Šai reizē radījām augu audumu. Gobelēnu. Pat divus. Viens - raupjāks un skarbāks. Otrs, pašas Gintas tapināts, - smalkāks un krāsaināks. Un vēl trešais, kura darināšanās iesaistījās citi darbnīcas dalībnieki. Grezna un augiem izrotāta arka.
Kad nu greznumlietas bija ssadarinātas, varējām uzsākt svētku muzikālo un stāstu daļu. Mūsu viesis - jau trīs grāmatu autors - rakstītājs vai rakstnieks jau. Bet arī stāstnieks un muzikants. Vairāku Latvijā ne tik pazīstamu, bet vispār jau tradicionālu mūzikas instrumentu pārzinātājas, pazinējs un spēlmanis. Ārpuseiropas, jo īpaši Indijā zināmais harmonijs (tādas kā pārvietojamās ērģeles), tuvo austrumu tautu santurs, niedru stabules, hangs (viens no zvangu paveidiem un atgādina lidojošo šķīvi) ... šo stāstus un skanējumu iepazinām šai reizē.
Bet līdztekus mūzikas instrumentu stāstiem skanēja arī ceļojumu stāsti. Jo arī ceļojumi ir Harija Vagranta prieks un aizraušanās. Pēdējā laikā tie gan gājuši mazumā un mainījušies raksturā. Bet tieši ceļojumiem veltītas pirmās divas Harija Vagranta grāmatas. 2017.gadā apgādā Mansards iznākusī Ielu muzikanta dienasgrāmata jau kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Savukārt nākamās divas - Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi iznākusi apgādā Zvaigzne ABC un vēl iegādājama. Tajā diezgan smalki aprakstīts ceļojums ar stopiem pa Balkānu zemēm līdz ar muzicēšanu uz ielām un dalību hipiju vidū populārā festivālā Rainbow, kurs ik gadu maina norises valstis.Būtībā jau Harijs ir kā cilvēks-orķestris. Jo ir talantīgs teju jebkurā jomā, kurā darbojas. Kā rakstītājs viņš izpaudies arī interviju un cita veida rakstu darināšanās dažādos preses izdevumos. Ne tikai teoloģijas studijas, bet arī skats uz dzīvi kopumā rosinājis domāt par pārpasaulīgiem jautājumiem. Arī par dzīvi un nāvi, par pārejas ceļojumiem. Tas savienojies pierakstot tuvās nāves pieredzes no cilvēkiem, kuri nonākuši komā, bijuši par matu no nāves kādas slimības, pēkšņa notikuma (kā slīkšana, piemēram) vai dzmdību gadījumos. Tā iznākusi grāmata Viņpus nāves. Arī Zvaigznes ABC apgādībā.
Tāds nu jauks un draudzīgs bija šis vakariņš - ar muzikantu un saspēlēšanās, un mūzikas instumentu "niķu" dalīsānās stāstos no klausītāju vidus. Ginta pa šo laiku bija samargojusi gandrīz gatavu augu audumu-vijumu, bet kāda cita sarīkojuma dalībniece noadījusi teju visu pusgaro zeķi.Nākamais Rosmes bibliotēkas rosināts sarīkojus jeb, precīzāk, pārgājiens iecerēts sagaidot Dzejas dienas, kad esam lēmuši doties uz Dzejnieku Billītēm, uz Edvarta Virzas dzimtajām mājām.
Foto albums - ŠEIT
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru