svētdiena, 2020. gada 14. jūnijs

Tuvojas Jāņi


Vasaras pilnzieds. Vasaras vidus. 14.jūnija rīts. Sagaidām sauli. Tas brīdis ir pienācis. Šorīt. Tālāko Ziemeļu punktu lēkta brīdī Saulīte ir sasniegusi. Diena vēl mazliet pastiepsies tik no vakara puses. Saules-Mēness kalendārs Dievam, Dabai, Atelpai vēstī, ka Vītus diena, kad Saule ''atlec'', būs vēl tik parīt, ziedu mēneša trešās savaites piektā (šogad)... bet varbūt, kā Jāņu laika ritu ievadoša diena, Vītus diena tomēr saistàma tikai ar Saules gājumu. Un ziemas pusē Vītus dienai pretī Lūcijas, Gaismas.

Tuvojas Jāņi. Vasaras saulgrieži. Skaistais laiks, kad dabā viss plaukst, zied un smaržo. Saule dienas gaitā uzkāpj visaugstāk debesu jumā, savos lēkta un rieta brīžos ir aizvirzījusies vistālāk ziemeļos, dienas ir visgarākās un naktis visīsākās. Svētku laiks sākas jau tos gaidot. Gaidīšanas sākums var būt ieraugot kādu īpašu Saules rieta vai lēkta mirkli, iezīmīgu punktu, kuru Saule savā gaitā sasniegusi. 


Jāņiem raksturīgi vairāki svarīgi simboli, tēli, notikumi dabā un debesīs. Jāņi ir priekpilni un jautri svētki un tie ir arī dievišķi svētki. Brīdis un laiks, kad Dieva dēli Saules meitas sveicina, bildina, zadina, lūkojas ... Brīdis, kad līdzīgi kā citos svētkos, mēs, zemes būtnes pielīdzināmies dievišķajiem tēliem – Dieva dēliem un Saules meitām. Caur sava dievišķuma apzināšanos, ieraudzīšanu, sajušanu.

Jāņus gaidot sievas sien sieru un vīri dara alu. - katrs savu pasauli – sievišķo un vīrišķo ierauga, pauž, rada, darina ... mēs pošam sētu un ravējam laukus un dārzus, un tāpat ravējam savas iekšpasaules nezāles savos raksturos.

Un pasi pošamies. Jāņos mūsu greznākā rota ir puķu vainagi sievām un meitām un ozolu vainagi vīriem. Vainags kā mūsu pasaules atspuoguļojums – cik dažādi vainagi, tik dažādi mēs paši – citai tie izdodas vienmēr rātni un gludi, līdzeni un saskaņoti krāsās un formās, citai ragaini un spuraini, raibu raibi un šķietami haotiski. Katras vainagu pinējas raksturs te izlien pa visām puķēm un zāļu sprogām vainagā iepītām. Tomēr līdztekus raksturam un vijējas prasmēm ir vel kāda svarīga lieta, ko nozīmīgi ņemt vērā – VAINAGS IR SVĒTKU ROTA. Svētku tērpa sastāvdaļa. Jāņos varbūt nav velkams tas greznākais un krāšņākais no goda tērpiem, bet tas tomēr IR SVĒTKU apģērbs un to papildinošs ir Vainags. Kā Tava svētku un godu vakara vainagojums. 

Jā sajūta, ka esi saposies un tad licis vainagu galvā ir svētku sajūtu kuplinoša. Vainaga darināšanas laiks ir svētkus tuvinošs un to gribas ļaut sev. Tad Tu tāds ārēji un iekšējās noskaņās greznojies patiesi vari just līdzināšanos ar Saules gaismu, spožumu un spēku. Vairosim Sauli sevī! Jāņi ir laiks, kas to ļauj un iedvesmo.

Tad Tu vari nākt Jāņu kalnā, kopā ar visiem degt uguni un SVĒTĪT, daudzināt gaismu un dievišķo pasaules kārtību! Just un saņemt uguns, ūdens un augu iedvesmojošo un dziedinošo spēku. 

Lai skaisti skan līgotnes jūsu Jāņu kalnos un pļavās, dejojot, dziedot un daudzinot, godinot, sveicinot dievadēlu JĀNI!!! Un DIEVU pašu! Līgo!!! 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Pavasara sadziedāšanās RĀMAVĀ

  Tuvojoties Lielajai dienai arvien vairāk svarīgi iekustināt balss enerģiju. Atmodināt balsi, kas ziemā  bijusi iemigusi un rimtāka. Nu nāk...