Dižmāras laiks

Foto Gunta Saule

Rudzu mēnesis - Māras godināšanas laiks 

Vasarā, Rudzu mēnesī, svētam Māras dienu. Tautā to dēvē dažādi - par Lielo Māru, Mātes dienu, Maizes dienu, Dižmāru, Vasaras Māru, Māru, Māršu, Māršdienu. Māras diena ir viena no svarīgākajām mūsu senajām, tradicionālajām svētku dienām. Svētki, kas veltīti dievībai Mārai un kas senajā laika skaitīšanas sistēmā iezīmē vasaras beigas un rudens sākumu un ievada Rudenājus. Saules-Mēness laikskaites sistēmā Dižmāras tiek svētītas Rudzu mēneša pilnmēnesī. 

Rudzu un citu graudu briedināšanās laikā par svarīgāko Dievību kļūst Māra - vieliskās pasaules un robežsituāciju aizbildne. Tā gādā par māju un ģimeni, par tās materiālo pamatu, it īpaši par māti un bērniem, par dzimtas un saimes veselību un labklājību. 

Mārai, kā Lielajai Mātei, jeb Pirmmātei, ir visdažādākās izpausmes. Viņa ir arī ir visu dabā sastopamo stihiju pārvaldniece: Uguns Māte, Zemes Māte, Vēja Māte un Ūdens Māte. Vēl plašāk visdažādākās Mātes (Māras) izpausmes mēs sastopam visās lietās, darbos un notikumos, ar kuriem esam saskarē: Jūras Mātes aizbildnību lūdz zvejnieki un jūrnieki, viņa rūpējas arī par zivju un citu jūras dzīvnieku pastāvēšanu. 

Smalkākā līmenī Jūra ir neizpaustā kosmosa simboliskais apzīmējums. Caur ūdeni ļaužu dvēseles dodas viņsaulē. Jūras vidū uz akmeņa vai zelta niedres galiņā Saule guļ nakti. Savukārt Meža Māti piesauc ieejot mežā, viņai lūdz atļauju, ja nepieciešams ko cirst vai medīt. Viņa ir māte ne tikai meža iemītniekiem, bet viņas bērni ir arī visi zemes iemītnieki. Un vēl mežs ir saistīts ar brīvo, ar mežonīgo, savvaļas pasauli, nepieradināto dabu un cilvēkam tālab bieži nedraudzīgo un neparedzamo – tāpēc Meža mātes labvēlība te īpaši svarīga. Savukārt, ja esi devies ceļā, piesauc Ceļa māti, viņa neguļ nekad un viņa tev palīdzēs arī tālā un sarežģītā ceļā: ne vien mazā konkrētā ceļa gabaliņā, bet visā dzīves ceļā. Veļu Māte aizgājēju veļus mīļi sagaida un atver vārtus uz viņpasauli. Dažkārt gan viņa ir gauži viltīga - vai nu tikai ieaicina pasērst, bet tad nelaiž vairs atpakaļ, dažkārt ievilina ar medus podiņu. Mēs zinām arī Bišu Māti, Ziedu Māti, Ogu Māti... Un buramvārdos sastopamas vēl arī Asins, Sāpju, Krampju, Briesmu, Bēdu, Klēpja un citas Mātes. 

Dainās Māru dēvē gan par skaistu, gan mīļu. Tīru izslauka gan sētu, gan istabu, lai Māra varētu ienākt. Mārai tuvi ir bērni, viņa palīdz šūpuli kārt un bērnus audzināt (ucināt). Māra ir bieža viešņa maltuvē, kur rūpējas par malējiņām. 

Kā katrai citai dievībai, arī Mārai ikkurā vietā, kur viņu piesauc un daudzina, kur no viņas ko ņem vai lūdz, Mārai atstāj ziedu. 

Foto: Gunta Saule

Uguns Māra 

Tieši rudzu mēnesī visvairāk tiek piesaukta Uguns Māra, jo šai laikā līdz ar jaunās ražas novākšanas darbiem, ļaudīm viņas palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Māra to arī dāsni dāvā: kuram rudzu laukam Māra pāriet, tur vārpas noliecas gatavībā. Šai laikā izteiktāka ir Māras un Saules līdzība. 

Skatoties kalendārā, mēs pamanām, ka rudzu mēnesī ir vairākas iezīmdienas, kas saistītas ar uguni – ar tās sargāšanu, lološanu. Ir ticējumi, kuri vēsta par “vecās” uguns izdzēšanu pavardā un jaunas iedegšanu. 

Rudens Māra, Lielā Māra, Uguns Māra, – šo svētku tradīcijās saplūduši daudzi senajā Ziemeļu un Viduseiropā raksturīgie svētki. Tie ir labības pilnbrieda un Uguns svētki – līdzībās uztverami arī kā divu radošo pasaules pirmelementu sadure - Uguns kā pirmatnējā radošuma simbols un Zeme - iedvesmas īstenošana vieliskā vai citā taustāmā veidolā. Plašāk un vispārēji augusts – ir Saules un Zemes savienības un sadarbības godināšana. Dabā - labības pilnbrieda laiks, vasaras ražas svētki visdažādākajās izpausmēs. 

