Ir vietas, kur allaž gribas un ir vērtīgi atgriezties. Katram savas mīļās vietas. Man Piebalga ir viena no tādām. Viena no īpašākajām, tuvākajām un valdzinošākajām vietām Latvijā. Kāpēc? Mīlestību ne vienmēr var ielikt rāmītī un izskaidrot. BET... Arī jaunākajos Vecpiebalgas rakstos, lasot cilvēku un vietu stāstus, sarunas un pieredzējumus, atzinums tāds, ka vieta ir kopums. Vietas valdzinājumu rada un veido kopums - daba, cilvēki, notikumi. Tie ir vērtība katrs par sevi. Un arī katrs par sevi valdzinošs. Un tai pat laikā neatdalāmi saistīti. Ir Dieva dota dabas daile. Un ir Cilvēki, kas tajā dzīvo, sadzīvo, sadarbojas, Un veido vidi, veido Notikumus. Un vietas Aicinājumu. Auru. Noskaņu. Telpu, ko paši mīl un, pēc kā citi tiecas. Viss viens ar otru saistīts, viss viens mo otra izrietošs.
Krišjāņa Barona muzejs Rīgā jau otro gadu rīko izzinošas, sadraudzīgas un personību pilnveidojošas tikšanās pēcpusdienas "Svētdienas Barona viesistabā", kur kopš agra pavasara arī jau šogad noticis daudz kas. Bet sezonu noslēdzot, pirms vasaras brīvdienām, tika rīkots izbraukums. Izbraukums uz Piebalgu. Iepazīt, ieraudzīt, atkal no jauna un jau zināmo tai skaistajā, sirds un dvēseles darbu bagātajā vietā.
Vecpiebalga atvērās šai reizē caur Viesistabu - gundegu paklājos, mākoņu atspīdumos un ūdens mirdzējumos, zaļās ēnā slīkstošo bērzu birztalu, rasainām takām un romantiskajiem tiltiņiem.
Bet Piebalgas cilvēku stāsti sākās Vecpiebalgas Lejas Kabulēnos, Cimdiņu saimē, kur mūs lielā sirssiltumā un stāstiem atvērtā dvēselē saņēma Rasma Kuplā, dzimusi Cimdiņa. Viņas stāsti paņēma savā varā, stāsti par senču garu, kas šai mājā mīt, mīļu atmiņu pilni stāsti par vecākiem, - garā un sirdī stipriem cilvēkiem, kas uzaudzinājuši 6 bērnus, visus izglītotus. Latvju literatūras un zinātnes zvaigznājā mirdzošus - viņu vidū ilggadēja Akuratera muzeja vadītāja, Rūta, mikrobiologs Pēteris un mūsu šīsreizes lielā stāstniece Rasma. nopietnas izglītības ceļu gājuši arī mazbērni. Cimdiņu mātei kā savai folkloras teicējai ilgus gadus sekojis folkloristikas pētnieks Jānis Rozenbergs. Viņas teikto dziesmau krājums Folkloras krātuvē ieņem nopietnu vietu. To pašu var teikt par Cimdiņu tēvu Augustu, kastāpat bijis aizrautīgs stāstnieks, aizrautīgs dziedātājs un prasmīgs saimnieks. Rasmas un Ievas viesmīlībā un stāstos varētu klausīties un sildīties vēl ilgi, bet mūs jau ceļš sauc tālāk.
Jāielūkojas Saulrietos, Kārļa Skalbes izsapņotajā un radītajā vasaras mājā Incēnu kalnā. Mūsu pulku sirsnīgi uzņem Muzeja vadītāja Ilona. Un brīnišķīgi liekas, ka allaž te ierauga un uzzin ko jaunu, kādu citu šķautni vai citu lapu Kārļa un Lizetes un citu ar šo māju un Skalbju dzimtu saistītos stāstos paver. No augstākās vietas Vecpiebalgā, Saulrietu 3.stāva balkona, uz Alaukstu palūkoties vienmēr ir vērts. Tieši Saulrietos man šoreiz tika tas prieks - par ziedojumu iegādājos Kārļa Skalbes Saulrietos, Tāds Vecpiebalgas mīlestības un darba prieks staro no tā lappusēm.
Pēc Saulrietiem devāmies jau uz citu un citādu gara, dzimtas sakņu un spēka vietu - uz Jaunpiebalgas Kalna Ķeiķiem. Te baudām Virpiķa sarūpētās gardās pusdienas, jūsmojam par puķotajām Ķeiķu pļavām mīlīgajā Gaujas ielokā uzplaukušajām un Jāņus gaidošajām. Top pirmie vainagi un košie pušķi, kopīgi "bļodoti" sieri un kulti un jaukti sviestiņi, cepti pīrāgi. Ārī še viens otram līdzās esošajās sētās un saimēs mīt čakluma un mākslinieciskuma pilni darbi un dzīves.
Jā, kādu brīdi bijām bažīgi par tumsnējiem lietus mākoņiem, kas tā vien būtu gribējuši mūs pārsteigt, bet aprimās vien pie dažām siltām un svētīgām lietuslāsēm.
Svētku noslēgumā tikām aplaimoti Ķeiķu māju saimes kopīgi dziedātām dziesmām līdzi dziedāt un izzināt, kā tad šai kalnā Jāņi godāti un daudzināti. Ar priecīgu un veselīgu Jāņu vēlējumiem šķiramies un bagātinājušies dodamies atpakaļ uz Rīgu. Un tālāk katrs savās gaitās.
Tāda iedvesmojoša un priecinoša diena vadīta mīļajā Piebalgā. Un te tais dažos teikumos nevar visu ne ielikt, ne izstāstīt, ne arī bildēs vai īsajos video parādīt. Bet kaut ko jau var.
Fotoalbums: https://photos.app.goo.gl/t4GaJ8GYA7UCD1xA9 (foto no dažādiem autoriem)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru