudzināsim Sauli un Pērkonu, un Māru kā visas vieliskās pasaules valdītāju – radītāju, uzturētāju un noārdītāju vai pārradītāju. Bez Saules dāvātās gaismas un siltuma, un bez Pērkona nestās valgmes, dzīvā spēka un spara klātesamības tas nevar notikt. 

sestdiena, 2018. gada 14. jūlijs

Siena dienās Kaldabruņā

Foto: Ai Suzuki
Brīnumainā dienā, 13.jūlijā un piektdienā devāmies pie seniem draugiem uz Kaldabruņu, kur saimnieko savulaik undīniete Ieva Jātniece ar saviem domubiedriem - māksliniekiem, amatniekiem, labiem dažādu amatu meistariem. 

Kaldabruņas vecajā skolā tagad ieviesies kultūras un izglītības, pilnveidošanās un dzīvestila centrs Ūdenszīme. Šeit top citur neredzētas stikla rotas, kokamatniecības darbi un citādas lietas. 

svētdiena, 2018. gada 13. maijs

Zelts stāstos

Bija tā laime ar saviem stāstiem, muzicēšanu un padziedāšanu kuplināt stāstu pēcpusdienu tēmā ZELTS STĀSTOS. To rīkoja stāstnieks Guntis Pakalns sadarbībā ar rakstnieka Andreja Upīša memoriālo muzeju (http://upisamuzejs.lv/) Rīgā un tā vadītāju Ilzi Puķi.

trešdiena, 2018. gada 9. maijs

Vasarassvētki Salacgrīvā

Foto Uģis Nastevičs www.ugis.info)
Vasarassvētku laika izbraukums, svētku gatavošana un svinēšana. 26.-27.maijs. Kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, Salacgrīvas kopu CIELAVA, igauņu folkloras kopējām. 

Šķiet, ka jau izsenis tautas Tradīcijā bijis tā, ka vīrišķajiem Ūsiņiem seko sievišķie Vasarassvētki. Tā izsecinājuši tradīcijas pētnieki un tas liekas pilnīgi iespējami un likumsakarīgi. Tradicionālie, tautas svētītie, Vasarassvētki gadu gaitā un citu kultūras un reliģisko uzslāņojumu iespaidā tikuši krietni piemirsti vai izmainīti, tomēr ir iezīmes, kuras liecina par šādu svētku esamību. Tradīcijas pētnieki un praktiķi daudzviet jau vairākus gadus šos svētkus tiecas atjaunot. Sekojot pierakstiem, ticējumiem, savām sajūtām un vēlmēm. Ņemot talkā dažādu kaimiņtautu tradīcijas iezīmes un pieredzi, kā arī vērojot to likumsakarīgo vietu gadaritā.

trešdiena, 2018. gada 2. maijs

Zelts stāstos

Lai arī pavasaris, šis plaukšanas un ziedēšanas laiks ir vairāk piemērots dzīvei dabā - pļavās, laukos, mežos, tīrumos, upju krastos, zirņu un zemeņu un citaugu dobēs, tomēr ... stāstnieki bez stāstīšanas nevar nekā arī tagad. Un brīnišķīgā stāstnieku sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā 12.maijā notiks kārtējā ikmēneša Stāstu pēcpusdiena, kurā stāstīt esmu apņēmusies arī es, tā īsteni vēl tikai topoša stāstniece. 

Vairāk par to stāstu pasākuma rīkotāju ziņā - 

12. maijā, sestdien, plkst. 15.00 ar sarīkojumu “Zelts stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku ikmēneša pasākumu cikls.

trešdiena, 2018. gada 25. aprīlis

No Jurģiem līdz Ūsiņiem. No Sulu mēneša līdz Lapu mēnesim...

Mūsu tradicionālajā laika skaitīšanā ir pieietamas vairākas metodes, vairāki atskaites punkti. Dažādas skolas un pieredzes. Ticējumi, senāki un mazāk seni, grāmatās (mūsdienās arī tīmeklī) izlasītie un no vecvecākiem mantotie. Nav viena venīgā pareizā kalendāra. Dažkārt tie lietojami kopā, pārklāti un caurvīti viens otram, dažkārt atšķirti. Nav laikam vienas vienīgas pareizās metodes un laika skaitīšanas un nozīmīgo dienu un svētku iezīmēšanas veida. Daži izmanto tikai Saules kalendāru, citi skaita klāt arī Mēness ritējumu. Vēl citi svarīgāko svētku laiku ieskaitot, skatās arī tālajās zvaigznēs un planētās.

piektdiena, 2018. gada 2. marts

Austras diena

Kam tā sēta pret kalniņu,
Ko austriņa vizināja?
Dzelzu stabi, vara vārti,
Paši tek, neverami. 
(Dainu skapis- 3713-1, Valkas apriņķa Tirzā)

Šodien AUSTRAS diena (trešais pilnmēness pēc Ziemassvētkiem. Gregora kalendārā 2.marts šogad (2018.g.). Diena, kad pēc garāka saltuma posma istājas siltāks laiks. Debess jum nomācas, parādās vēji, kas svilina vaigus bet vairs nav -20*C.