Latviešu tradīcijās šai laikā īpaši tiek daudzināta vieliskās pasaules aizbildne Māra. Māra ir pirmmātes izpausme latviešu mītoloģijā un sakrālajā dzīvesveidā. Viņa gādā par dzimtu, ģimeni, sievišķo un mātišķo, par auglības spēku vairošanu un stiprināšanu. Latviešu Māra gan salīdzinoši ir daudz maigāka, bet parasti citu tautu sakrālajā mītoloģijā Lielā Pirmmāte mazāk interesējas par katru atsevišķo cilvēku, bet vairāk par tautu un ļaudīm kopumā un cilvēkam var šķist pat diezgan nežēlīga, jo pārvalda arī noārdīšanās norises - bezkaislīgos dabas likumus. Pret vienu atsevišķo cilvēku tā var būt pat ļoti nežēlīga, tāpēc arī ir viedoklis, ka ar Lielo pirmmāti vai kā dažkārt to dēvē, Zemes māti, saistītajos rituālos varēja iesaistīties vienīgi nopietni pārbaudīti cilvēki. Šie rituāli saistīti ar spēcīgām izmaiņām apziņā, jo pie pilnas ikdienišķas apziņas ar viņu saskarties nav iespējams. 

Uguns – Rudzu mēneša Māra ir cieši saistīta ar auglības dievību Jumi. Viņa zīme likta īpaši uz pirmā rudzu maizes klaipiņa, kas no jaunās rudzu ražas cepts. Un Jumis katrai labībai ir savs, katrs nāk mazliet citā laikā. 

Foto: Uģis Nastevičs

Miežu jumis nokliedzàs,

Uz kalniņa stāvedams,

Ieraudzija auzu jumi

Zem pajumta līgojot. 

/28550-0, Valkas Jaunroze/ 

Otrs šī laika nozīmīgs piesaukums ir saistīts ar Pērkona un negaisu godināšanu - uzsvars daudzviet tradīcijās tiek likts uz uguns spēku un nozīmību – lai tā saglabātos kā pavarda uguns un darītu labumu, nevis nestu postu, īstenoti īpaši uguns godināšanas un daudzināšanas rituāli. Uguns Dienā virs pavarda pelniem, kur ierušinātas kvēlojošas ogles, velk ugunskrustu siltuma un uguns uzturēšanai dzīlēs. Dzirdēti ticējumi, ka tad uguni laiž atpūtā uz trejdeviņām (27) dienām, līdz nākamajam pilnmēnesim. Te “nolasās” simboliskais vēstījums par to, ka Māra svētīta Rudzu mēneša pilnmēnesī. 

Dienas ritējumā Uguns Māra saistīta ar Pēcpusdienu; Pilnbriedu, kļūst redzami augļi, ienākas sēklas. Cilvēku dzīvē tas ir laiks, kad bērni pieauguši un veido savu dzīvi, tad bieži vien spēji mainās cilvēka paša dzīves veids un intereses, parādās jaunas vai citādas iespējas, ko svarīgi novērtēt kā pozitīvu un radošu aspektu, nevis gausties par bijušo un iedzīvoties nervu kaitēs un galvassāpēs. Svarīgi nezaudēt Spēka avotus un prast atrast citus, ja iepriekšējie izsīkuši. 

Dižmāras ir vienas no gada sieviešu dienām. Tāpat kā citos gadskārtu rituālos, arī šai laikā ļaudis, Māru godinādami it kā “atkārto” dievību, šai reizē, pirmmātes Māras darbības – pasaules radīšanu un pārradīšanu. Tiek izdzīvotas robežsituācijas, kad no vienas vielas tiek radīta cita – vienai vielai mirstot, top cita. Dabā Māras ir vasaras pilnbrieda laiks, sēklu pilngatavības laiks. Tradicionālajā lauku sētā Māras svin par godu lopiem, jo īpaši piena lopiem. Līdzīgi kā Ūsiņus pavasarī svin daudzinot zirgu dievību Ūsiņu un zirgs pašus, tā Māras laika dziesmās daudzina Māru un viņas gādībā esošos lopus - gan govis, gan kazas un aitas, gan lopkopību vispār. Bet jo īpaši gotiņas – raibaliņas, protams. Te Māras līdzīb un Mārai talkā nāk melna čūska, bet reizēm arī odze. Cilvēkam Māra parādās kā kustonis – čūska, krupi, mārīte jeb dievgosniņa. Māras lopi ir melnraibi. Lai cik pierastas mums liekas, “Latvijas brūnās” gotiņas, tomēr Māras govis ir vai nu melnraibas vai melnas. Melnā vai melnibalta ir Māras krāsa. 

Foto: Uģis Nastevičs

Melna čūska ietecēja 

Manā govu laidarā; 

Tā nebija melna čūska, 

Tā bij’ govu māršaviņa. 

Gluži tikpat cieši Māra ir saistīta ar jauno rudzu maizi. Nozīmīga Māras dienas tradīcija ir jaunrudzu maizes cepšana. Arī to var uzskatīt par latviešu senās dievestības rituālu, jo arī pati Māra ir maizes cepēja. Tāpat Māras dienas tradīcijā ietilpst sviesta kulšana, kā arī tiek gatavoti dažādi piena ēdieni, ar kuriem cienā ganus – lopu tuvākos un sabiedrotos. Piena pārtapšana biezpienā un sviestā, graudu pārtapšana maizē ir tā skaistā ikdienas maģija un brīnums – no vienas lietas top cita. 

Protams, ka Mārai ir savi svētākie brīži arī citos gadalaikos Arī Māra, līdzīgi kā Laima bieži iet kopā ar Sauli. Un arī ar vienu no auglības vīrišķiem pārstāvjiem, Pērkonu. Tikpat lielā mērā Māra saistīta ar Veļu laiku, kad viņa sastopama kā Veļu māte. 

Dižmāras rituālā godināšana notiks 2019.gada 16.augustā saulrietā Ziemupes jūrmalā (sīkāka informācija sekos)

P.S.: Raksta pirmpublicējums Dievturu vēstnesis, 31.laidiens