Katlakalna 100 stāstu 1.burtnīcu atverot

Tādā laikā, kad dzērves jau sasaucas pamalēs, kad sniegpulksteņi spraucas no zemes ar savām gaišajām galviņām, kad vītero putni un saule kāpj augstāk stiepdama dienas garumā, ir noticis jauks un arī ļoti nozīmīgs notikums Katlakalnā. Iznākusi un sirsnīgās noskaņās atvērta Katlakalna 100 stāstu 1. burtnīca “Senvēstures un vietu stāsti”. Mums daudziem mīļās un tuvās Katlakalna vietas, svarīgās, vēsturiskās un daudzējādi nozīmīgās vietas katlakalniešu un ne tikai viņu dzīvē dažādos laika posmos nu ir tikušas pie sava stāstu krājuma. Katlakalna pagasta māja, Katlakalna-Pļavniekkalna skolas ēka, Katlakalna Tautas nams, Pasta māja, Sauliešu pilskalns, Pļavniekkalna apmetne, Melnezera Raganakmens, Akmeņsala, Katlakalna baznīca, muiža – un tās nav vienīgās vietas, ka še gadu desmitos un simtos dzīvojošajiem ļaudīm ir bijušas svarīgas – kā pašu veidotas un lolotas vai kā no malas vērotas.

 Stāstu burtnīcā iekļautos stāstus sakopojusi un kopā salikusi Aija Vitmane, pati aizrautīga Katlakalna patriote, katlakalniete jau vairākās paaudzēs, Katlakalna Tautas nama vadītāja 25 gadu garumā. Tomēr, neba gluži viena ko tādu paveiksi – stāsti nākuši, tecējuši, plūduši, reizēm ar sparu vilkti un pierunāti stāstītāji, tāpēc stāstu autoru arī nav mazums. Savos stāstos dalījušies Katlakalna folkloras kopas Rāmupe dalībniece Gunta Saule, dolēniete Anita Krūmiņa-Štikāne, Katlakalna Lazdukalnu saimniece Haide Piebalga, ģimeņu folkloras kopas Lizda dalībniece Sintija Strode. Vairāku stāstu notikumi un vietu apraksti balstīti uz Ķekavas muzeja darbinieces, vēstures pētnieces Veltas Strazdiņas rakstītā, jo viņa savos stāstos un grāmatās daudz uzmanības veltījusi arī Katlakalnam. Nozīmīgu vietu krājuma veidošanā un saturā ieņem vēsturnieces Austras Engīzeres pētījumi. Tāpat arī izmantotas Nacionālā arhīva izsniegtās izziņas un Vēstures muzeja materiāli.

 Pati stāstu burtnīcas Atvēršanas diena izvērsās sirsnības un aizkustinājuma pilna, radošu cilvēku veidots dziesmots stāsts. Aijas Vitmanes stāstījumu brīnumaini kuplināja Iras Dūdumas, arī savulaik katlakalnietes, Dūdumu dzimtā ienākušās mūziķes, ģitāras pavadījumā dziedātās dziesmas. Divu radošu sieviešu veikums radīja tiešām aizkustinošus mirkļus sanākušajos viesos, klausītājos, nākamajos grāmatas lasītājos, kuru vidū Katlakalna bibliotēka, Ķekavas bibliotēka, Rīgas Bišumuižas bibliokāre un arī stāstniece Ingrīda Rasa, Pļavniekkalna sākumskolas vadība, interešu kluba “Vecie draugi” dalībnieki un folkloras kopa Rāmupe, kā arī ģimene kuplā skaitā. Viesu vidū arī stāstniecības kustības viens no vadītājiem un virzītājiem Guntis Pakalns un Latvijas Stāstnieku asociācijas prezidente Aelita Ramane, kā arī LU folkloristikas nodaļas apmaiņas programmas students Šjo Matsumoto (Japāna).

 Stāstu sakopotāja Aija Vitmane pauda, ka salikt šo, pirmo burtnīcu laikam bijis visgrūtāk, jo jāstāsta par notikumiem, kuros neviens īsti nav piedalījies, nav redzējis savām acīm, jāizmanto vienīgi senas teikas, nostāsti, vēsturnieku liecības un pieņēmumi. Grūti gan teikt, vai ar pašu piedzīvotiem notikumiem veiktos vieglāk, jo paši dzīvē nez cik reižu esam piedzīvojuši, ka vienu un to pašu notikumu divi tā dalībnieki izstāsta tik atšķirīgi, ka, šķiet stāsta katrs par savu.

 Katrā ziņā ļoti gribas vēlēt uzņēmību, drosmi, pacietību, iedvesmu Katlakalna stāstus turpināt – māju, vietu, dzimtu stāsti vēl daudzi guļ māju pakšos un ģimeņu atmiņu plauktos un albumos, taču tie ir tikpat nozīmīgi tautas atmiņas kopklāstā kā akadēmiski vēsturiski pētījumi. Tieši šajos stāstos visvairāk varam atrast tautas dzīvesziņu, dzīvot prasmi, dzīvot prieku, izdzīvošanas un dzīves baudīšanas gudrību cauri dažādiem laikiem ritinot savus dzīves pavedienus. Tieši šādos stāstos – likteņu un notikumu stāstos ieraugām cilvēcīgāko un tuvāko tautas vēsturi.

 Es jau biju to ļautiņu,

Runātāju, dziedātāju ....

 Un arī stāstītāju. Tāpēc domājām, gādājam, rakstām, stāstām. Katlakalna vēsture un pagātne, tātad arī nākotne – tie esam mēs paši.

Raksts publicēts www.parkulturur.lv

Raksts publicēt