Austra ver vara vārtus, kuros Saulei ienākt pavasara ceļā. Austra izgaismo Saules pagalmiņus. Un padara tos redzamus. 

ceturtdiena, 2018. gada 1. februāris

Imbolc – ķeltu Gaismas svētki

Lai iedziļinātos savās iezīmīgo dienu svētīšanas tradīcijās un simboliskajā redzējumā, ir svarīgi pavērot un uzzināt arī to, kas notiek līdzīgās  un radniecīgās tautās un tradīcijā. Gan to, ko dara un domā skandināvi, gan citi ģermāņi, gan arī  īri un ķelti. Šai reizē padalos tajā, ko esmu saistošu uzzinājusi par Sveču dienas, kā mēs to dēvējam, svētīšanas paradumiem un simbolisko saturu ķeltu tradīcijās. 

Naktī no 1.uz 2.februāri ķelti svin Gaismas svētkus. Tos sauc par Imbolc un svin par godu Baltajai gaismas dievietei Brigidai. Lai arī daba šai laikā vēl šķietami guļ ziemas miegu, dienas kopš Ziemassvētkiem, kopš īsākās dienas laika, tomēr ir pastiepušās jau krietni garas, koku stumbri pamazām atdzīvojas un dziļi no saknēm tajos jau kāpj sula. Saule no rītiem lec arvien agrāk un riet arvien vēlāk. Vakaros arvien ilgāk ir gaišs.

otrdiena, 2018. gada 30. janvāris

Svecaine - Ziemas Māra

Senatnē, lai arī ļaudis strādāja šķietami daudz un smagi, tomēr arī svinēšanas, svēto dienu iezīmēšanas ar rituālām darbībām bija daudz. Ikkatrs saprata, ka jēgpilni darboties var tik tas, kuŗš spēj salīdzsvarot atpūtas un darba stundas. Katrā gada laika posmā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstītie ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijušas vairākas, - ne tikai astoņi lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. Iezīmīgās, ar kādiem īpašiem rituāliem raksturīgās dienas bija katru mēnesi kādas trīs, katras savaites piekta (jo īpaši piektvakars) un jo īpaši nozīmīga bija pilnmēness piekta. Daudzām dienām bija raksturīgi aizliegumi kādus darbus nedarīt.

trešdiena, 2018. gada 17. janvāris

Vadža (Bašķa) diena

2018.g.15.janvārī (pēc Gregora kalendāra). Saullēkts - plkst. 8:50, saulriets plkst. 16:15. Diena jau 7 stundas un 25 minūtes gara. Kopš īsākās dienas pastiepusies jau vairāk kā par pusstundu.

Rīts sākās ar nedaudz snigšanas - vieglas sniegpārslas plivinājās gaisā un nosēdās uz zemes viegli vieglītiņām. Lielākas un mazākas. Mazliet piesalst (apt. -6º - -8º). Samācies. Tomēr ap pusdienas laiku māķoņi paklīst un arvien vairāk parādās zilas debesis. Mazliet vējaini. Drēgni.


ceturtdiena, 2018. gada 11. janvāris

Laika vērojumi šīgada Teņos.

Tad nu, - lai varētu pasekot, kas tad notiks tālāk un kuras no prognozēm apstirināises, un kuras, ne, pierakstīsi arī to... 

Šīgada Teņa diena bez saules. Mākoņi un viegla dūmaka. Nelieli mīnusi. Bez vēja. Sniegs, kā mazliet uzsnidzis, tā stāv. Putni gan uzvedas skaļi: zvirbuļi čivina, kraukļi kraukšķina. kovārņi koko... 

Tanisits cūkas gana
Siliņâ mauriņâ.
Ak tu cūku Tanisiti,
Kas to sīku siveniņu!
Viens simtiņš lielu cūku,
Pieci sīku siveniņu. /29196-4, Valkas Blomē/

P.S.: Bildītē ir mūsmāju kaķenīte Dobīte - viņa arī ar sievišķo saistīta :)

P.P.S.: Laiks vērots Ķekavā, Ķekavas novadā.

