Šis gads* ir īpašs ar Svētku mēneša kā 13.mēneša “iejaukšanos” ierasto 12 mēnešu vietā. Ik pa laikam gads “sakrāj” Mēness ritus un 12 mēnešu vietā, mēs dabūjam 13. Šis ir tāds gads.
Lai vai kā – Ziemassvētku svinēšanas cikla noslēgums ir Zvaigznes diena. Šogad (2018.gadā) – 2.janvārī pēc Gregora kalendāra, bet pēc Saules-Mēness kalendāra – Svētku mēneša otrās savaites piektā. kas sakrīt ar Pilnmēnesi. Jā, šogad Zvaigznes diena iekritusi pilnmēnesī, bet tas nav priekšnoteikums, kas saistīts ar Zvaigznes dienu. Tā nav saistīta ar Mēness, bet tikai ar Saules ritu.
Bet kā tad būtu svētama un ar kādām rituālām darbībām iezīmējama Zvaigznes diena. Patiesībā, šogad jau 1.janvāra vakars.
Zvaigznes diena ir pēdējā svinamā diena Ziemassvētku ciklā. Pēdējais vakars, kad sastopami Ziemassvētku čigāni, kaladnieki, miežvilki un citi Ziemas vidus laika maskotie ļaudis. Pēdējais vakars, kad vēl var zīlēt par gaidāmām un sapņotām precību lietām. Kopumā līdz Zvaigznes dienai turpinās Svētku laiks, kurā, kā ticējumos teikts, pieciešamus darbus nestrādā.
Vērojot debesis un laiku Zvaigznes dienā zīlnieki un citi zinošie paredz gaidāmo laiku un ražu gan dabā vasarā, gan paredzamās norises sabiedrībā. Ja zvaigznes dienā ir daudz zvaigžņu, - gaidāma laba ābolu un ogu raža. Ticējumi vēsta arī to, ka, ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina, un jo sevišķi lietus paredzams tieši siena laikā. Cits ticējums saka, - ja Zvaigznes dienā saulīte parādās un atspīd tik ilgi, līdz ķeizars kaujas laukā zirgu apseglo, tad būs labs siena laiks un auglīga vasara. Saule Zvaigznes dienā paredz arī mierīgu gadu, bez kara Tikpat labvēlīga zīme ir arī neliels atkusnis, jo teikts, ka, ja Zvaigznes dienā gailis padzeras pažobelēs, būs laba raža.
Laiks Zvaigznes dienā Ziemassvētku laika nozīmīgo dienu ticējumos atbilst nākošajam decembrim . Viens no ticējumiem saka - kāda Zvaigznes diena, tāds arī nākamais decembris (Vilku mēnesis Mēness mēnešu kalendārā).
Kā katros svētkos un iezīmīgās dienās, ar to, ko rāda debesis un saule vien nevar rēķināties un ir jāveic zināmas rituālās darbības, kas var iespējamo neražu vai neveiksmes novērst vai labumu pastiprināt. Jo arī vasarā pašam vien nāksies krietni papūlēties, gan lai sētu un un par tīrumiem un druvām gādātu, gan pļautu, un to saaugušo ražu nogādātu klētīs un pagrabos. Ticējums vēsta - ja vēlas bagātīgu ābolu ražu, Zvaigznes dienas vakarā (drīzāk domāts iepriekšējās dienas vakars pirms Zvaigznes dienas, jo saskaņā ar mūsu senču laikskaites priekšstatiem, nākamā diena sākas vakarā) jāiet pie ābeles un jāpurina tās zari, sakot: „Cik zvaigžņu pie debess, tik ābolu ābelei!”. Ja ābeles zarus purina jauna meita precību gados, tad viņa klausās, kurā pusē suņi rej, - no tās arī atbrauks precinieki.
Zvaigznes dienā (vai iepriekšējā vakarā) uz durvīm vilkts Lietuvēna krusts, lai māju un saimi pasargātu no lietuvēna un citiem mošķiem. Zvaigznes dienā ūdens ir svēts. Ar to jāmazgā visas vainas – kā cilvēku, tā lopu, lai labāk un ātrāk dzīst. Daudzviet dzirdēti ticējumi, ka Zvaigznes dienā noteiktā stundā ūdens vai nu pārvēršas par vīnu vai kļūst svēts, kas patiesībā nozīmē vienu un to pašu.
--
* Pēc Saules-Mēness kalendāra 2018.gadam šobrīd dzīvojam Svētku mēnesī. Tas sākās tieši Bluķa vakarā (pēc Gregora kalendāra 20.decembrī). Mūsdienu sabiedrībā dzīvojam pēc Gregora kalendāra, bet savā tradīcijas izziņas ceļā jau trešo gadu izmantosim arī Saules-Mēness kalendāru ''Dievam, dabai, atpūtai'', kas tapis pateicoties Latvijas Folkloras biedrības ļaužu uzņēmībai un degsmei ar Rīgas Domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamenta, Brīvdienu mājas Laimavoti un firmas Amrita atbalstu. Kalendāru izveidojusi tradīcijas un folkloras pētniece un praktiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne, tā vizuālu ietērpu darinājusi Aurēlija Rancāne un kalendāra producents ir Andris Kapusts. Kalendārs veidots balstoties ģeologa un tradīcijas pētnieka Viktora Grāvīša (1925-2002) senās laikskaites sistēmas pētījumos un atziņās.
PATEICOS.
AtbildētDzēst