Zelts stāstos

Bija tā laime ar saviem stāstiem, muzicēšanu un padziedāšanu kuplināt stāstu pēcpusdienu tēmā ZELTS STĀSTOS. To rīkoja stāstnieks Guntis Pakalns sadarbībā ar rakstnieka Andreja Upīša memoriālo muzeju (http://upisamuzejs.lv/) Rīgā un tā vadītāju Ilzi Puķi.

Vasarassvētki Salacgrīvā

Foto Uģis Nastevičs www.ugis.info)

Vasarassvētku laika izbraukums, svētku gatavošana un svinēšana. 26.-27.maijs. Kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, Salacgrīvas kopu CIELAVA, igauņu folkloras kopējām. 

Šķiet, ka jau izsenis tautas Tradīcijā bijis tā, ka vīrišķajiem Ūsiņiem seko sievišķie Vasarassvētki. Tā izsecinājuši tradīcijas pētnieki un tas liekas pilnīgi iespējami un likumsakarīgi. Tradicionālie, tautas svētītie, Vasarassvētki gadu gaitā un citu kultūras un reliģisko uzslāņojumu iespaidā tikuši krietni piemirsti vai izmainīti, tomēr ir iezīmes, kuras liecina par šādu svētku esamību. Tradīcijas pētnieki un praktiķi daudzviet jau vairākus gadus šos svētkus tiecas atjaunot. Sekojot pierakstiem, ticējumiem, savām sajūtām un vēlmēm. Ņemot talkā dažādu kaimiņtautu tradīcijas iezīmes un pieredzi, kā arī vērojot to likumsakarīgo vietu gadaritā.

Zelts stāstos

Lai arī pavasaris, šis plaukšanas un ziedēšanas laiks ir vairāk piemērots dzīvei dabā - pļavās, laukos, mežos, tīrumos, upju krastos, zirņu un zemeņu un citaugu dobēs, tomēr ... stāstnieki bez stāstīšanas nevar nekā arī tagad. Un brīnišķīgā stāstnieku sadarbībā ar Andreja Upīša memoriālo muzeju Rīgā 12.maijā notiks kārtējā ikmēneša Stāstu pēcpusdiena, kurā stāstīt esmu apņēmusies arī es, tā īsteni vēl tikai topoša stāstniece. 

Vairāk par to stāstu pasākuma rīkotāju ziņā - 

12. maijā, sestdien, plkst. 15.00 ar sarīkojumu “Zelts stāstos” Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, turpināsies Latvijas mutvārdu stāstnieku ikmēneša pasākumu cikls.

No Jurģiem līdz Ūsiņiem. No Sulu mēneša līdz Lapu mēnesim...

Mūsu tradicionālajā laika skaitīšanā ir pieietamas vairākas metodes, vairāki atskaites punkti. Dažādas skolas un pieredzes. Ticējumi, senāki un mazāk seni, grāmatās (mūsdienās arī tīmeklī) izlasītie un no vecvecākiem mantotie. Nav viena venīgā pareizā kalendāra. Dažkārt tie lietojami kopā, pārklāti un caurvīti viens otram, dažkārt atšķirti. Nav laikam vienas vienīgas pareizās metodes un laika skaitīšanas un nozīmīgo dienu un svētku iezīmēšanas veida. Daži izmanto tikai Saules kalendāru, citi skaita klāt arī Mēness ritējumu. Vēl citi svarīgāko svētku laiku ieskaitot, skatās arī tālajās zvaigznēs un planētās.

Austras diena

Kam tā sēta pret kalniņu,
Ko austriņa vizināja?
Dzelzu stabi, vara vārti,
Paši tek, neverami. 

(Dainu skapis- 3713-1, Valkas apriņķa Tirzā)

Šodien AUSTRAS diena (trešais pilnmēness pēc Ziemassvētkiem. Gregora kalendārā 2.marts šogad (2018.g.). Diena, kad pēc garāka saltuma posma istājas siltāks laiks. Debess jum nomācas, parādās vēji, kas svilina vaigus bet vairs nav -20*C.

Austra ver vara vārtus, kuros Saulei ienākt pavasara ceļā. Austra izgaismo Saules pagalmiņus. Un padara tos redzamus. 

Imbolc – ķeltu Gaismas svētki

Lai iedziļinātos savās iezīmīgo dienu svētīšanas tradīcijās un simboliskajā redzējumā, ir svarīgi pavērot un uzzināt arī to, kas notiek līdzīgās  un radniecīgās tautās un tradīcijā. Gan to, ko dara un domā skandināvi, gan citi ģermāņi, gan arī  īri un ķelti. Šai reizē padalos tajā, ko esmu saistošu uzzinājusi par Sveču dienas, kā mēs to dēvējam, svētīšanas paradumiem un simbolisko saturu ķeltu tradīcijās. 

Naktī no 1.uz 2.februāri ķelti svin Gaismas svētkus. Tos sauc par Imbolc un svin par godu Baltajai gaismas dievietei Brigidai. Lai arī daba šai laikā vēl šķietami guļ ziemas miegu, dienas kopš Ziemassvētkiem, kopš īsākās dienas laika, tomēr ir pastiepušās jau krietni garas, koku stumbri pamazām atdzīvojas un dziļi no saknēm tajos jau kāpj sula. Saule no rītiem lec arvien agrāk un riet arvien vēlāk. Vakaros arvien ilgāk ir gaišs.

Svecaine - Ziemas Māra

Senatnē, lai arī ļaudis strādāja šķietami daudz un smagi, tomēr arī svinēšanas, svēto dienu iezīmēšanas ar rituālām darbībām bija daudz. Ikkatrs saprata, ka jēgpilni darboties var tik tas, kuŗš spēj salīdzsvarot atpūtas un darba stundas. Katrā gada laika posmā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstītie ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijušas vairākas, - ne tikai astoņi lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. Iezīmīgās, ar kādiem īpašiem rituāliem raksturīgās dienas bija katru mēnesi kādas trīs, katras savaites piekta (jo īpaši piektvakars) un jo īpaši nozīmīga bija pilnmēness piekta. Daudzām dienām bija raksturīgi aizliegumi kādus darbus nedarīt.