Laikritī jauns Saules loks atveras

Ir sācies jauns saules gads. Kad četri brāļi Ziemassvētki aizripojuši pār kalnu - dziedādami, spēlēdami, dancodami, kad bluķi kūpēdami sadeguši un izkūpējuši, kad jaunās saules atgriešanās sagaidīta, varam likt jaunu LAIKRITI pie sienas un sākt jaunu gada ritējumu piepildīt. Laikritis savā kalendārajā kārtībā ir ielicis to, ka ir pagājis Ledus laiks, kas bija no Mārtiņiem līdz Ziemassvētku cikla beigām. Tagad sākas Sala laiks, kas būs līdz Meteņiem. Laikritī deviņdienu savaites (nedēļas) tiek skaitītas tikai pēc Saules. No Ziemassvētku cikla beigām līdz Meteņiem ir tieši 45 dienas. Un pēc šī kalendāra Meteni svētīsim 7.februārī. 

Laikritis, ko veido Nodibinājums Māras loks, ir darināts vadoties pēc Saules ritējuma. Un tikai pēc Saules. Protams, ka Saules kalendārs mums ir svarīgs. Taču pie debess juma ir svarīgi vēl citi spīdekļi - ne tikai Auseklītis un Rieteklītis, arī citi zvaigznāji un planētas, kuru vārdus un svaru varam lasīt Dainās, teikās, pasakās un ticējumos. 

Svarīgs un gan laikskaitē pamanāms, gan dažādas dabas un saimniekošanas jomas  iespaidojošs ir Zemei tuvākais pavadonis Mēness.  Tas neapturami riņķo ap Zemi un abi kopā ap Sauli. Un daudzos gadījumos Mēness gaita un tā ietekmes ir arī diezgan svarīga. Viņa nozīmība tiek izcelta Saules UN Mēness kalendāros. Ir gan dzirdēts arī par Mēness kalendāriem, bet tas būtu nepilnīgi, jo patiesībā jau Mēness ceļu īsti nevar atdalīt no Saules. Arī Mēness ritējums ir Saules apgaismots un Saules noteikts. Saules un Mēness kalendārus mums jau vairākus gadus veido folkloras un tradīcijas praktiķe, lietpratēja un pētniece Aīda Rancāne. To īpašais vizuālais noformējums, kura autore gadu no gada ir Aurēlija Rancāne šos kalendārus padara tik īpašus kopējā daudzveidīgajā kalendāru audumā. Tad nu jā, - Saules un Mēness kalendārā jaunu gadu un jaunu ciklu atvērsim 13.janvārī, līdz ar jauna Mēness sirpīša parādīšanos debess jumā. Šai kalendārā tikai četri gadalaiku miju un diennakts garuma attiecību mirkļi tiek skaitīti pēc Saules. Visi pārējie starpsvētki un iezīmdienas ir saistītas arī ar Mēnesi un Mēness attiecībām ar Sauli. 

Arī Saules-Mēness kalendārā ievērota devindienu savaišu kārtība. Tomēr šai gadījumā tās izkārtotas atbilstoši Mēness ritējumam. Deviņas augošā Mēness dienas, deviņas pilna un deviņas - dilstošā Mēness noskaņā. Un trīs tukšā Mēness dienas. Te mēs lasām, ka Zvaigznes diena iezīmēta 1.janvārī, vilku mēneša otrās savaites devītā. Tā ir Ziemassvētku laika cikla pēdējā, noslēdzošā diena, kurā svarīgi iesvētīt dažādas dziedniecībai un labsajūtai svarīgas lietas - zāļu pušķus, sviestu, pienu, medu, arī vasku, sieru, vilnu un citas. Īpaši dziedinošs Zvaigznes dienā ir ūdens.

Kāds droši vien jautās - kurš kalendārs pareizāks. Nav jau tāda pareizāka. Katru tradīcijas praktizētāju aicinu būt nevis tikai vienas vai otras sistēmas sekotājam, bet domāt līdzi tam, ko darām. Aizdomāties, kura no laikskaites kārtībām un priekšstatiem kurā brīdi ar katru saskaņojas.

Jebkurš kalendārs ir tikai palīgs, nevis noteicējs dzīves sakārtošanai. Tie palīdz mums katram veidot savas atskaites sistēmas un savus ritmus. Jo - kādu Mēness ietekmē vairāk, kādu mazāk. Arī visi gadi nav vienādi. 

Visvairāk iesaku būt čakliem novērotājiem, vērot gan dabas norises un atbilstības ticējumos paustajam, gan pašiem sevi, - savas atziņas, sajūtas, atskārsmes pierakstīt. Arī objektīvos novērojumus pierakstīt. Pavērot - ko nes skaidra un zvaigžņota Zvaigznes dienas nakts (tātad, nakts pirms Zvaigznes dienas). 

Dalīsimies novērojumos, atziņās, pieredzējumos!

Reizi mēnesī un varbūt arī biežāk dažādos laikos un vietās notiks tradīcijas interesentu klātienes tikšanās, kurās būs iespēja piedalīties. Kad un kur tā būs janvārī, uzzināsim pavisam drīz.

Bagātu atziņām un skaistām pieredzēm jauno laika loku! Lai top!