Tāds svētdienas vēlvakars. Mēģinu ķert rokā bildes un emocijas. Emocijas un bildes. Foto un video dimensijas. Kaut kur tīmeklī un pašu sarakstēs virpuļojošus, vibrējošus, ceļojošus no viena pie otra foto un videogabaliņus. Un iespaidus ... vienu pāri otram klājošos. Vienam otru sedzošos. Man bija sens sapnis un vēlme nokļūt reiz tur. Kauņā, starptautiskajā folkloras festivālā Atataria lamzdžiai. Svētkos vienā senā Lietuvas pilsētā. Pilsētā ar pagāniskām, romuviskām un arī kristietiskām saknēm, saitēm un pieskārieniem.
Ieskandinot kokļu stīgas, iedvešot elpu stabuļu, tauru un balsu skaņās. Negaisiem pāri un cauri Kauņai brāžoties. Tāds dzīvās dabas un debesu, maigu dvēseļu un debesu uguņu saskaņojums vai pretskaņojums. Ieskandinām, saskandinām, sadziedam, sadejojam, saelpojam vienās un vienotās dabas un kosmosa, upju un debesu, siržu un dvēseļu ugunīs.
Atataria lamzdžai 40-gadi svinot, daudzinot, godinot!
Uz nākamiem laikiem un laikmetiem! Uz nākamiem gadiem un gadsimtiem senās dziesmas dziedot un melodiju balsis skaņojot.
Proza. Un ne tikai. 2026.gada 5.-7.jūnijā Rīgas Tautas mākslas un kultūras centra Ritums un Krišjāņa Barona muzejam pietuvinātā Lienas Vijas Teterovskas vadītā folkloras kopa BUDĒĻI piedalījās 40. Starptautiskajā folkloras festivālā Atataria lamzdžiai, ko rīko Kauņas Tautas kultūras centrs (Kaunos Tautines kulturo centras).
Festivāls jau četrdesmit gadu garumā daudzina un kopj, lolo un tālāk stāsta tautas mākslu, kultūru un tradīciju. Jau izsenis katrs no ikgadējiem, jūnija sākumā Kauņā izskanošajiem skaņu un balsu mākslas svētkiem aicina iedomāt un piedomāt par kādu no tautai nozīmīgām zīmēm, simboliem, vērtībām. Šī gada lielā tēma - UGUNS - UGNIS. Radošais un pārradošais spēks un pārspēks. Spēks virs Zemes un zem zemes. Spēks pāri un cauri laikam un laikmetiem. Spēks Kosmosā. Pārlaikos un pārtelpā.
Kopā ar daudzveidīgu Lietuvas zemju tradīciju, kopā ar gruzīnu balsu zemslāņiem, meditatīvo un mazliet mūsdienīgo, bet senos rūnu balsus atgādinošo dziedājumu no igauņu zemēm, ar ugunīgajiem poļu deju kopu ritmiem Kauņā dzīvoja festivāla UGUNS gars.
To nešaubīgi apliecināja vieglu lietus mirgu skārums Festivāla Atklāšanas gājienā un kopdziesmas svētku karogu paceļot. Pārlaicīgi skanējušās Kokles, stabules un balsis piektdienas vakara koncertā Kauņas Svētās Trīsvienības luterāņu baznīcā. BUDĒĻU Liena, Ieva, Irbe, Māra, Ilga un Andris savu spēles pavedienu lika lielajam skanošajam kokļu audumam klāt. Un ne tikai tas - vēlāk vakarā savu nepārspējamo klātbūtni apliecināja grandiozs Pērkona negaiss. Tas tiešām pāršalca pilsētas ielas un ļaužu prātus un satrauca sirdis - prieka vilnī vai varbūt atgādinājumā par kādas lielākas uguns klātesamību.
Sestdienas rīts atausa tīrs, noskalots, saules mirdzuma un siltuma piestrāvots. Ar daudzveidīgiem folkloras kopu koncertiem pilsētas ielās un laukumos. Ik uz stūra kāds koši tērpts dziedātājs, muzikants vai dejotājs bija sastopams, sadzirdams un līdz dziedams. Arī BUDĒĻI izdziedāja, izspēlēja un izdejoja savu uguns un Jāņu dziesmu programmu.
Pēcpusdienā pils pagalma amfiteātrī koncertā bijām sapulcinātas visas ārvalstu kopas un dalībnieki. Bija prieks pašiem izpausties un savu vēstījumu nest un arī citus klausīties un aplausiem un sirdsbalsīm atbalstīt.
Un tad jau mešanās kopīgos dančos, viens otram savus deju soļus un ritmus ierādot un no kaimiņa mācoties.
Vakars un mums arī festivāls izskanēja ritualizētā Uguns radīšanas un pārradīšanas, izaicinājumu un mierināšanas stāstā, kas vietējo folkloras un tradīcijas ļaužu uzradīts norisinājās Neris upes krastā.
Un svētdienā lēnām atgriezāmies. Vispirms ar garajām brokastīm Mbakery, kas ir arī viens no festivāla atbalstītājiem. Tad pastaiga līdz pašam Neris un Nemunas satekragam. Vēl mājupceļā izlīkumojām līdz Lietuvas Etnogrāfiskajam muzejam Rumšišķos. Teritoriāli plašāks kā mūsu Etnogrāfiskais muzejs, un arī satura ziņā mazliet atšķirīgs. Līdztekus dažādu dižnovadu lauku sētām te iekārtots arī mazpilsētas centrs - ar tirgus laukumu vidū un sīktirgotavām, amatnieku darbnīcām, tai skaitā, foto salonu, tējnīcu un citām smalkām lietām tam apkārt. Pusdienojām Paņevežos, vienā no Etno dvaras tīkla kafejnīcām. Mazliet līdzīgs mūsu Lido tematiski, bet citādi - vairāk lēno pusdienu cienītājiem .... un tad jau gan pavisam cieši - ceļš mājup.
Tāds, lūk, viens skaists, aizrautīgs, pieredzi stiprinošs ceļojums mums bija. Esam priecīgi un gandarīti. Un nu jau vasarai atvērti. Lietuvā to mazliet baudījām. Tagad gribam arī Latvijā. Jo nu jaudīgi sāksim gatavošanos Jāņu ielīgošanas un svinēšanas norisēm. Būsim sastopami, klausāmi, līdzdziedami un sadancojami 17.jūnijā 18.00 Krišjāņa Barona muzejā, 20.jūnijā Uzvaras parkā, kur arī citas Rīgas kopas varēs sastapt, un 21.jūnijā Turaidā. Atgādinu, ka sekot mums var facebook Budēļu profila lapā - https://www.facebook.com/Budeeli
Tad jau tiekamies!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru