Dižmāras Svētē

 

2023.gada 6.augustā Svētes dievturu svētnīcā norisināsies DIŽMĀRAS GODI. To ietvaros - Mārai veltīto svētnīcas griestu gleznojumu atklāšana un to autoru - mākslinieču cildināšana, Cerokšļa lasījumi par Māru, Māras daudzinājums, pateicības ugunsrits, kā arī Māras goda mielasts un pieredzes un atziņu sarunas.

Aicina Svētes dievturu draudze, kā arī viesi un līdzvīkšēji - dievturu Daugavas saime un Rīgas folkloras kopa Laiva (vadītāja Anda Ābele).

Māra ir vieliskās pasaules aizbildne, radītāja, uzturētāja un arī iznīcinātāja jeb pārrādītāja. Itin bieži dēvēta par Māti Māru. Un viņai patiešām ir daudz kopīga ar pasaules Pirmmāti. Mūsu Tradīcijā viņa ir kas vēl īpašs un visbiežāk tiek piesaukta kā Mīļā Māra tā apliecinot viņas klātesamību katra cilvēka ikdienā un ne tikai tālās pasaules kārtības nodrošināšanā un uzturēšanā. Mums teju ikviens var apzināties Māras pasaules klātesamību, likumsakarības un paša līdzatbildību, jo 

Es iegāju maltuvē

Laba rīta nedevusi;

Dieviņš sēdēj, mīļā Māra,

Laba rīta gaidīdami

Dievam devu labu rītu,.

Mārai labu veselību.

un

Netīšām es iegāju

Mīļās Māras istabā;

Pilna Māras istabiņa

Šīku mazu šūipulīšu;

Kad to vienu palīgavu,

Visi līdzi līgavās

Ik uz soļa Māra ir klātesoša - lielās un tālās pasaules kārtošanā un mūsu pašu ikdienas un sadzīves lietu palīgs, palīgotāja. Vasaras laikā visvairāk piesaukta un daudzināta, un arī ieraudzīta saistībā ar ražu. Vispirms jau ar graudu ražu druvās un citiem redzmiem augļiem dabā. Bet neaizmirstot to "ražu", ko mēs katrs varam ieraudzīt, iegūt, sasniegt savus darbus veicot. 

Dižmāras godi mūsu tradicionālo gadskārtu godu ritējumā ir vismazāk zināmi, arī vismazāk svētīti. Vai nu tālab, ka mēs esam kļuvuši vairāk pilsētnieki un mums liekas negausīgi Māru piesaukt mūsu mazajās dārzu dobēs. Vai tālab, ka esam attālinājušies no dabas un dabiskās telpas kopumā. Ir laiks atgirezties pie šīs atminēšanās. Pie Māras godāšanas.

Tieši tāpēc aicinām sanākt kopā Māru daudzināt. Un arī izzināt.

Svētes dievturu svētnīca ir izveidojusies kā tāda, kas vairāk raksturīga ar Māras kultu. Pašlaik svētnīcā tapuši 2 Māras svētattēli, griestu gleznojumi. Mākslinieces Līgas Kļaviņas-Raiskas tušas - akvareļa gleznas svētnīcas koka griestos eļļā pārgleznoja Sanita Mūrmane-Miķelsone.

Māru daudzināt, par devumu pateikties, viņas nepārejošo klātbūtni piesaukt, par viņu dziedāt, runāt, pieredzē un atzinumos dalīties aicina Svētes dievturu draudze, Daugavas saimes ļaudis un Rīgas folkloras kopa Laiva.

Aicināts pievienoties ikviens! Posīsimies goda drānās, līdzi ņemsim ziedu rotu ugunskuram, ziedojumus Mārai un cienastu groziņā, ar ko pievienoties kopīgam mielasta galdam.

Par dievturu svētglenojumiem Latvijā

Savulaik starpkaru un Latvijas valsts pirmās pastāvēšanas laikā tie bija sastopami daudzviet - joprojām kaut kas no tā skatāms restaurētajos Anša Cīruļa gleznojumos Rīgas pilī, Dzintaru koncertzālē. Bet jaunajos laikos jauni svētgleznojumi tapuši salīdzinoši mazāk. Ir laiks šo nepilnību labot.

Vairāk - Svētes dievturu draudze - https://svetesdraudze.wordpress.com/

Sīkākas ziņas un pieteikšanās pa tālruni - +371 29 105 224 (Andris)