Tai saulanā un siltajā septembra nedēļas nogalē, kad mūsu zemīti piemeklēja tāds siltums, kāds šogad tik retu dienu bija vasaras mēnešos sastopams, devāmies Vidzemes līvu ceļus apceļot un viņu vērtsvietas lūkot.
Ar pirmo pieturu Paldažos, kur mūs tik laipni uzņēma Zemnieku saimniecības PALDAŽI saimnieks Andrejs Kovaļovs - bitenieks, aitkopis, diplomāts, fotogrāfs, viesmīlis (kā gan citādi lai nodēvē cilvēku, kurš savu viesus tik mīļi un dāsni uzņem). Saņēmām daudz stāstu par Paldažu ieleju un tuvāko un tālāko apkaimi senākos, vissenākos un ne tik senos laikos. Tikām mežu un tā senumu baudīt vesti uz senkapu vietu. Tās nosaukums Buļlumuižas bronzas un senākā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauks - https://enciklopedija.lv/skirklis/186138-Bu%C4%BC%C4%BCumui%C5%BEas-senkapi . Uzzinājām daudz par Paldažu sensētas un apkaimes pagātni. Priecājāmies par tās saimnieku mūsdienu čaklumu un veikumu, baudīdami brangu jēra zupu.