Teņu un Vadža dienas

Nākamā svētamā diena pēc Zvaigznes dienas Ziemas mēnesī, vai kā šogad, Svētku mēnesī, ir Teņi. Dažādos novados to dēvē dažādi - arī par Tanīša, Tuņņa, Tenīsa, cūkaušu un kuņģa dienu.

Līdzīgi kā Zvaigznes dienu, tos skaita vairāk pēc Saules gaitas pie debesīm, nekā pēc Mēneša ritiem. Teņus svin 21 dienu pēc Ziemassvētkiem. Šogad trešās savaites piektā, Gregora kalendārā 2018.gadā11.janvārī. Ticējumos vēstīts, ka Teņi ir ziemas vidus laika beigas un tajos lūzt ziemai mugurkauls. Pie tam dejošana ir viena no nodarbēm, kas ziemas mugurkaulu palīdz salauzt. Ir novērots, ka, ja Ziemas mēneša sākums ir salts, tad pēc Teņiem sākas atlaidenis. Teņi ir sieviešu diena – un to svin sievišķajam, Zemei un simboliskajai Lielajai pirmmātei (Mārai) par godu. Teņu dienas simboliskais dzīvnieks ir cūka, kas arī simbolizē visu mārisko, sievišķo, ziemu. Kā tādiem Teņiem ir cieša saistība ar auglību un tās veicināšanu. Teņos sākas īpašo auglības rituālu laiks, šai reizē notiek Teņa dzīšana, kurā liela nozīme ir izdarībām ar ūdeni. Teņos īpaši sievas, meitas un mazie ganiņi dejo un priecājas. Arī saimnieciskajā gadā Teņi ir lūzuma punkts - sākas jauno līgumu slēgšanas laiks, kas turpināsies visdrīzāk līdz Meteņiem.

otrdiena, 2018. gada 2. janvāris

Atspīdēja Saule

Vairākos Zvaigznes dienas ticējumos pausts, ka svarīga ir Saules atspīdēšana, skaidras debesis vakarā, iespēja redzēt zvaigznes. To visu mēs mūspusē šodien dabūjām. Bija skaidrs Mēness vakarpusē un zvaigznes no rīta, bija saulains rīts un Saules atspīdumi pēcpusdienā. Varam sagaidīt un cerēt uz mierīgu gadu, uz bagātīgu ogu un sēnu ražu, uz labu siena laiku un kopumā auglīgu gadu. 

Lai top!



pirmdiena, 2018. gada 1. janvāris

Klāt Zvaigznes diena

Šis gads* ir īpašs ar Svētku mēneša kā 13.mēneša “iejaukšanos” ierasto 12 mēnešu vietā. Ik pa laikam gads “sakrāj” Mēness ritus un 12 mēnešu vietā, mēs dabūjam 13. Šis ir tāds gads. 

Lai vai kā – Ziemassvētku svinēšanas cikla noslēgums ir Zvaigznes diena. Šogad (2018.gadā) – 2.janvārī pēc Gregora kalendāra, bet pēc Saules-Mēness kalendāra – Svētku mēneša otrās savaites piektā. kas sakrīt ar Pilnmēnesi. Jā, šogad Zvaigznes diena iekritusi pilnmēnesī, bet tas nav priekšnoteikums, kas saistīts ar Zvaigznes dienu. Tā nav saistīta ar Mēness, bet tikai ar Saules ritu.

Bet kā tad būtu svētama un ar kādām rituālām darbībām iezīmējama Zvaigznes diena. Patiesībā, šogad jau 1.janvāra vakars. 

Zvaigznes diena ir pēdējā svinamā diena Ziemassvētku ciklā. Pēdējais vakars, kad sastopami Ziemassvētku čigāni, kaladnieki, miežvilki un citi Ziemas vidus laika maskotie ļaudis. Pēdējais vakars, kad vēl var zīlēt par gaidāmām un sapņotām precību lietām. Kopumā līdz Zvaigznes dienai turpinās Svētku laiks, kurā, kā ticējumos teikts, pieciešamus darbus nestrādā.

Pavasara sadziedāšanās RĀMAVĀ

  Tuvojoties Lielajai dienai arvien vairāk svarīgi iekustināt balss enerģiju. Atmodināt balsi, kas ziemā  bijusi iemigusi un rimtāka. Nu nāk...