Sveču dienas iezīmības

SVEČU DIENAS IEZĪMĪBAS norisināsies 2023.gada 4.februārī no plkst. 13.00 Mākslinieku darbnīcā Baldonē, Daugavas ielā 2a

Norise -

• Meistares Ritas Prančas vadīta Ziepju gatavošanas darbnīca
• Vaska sveču darināšana
• Sveču dienas svinības ar sadziedāšanu, Sveču dienas putru un citām labām tradicionālām lietām

Rīkotāji - Biedrība JUMALA, Daugavas saime 

Pieteikšanās sarīkojumam (līdz 1.februārim) - vietu skaits ierobežots

Dalība - 15,- EUR

SVEČU diena izsenis tiek atzīmēta februāra sākumā. Vai februāra sākumam tuvajā pilnmēnesī vai, kā mēs to varam salāgot ar mūsdienu kalendāru - šim laikam tuvākajā sestdienā. Tā ir viena no tradicionālajām gada sieviešu dienām. Uz to norāda viņas saistība ar pilnmēnesi. Ticējumi vēsta, ka Sveču dienā darinātās sveces ir ar savu īpašo svētumu un nozīmi apveltītas. Protams, ka lielu daļu svētuma tās gatavojot, dodam mēs paši ar savu attieksmi. Tomēr jā, - arī laika brīdim ir sava īpaša nozīme. Svarīgi atcerēties, ka sveces darinot jābūt priecīgam, - jāsmejas, jādzied.

Otrs Sveču dienas simbols ir bites. Šai reizē viņas tiek īpaši salīdzinātas ar meitiņām, māsiņām - gan čaklumā, gan skaistumā. Jā, dziesmās ievijas lūkošanās un precību tēmas.

Bitīt, liela, bitīt, maza,

Bitīt, šūnu šuvējiņa;

Meitiņ, liela, meitiņa maza,

Meitiņ, pūra darītāja.

Sveču diena ir seni pagānu (dabas ticīgo) svētki, Bieži dēvēti par ziemas vidus svētkiem. Tā ir viena no Māras dienām – Ziemas Māra. To dēvē arīdzan par Vēja dienu, Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Govju dienu. Ir labi tos svinēt kā lielus un jautrus svētkus, kad katrā ziņā vajag gardi mieloties ar miežu biezputru, cūkas gaļu, dzert alu, ēst sarkanas ogas un daudz smieties. Visas šī izdarības nodrošina labklājību, auglību, labu ražu un citu izdošanos visā nākamajā gadā. Lai gads būtu jautrs, labs, lai govīm daudz piena, lai sivēni aug žirgti un pats cilvēks būtu skaists un vesels – Sveču dienā jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. Vispazīstamākais un izplatītākais Ziemas Māras nosaukums ir Sveču diena. Pēc mūsdienu kalendāra tos svēta 2.februārī. Šai dienai pateicoties arī visu mēnesi visbiežāk dēvē par Sveču mēnesi, bet daudzviet arīdzan par Puteņu mēnesi (un šai nosaukumā izpaužas Māras kā Vēja mātes darbošanās).

Viens no sirsnīgiem ticējumiem vēsta, ka Uz celma, uz kura Svecainē nav sniega, esot pats Dieviņš sēdējis.

Nozīmīga Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Šai dienā lietās sveces deg gaiši un taupīgi, nedūmo. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Kad sveces lej un pirmo sveci aizdedzina, tad, lai gaiši degtu, jāsmejas, vai grib, vai ne. Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.

Šai laikā lietām svecēm piemīt īpašs spēks – tās pēcāk izmanto pirtīžās, lai atraisītos no mošķiem un nelabiem gariem, tās sargā no vētras, krusas, zibens un pērkona, kā arī mirēja dvēselei palīdz izgaismot ceļu pie Dieviņa. Sveču dienā jāsvēta vasarā salasītās zāles – ja saceļas kādreiz pērkons vai vētra, lai negaiss pāriet, Sveču dienā svētītās zāles jāmet ugunī.

Gaiši dega uguntiņa,

Meitu mātes istabā,

Sešu zaru svece dega

Sudrabiņa lukturī.

