Sailgojušies pēc atkalkopābūšanas, ceļošanas un kopēja prieka, saņēmāmies ceļojumam tieši Zanēs, mūsu grāmatnieku facebook interešu kopas dibinātājas vārdadienā. Lai arī Zanei pašai esot Iringenē, tomēr domas būnot kopā.
Laikapstākļi nesolījās neko labi - un tādi arī izvērsās - mazliet lietus un sniega, un ļoti daudz vēja.
Ceļojuma saturu būvējot daudz atbalsta un ieteikumu saņēmu no tuvējās apkaimes kultūras cilvēka un turētājas Signes Sniedzes. Bieži nākas atzīt, ka šādos gadījumos izpalīdzīgāki un atbalstošāki, zinošāki un sapratīgāki izrādās konkrēti cilvēki, nevis iestāde, kurai it kā vajadzētu būt šī darba veicējām -vietējiem TIC. Bet tā nav. Iespaids, ka to darbība daudzviet ir formāla un neraisa uzticību. Bet, jā - mums šai ziņā palīdzēja Signes padoms, dalīšanās kontaktos un sirsnīga interese par mūsu ceļojumu. Milzu paldies par to!
Pirmais pieturas punkts mūsu Zanību ceļojumā - Jaunjelgava - pilsētiņa, kurai cauri braukts gluži bieži, bet pieturējuši esam retāk. Šai reizē likās vērtīgi iepazīt Jaunjelgavu vairāk no iekšpuses. Tad nu sākām RADU mājā, kuru kā kultūrvietu jau vairākus gadus lolo Eduards Kaļķis un viņa ģimene - kopā ar māti ieguvuši pārvaldījumā vienu no Jaunjelgavas centra ēkām, te veido Viesu māju vislabākajā nozīmē. Palīdzot atsaucīgiem jaunjelgaviešiem uztapusi omulīga telpa, kur baudījām rīta sarunas, iepazīšanās stāstus un arī pirmos Jaunjelgavas stāstus un sapņus. RADI rīko arī jau krietnu atpazīstamību apkaimē guvušais Radu tirgus. Izstaigājot pilsētas svarīgākās ielas, laukums un promenādi, klausoties senus un jaunākus stāstus, leģendas, nostāstus, priekšstats par Jaunjelgavas seno burvību un nākamības spozmi uzbūrās gluži dzīvs. Senās, ebrejiskās, Jaunjelgavas tirgus un amatniecības stāsti, pilsētas centrālā Lauva ar mistiskajām "stikla" acīm, kuras nemaz nav stikla. Skaisti izveidotā promenāde ar Daugavas plašumu un šai reizē vēju atpakaļdzenošo upes straumi, pāri pretī redzamā Klidziņa un Skrīveru apkaimes plašumi un kalniene, un atpakaļ pilsētā - par dzīvojamo māju pārbūvētā senā sinagoga (nezi, kāda tur dzīvošana), nesen atklātais piemimeklis pirmās Latvijas valsts valstsvīram Teodoram Hermanovskim - simboliskais nozīmīgā jaunjelgavieša pirksta nospiedums Latvijā.
Pēc omulības RADU mājā toties Aizkraukles pilskalnā, kur mūs teju raušus uzrāva aizrautīgā pavadone Daina Vancāne ļāvāmies visiem vējiem, lielo murkšķu, kapeņu, seno Aizkraukles pils virsaišu un citiem iedvesmojošiem stāstiem.
Tālāk ciemošanās Skrīveru saldumu mājā, uzņēmīgas ģimenes un čaklas saimes veikumu baudot.
To, ka skrīverieši ir čakli, strādīgi, uz veselīgu un gardu pārtiku vērsti ļaudis (jo mēs bieži vien esam tas, ko mēs ēdam, vismaz arī tas), redzējām arī Ragārēs, kur vienas ģimenes - dažu cilvēku rokās ir augļu dārzs, milzīgo platību zaļumu, tēju un garšaugu dobes, siltumnīcas ... Un, vai jūs esiet reiz siltumnīcā svinējuši vārdadienu? Mēs svinējām.
Tā kā "balto māju" ledainajā, sniegainajā kalnā netikām, nebij mums tas kaltais kumeliņš šoreiz, tad palikām neredzējuši ne Laimes lāča taku, ne sūnciemiešu taku. Tik caurskrējuši Upīša dārzam un trīs Sūnu ciema lieciniekus redzējuši... Ak, tais braucienos tik biezajā Latvijas kultūrslānī allaž paliek kaut kas nākamajai reizei - tas nav nekas jauns...
Diena noslēdzās krēslainajā Krapes muižas sveču takā, karstvīnu malkojot un muzikantu spēli klausoties.
Nākamais Grāmatnieku brauciens - 9.aprīlī - TALSU KODS.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru