Rudzu mēnesis

2020.gada 22.jūlija pievakarē pēc Saules rieta skaties debesīs. Tad skaidrā vakarā tur, iespējams, ieraudzīsi Saulei pakaļ ritošu jaunā Mēness sirpīti, ar gaišo pusi pret norietošās Saules stariem pavērstu. Jaunais, RUDZU mēnesis līdz ar to arī uzskatāms par sākušos. Un rudzu mēneša pirmā diena nes sevī visu mēnesim raksturīgo noskaņu. 

Reizumis rudzu mēnesis tiek dēvēts arī par riekstu vai viršu mēnesi. Brāļu tauta lietuvieši to dēvē par rugpjūtis, baltkrievi – par жнівень, poļiem tas ir sierpień. Tātad visiem saistīts ar rudziem vai to pļaušanu. Sennorvēģu valodā augustu dēvēja par Tvimåned - to varētu saistīt ar pāri, dvīni, jeb, mums saprotamāk, ar jumi. Un arī likumsakarīgāk. 

Arī Rudzu mēnesī, līdzīgi kā citos, ir vairākas iezīmdienas. Protams, starp visām tām var atrast kādu zināmu likumsakarību, saistību un līdzīgas svētīšanas iezīmes. Kā jau liecina senais nosaukums, rudzu mēnesis visvairāk ir saistīts ar rudzu ražu, ar pirmās vasaras ražas daudzināšanu. Ar pateicību Mārai, Pērkonam. Jau sākot ar Jēkabiem un Annām, kas mūsdienu kalendārajā sistēmā iekrīt vēl jūlijā, bet zināmā mērā jau ir tāds kā augusta sākums. Saules-Mēness kalendārā tos svēta Liepu mēneša trešās savaites vidū. 

Daudzi Annu un Jēkabu rituāli ir atbilstoši Vasaras Mārai jeb Dižmārai. Tie ir pateicības rituālai Mārai par ražu. Īpašais uzsvars joprojām ir uz jauno rudzu maizi, uz rudzu ražu. Arī Māra pati ir ne tikai melno vai melnraibo gotiņu sargātāja un lolotāja, ne tikai citu lopu aizbildne, sviesta sitēja, kūlēja un staigā ar slauktuvi. Bet arī cep maizi. 

Domas dalās par to, kad īsteni svētama Dižmāra, Vasaras Māra. Ja skatās tikai pēc Saules gaitas - tad pusceļā starp Jāņiem un Apjumībām, tātad ap 8.augustu. Ja pēc Saules-Mēness kalendāra, tad otrajā pilnmēnesī pēc Vasaras saulgriežiem, Jāņiem. Dažkārt to jauc ar kalendārajiem katoļu svētkiem saistībā ar Mariju, ko svēta 15.augustā. Interesanti, ka Norvēģijā senie Rudzu svētki vai Rudzu diena ir 16.augustā.

Lai vai kā - Māras - lopu, ražas, veselības, auglības dieviete Māra visizteiktāk tiek daudzināta šai laikā.

Vēro zīmes dabā un laba zīmē sētā, kur jaunas meitas, ir to tuvumā laidelējoši vanagi, kas ir tuvīnu vedību (kāzu) zīme. Arī dainās tas minēs. Un itin bieži vanagi ir arī precinieku simboliskie apzīmējumi, savukārt nolūkotās meitas ir irbes vai cielavas.

Slēdz, māmiņa, maltuvīti 

Ar sudraba atslēdzinu; 

Te jau vien(i) lidināsi 

Div' pelēki vanadziņi. 

(Dainu skapis, 13538-1, Bauskas apr. Lieliecava) 

Jēkabus kalendārās un laikskaites atbilstībā sasaista ar Jurģiem - ticējums vēsta, - tik dienu, cik pirms Jurģiem ir rasa, tik dienu pirms Jēkabiem pļaujami rudzi.

Rudzi, rudzi, mieži, mieži 

Nu pašâ pļaušanâ; 

Tautu meita zeltenite 

Nu pašâ vešanâ.

(Dainu skapis, 14047-0 , Cēsu apr. Liepkalne) 

Kā allaž iezīmīgos laikos, ticējumi brīdina izsargāties no noteiktu darbu veikšanas. Gan pie Jēkabiem, gan vēlākā Labrenča (10.augusts) un Bērtuļa (24.augusts) minēts, ka šajās dienās nedrīkst likt sienu šķūnī, ne arī mest kaudzē, lai izvairītos no ugunsgrēkiem. 

Mūsu viedais Laika vīrs Meiravietis stāsta, ka "augusts ir viršu un riekstu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas pirmie āboli, kazenes un meža rieksti. Meža staipekņiem veidojas sporas, kartupeļiem vīst laksti un zalkšu mātīte dēj olas. Rudzu mēnesī zemniekam trīs galvenie darbi: pļaut, art un sēt. Ticējums saka, ka augusta saulīte sildot ūdeni dzisina. Viršu mēnesī smaržo pēc āboliem, sēnēm un viršu medus. Ja virši zied vairāk no galotnes – rudenī sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks. Ja meža lazdās daudz riekstu – ziemas sākumā būs daudz sniega." 

Gan Labrenčus, gan Bērtuļus saista ar Uguns daudzināšanu. Lai māju un siena un jo īpaši labības vākumu sargātu no uguns, šai laikā ir daudzi aizliegtie darbi. Šai laikā neved graudus klētī, nekuļ un nedara citus ar ražas glabāšanu saistītus darbus. Ja nu tomēr bez uguns iekuršanas nekādi nevarēja iztikt, tad tai tuvumā nolika kausiņu vai citu trauku ar ūdeni. Patiešām bieži ir atgādinājumi šai dienā nededzināt uguni - tās ir uguns atpūtas dienas vai dienas, kad uguni arī pavardā izdzēš, lai vēlāk iedegtu jaunu uguni. Bērtuļa dienā senlaikus kāva jērus, sākās rudens sēņu laiks, sāka plūkt linus, tālab to mēdz dēvēt arī par Linu dienu. Dzērves aiznes launagu - tradicionālais laiks, kad launaglaiks pastāv, ir no Jurģiem (Saules-Mēness kalendārā pirmā jaunmēness pirmās savaites piekta, šogad 29.aprīlī) līdz Bērtuļiem (šogad 25.augustā). Bērtuļos beidzas medus vasara, sākas brūkleņu laiks. Kāds laiks Bērtulī - tāds būs visu rudeni. Turklāt ap Bērtuli jau sāk sēt ziemas rudzus, tātad ir sācies jau nākamais mēnesis, ko lietuvji tā arī dēvē - par rugsēji, rudzu sējas laiku.