Bitīt, Dieva kalponīte,

Dievam dara gaišumiņu,

Pati sēd ozolā,

Sveces deg baznīcā.

Visapkārt vasku sveces,

Vidū klāts liepas galds,

Dieviņš sveces dedzināja,

Laimīt galdu apklājusi.

Tā kā 2.februāris dēvēts arī par Vēja dienu, ļaudis lūdz Vēja māti, lai saudzē sveces liesmu, lai nenopūs uguni. Šī iemesla dēļ šai dienā negāja rijā kult, sienu un salmus nenēsāja  lai labums neiznēsājas un neizkaisās vējā. Vēja dienā mājās nedrīkst klauvēties, trokšņot, lai vējš nenogāž jumtus. 

Pūti, pūti Vēja māte,

Stājies jele vakarā.

Stājies jele vakarā,

Valdi savas kalponītes.

Sveču diena ir saistīta ar dažādiem ticējumiem. Liela daļa no tiem saistīti ar gaidāmo pavasari un vasaru, kā arī ar ražu. Piemēram, apmākusies Sveču diena sola mākoņainu laiku arī Siena laikā saule nespīd, bet, ja saules ir kaut tik vien ir, ka var zirgu apseglot, tad pietiks arī siena laikam. Sve      cu dienā labvēlīgs laiks skaitās sniegs un putenis, jo tas sola siltu un lietainu vasaru, bet saulains un skaidrs laiks – sausu. Ja Sveču dienā ir nosarmojuši koki, tad būs laba vasara, bet, ja pil tik daudz ūdens, ka vista var padzerties, tad būs labs gads.

Svarīgi zināt arīdzan to, ko mums katram pašam Sveču dienā darīt un ko nedarīt. Sveču dienas rītā bez saules jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz robežu – tad visi kukaiņi aiziet prom.

Tomēr ir lietas un darbi, ko Sveču dienā neiesaka darīt. Nedrīkst skaļus darbus strādāt, vārīt kāpostus, jo tas nedos labu kāpostu ražu. Nevajag sukāties, citādi mati stāv stīvi un sveķojas kā sveces. Sveču diena ir arī viena no tām dienām, kuºā neiesaka neko no meža nest mājās, jo tad mājā sanes visādus mošķus un čūskas, kam mājā nav īstā vieta.

Toties īsti laba diena Sveču diena esot priekš velēšanās.

Sveču dienu svinama ar svecēm un skaliem.

Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.

Šī ir arī Bišu diena un daudzi redzējumi dabā vērtē bišu dzīvi vasarā un bitenieku izdarības veltītas bišu labumam: ja Sveču diena ir apmākusies un nāk sniegs, tad bites daudz spieto un tām ir arī daudz medus. Biteniekiem Sveču dienā saules gaiss nepatika, bet apmācies un sniegpārslas gan, jo tad bites izdodoties. Tā kāds bitenieks dzied:

Labāk vilku ieraudzīju

Nekā sauli atspīdam.

Sveču dienā dravnieki dedzina āboliņu un ar tiem dūmiem kūpina bišu stropus, lai vasarā būtu daudz medus.

Un te vēl daži labi Ziemas Māras ticējumi:

* Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, tad būs vēl daudz sniega.

* Puteņi priekš Sveču dienas graudus kaisot, esot labs ražas gads gaidāms. Puteņi pēc Sveču dienas pelavas kaisot, neražas gads gaidāms.

* Sveču dienā sievietes linus sukā, lai gari lini aug.

*Ja Sveču dienā vāra biezu putru, kuras vidū bļodā iesprauž sveci, tad lini nekrīt veldrē.

*Kad Sveču dienā sniegs snieg, tad nākošā gadā būs pulka apiņu.

* Ja Sveču dienā ir daudz sniega, tad būs bagāta ogu un sēņu raža. Ja tiek saputinātas kupenas, tad būs auglīgs gads. Sveču dienā nevajag daudz strādāt, tad gads būs auglīgs.

* Ja Sveču dienā snieg daudz sniega, tanī gadā būs daudz ogu un sēņu.

* Sveču dienā dara vīzes, lai vilkam acis aizdarītu, ka lai tas ganos neredzētu aitu ķert.