Laiks, kad pēc senām tradīcijām meitas un ganiņus veda uz krogu dancot, lai viņi būtu mundri un moži visu laiku. Dzēra medalu un ēda dzērvenes lai sārti vaigi - lai veseli!
Ieraugam simbolus, zīmes. Re, kādus es saskatu! Krogs, tā senā kultūras vieta. Bet arī svētnīca. Laikā, kad īstenās svētnīcu vietas mūsu zemē pārvaldīja svešas tautas, krogi tika izmantoti par vieta, kur slēpti varēja satikt zintniekus, dziedniekus... maģisko zināšanu pārvaldītājus. Tāpēc svešie arī tos gribēja noniecināt, padarīt par dzertuvēm. BET, krogs bija kā baznīcas pretmets. Ej nu tagad atceries, uz kurieni bij tad gludais ceļš, un kurp grambuļainais... Uz krodziņu gludens ceļš, uz baznīcu grumbuļains... Kā īsti?
Un mazpasaulē, sevis pasaulē - krogs ir mūsu iekšējā kultūrvieta, kur dziedāt, dejot, un vai tikai to? Un mazie ganiņi, un meitas... tik tie svētu rītu ganīdami atrod, ierauga TO īpašo kociņu lapojot. Kam vara saknes, zelta zari un sudrabiņa lapas. Ar skaidrām un tīrām, nemiegotām acīm veroties to varot saskatīt. Tāpēc Teņos jādejo lai nenāk miegs!
Kursim guni Teņu pilnmēness priekšvakarā, 17.janvāra vakarā! Katrs savā svētvietā! Un diesim un dziedāsim, dzērvenes ēdīsim! Lai vaigos sārtums! Lai veselība! Lai skaidrs skats pasaulē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru