Pa saulespuķu ceļu uz Rāmritu medu

Rīts, sākdamies pienainā, gandrīz necaurredzamā miglā, izvēršas saules gaismas un siltuma pielietā dienā. Kultūrceļotāji satikušies Iecavas autoostā un Lilitas atvestām saulepuķēm bruņojušies, dodas ceļā, kas saldināts medainām domām. Piestājuši pie slavenā Iecavas dižozola, t.s. Napoleona ozola, aizdomājamies par tā senumu un priecājamies par koka varenību. Dažkārt rakstos tas tiešām tiek dēvēts par Napoleona ozolu un vēstīts, ka viņa stādīšanas laiks 1862.gads, 50 gadus pēc Napoleona karagājien beigām arī šai pusē, tas stādīts kritušo karavīru piemiņai. Tas gan daudziem dabas pētniekiem un vērotājiem liek šaubīties, jo tā apkārmērs - 6,18 cm pēdējā mērīšanas reizē pirms pāris gadiem, liecina par it kā daudz lielāku vecumu. Lai nu kā būtu ar šī varenā dižkoka stādīšanas laika pareizību rakstos, koks ir varens un greznu zaru un lapu vainagu rotāts priecē gan ceļa gājējus, gan, cerams arī tā apkaimes iedzīvotājus.

Tālāk ceļš vijās pa E.Virzas ielu ārup no Iecavas. Mazliet žēl, ka turpat tuvu līdzās plūstošā un skaistā Iecavas upe aiz krūmu, koku un zāļu biežņas saskatāma vien reizumis. Ticu, ka tā tomēr pelnījusi lai par viņas skaistumu cilvēki varētu vairāk priecāties. Svarīga senvieta Iecavas upes krastā ir Grienvaldes dzirnavas. Savulaik nozīmīga vieta šīspuses zemniekiem, jo ilgiem gadiem te vietējie zemnieki tika veduši savus izaudzētos graudus malt un vilnu mazgāt. Tagad saglabājušās vien dažas dzirnavu ēkas un cerība, ka kādreiz tās ļaus arī pieeju pie upes un iespēju aplūkot celtnes tuvāk, saglabājot ēku senumu un vismaz apskati no ārpuses līdz ar stāstiem par seniem laikiem. Šo ūdensdzirnavu īpatnība ir tāda, ka dzirnu ūdensrata griešana notiek ar izbūvēta aizpsosta palīdzību panākot ūdens līmeņu starpību. Netiek appludinātas teritorijas.

Tālāk seko skaisti iekoptie Iecavas upes krasti viesu nama Iecupes apkārtnē. Pēc tam jau tilts pāri upei. Un šī nu ir vieta, kur upes plūdumu un gleznainos krastus, kur tos neslēpj līkumi var pavērot vairāk.

Izlīkumojuši pa tālākiem ceļiem nonācām RĀMRITU sētā. Mājā, kur mīt bites un bišu čakluma, rosības un vieduma ļaudis. Kā vēlāk, vēl nākamā dienā pēc ceļojuma, domās un atmiņās kavējoties, rakstīs viena no ceļojuma dalībniecēm, Lilita, "Domās  atgriezos pie čadīgā  Medus  Otto vakar  Rāmritos. Tas bija viens no pārgājiena  mērķiem. Apbrīnojams  cilvēks! Visā!  Klausījos viņa  aizrautīgajā  stāstījumā, izzinoši, izglītojoši, iedvesmojoši  Cilvēks savā vietā un laikā! Meža vidū,mierā, klusumā,ar bišu sanoņu visapkārt. Paldies Otto par dārgo dāvanu: viņa laiku,viesmīlību, sarunām. Tā būs vieta, kur atkal atgriezties!". Un patiešām, laiks ir viena no dārgākām un skaistākām dāvanām, ko varam otram veltīt. Klausījušies stāstus par bitēm un to dzīvesveidu un paradumiem uzzinājuši gana daudz, ļāvušies literārām noskaņām, ko Lilita mums cēla priekšā lasot tik skaistos fragmentus no esejistes Zentas Mauriņas darbiem, cilvēcisko aatieksmju krāšņumu raksturojot: "No visiem  ziediem  vislaipnākais  man vienmēr  licies  rimtīgi  mazais,bet spēcīgi smaržīgais liepas zieds.Un no visām laipām  visjaukākā  - liepu lapu laipām,ko novij cilvēku laipnība. Laipnības pilnīgākais izpaudējs ir smaids! Tādēļ vīsim  liepu lapu laipas." /Z.Mauriņa/ 

Uz šīs smalkās maigās nots tad nu šai reizē savu stāstu beigšu. Vēl tik pateicība Saulei debesīs par spožo spīdēšanu, vēlīgiem un saprotošiem braucējiem, kas pret mums, ceļa malas gājējiem, izturējās laipni, ceļā sastaptajiem un mums visiem gājējiem, šim sirsnīgam un draudzīgam ceļotāju un brīnumu pasauli vērojošam mazpulciņam.

Un te padalos mūsu Lilitas un manis ceļā tvertajos kadros un kustīgajās bildēs - Pa saulespuķu ceļu uz Rāmritu medu

---

Nākamais pārgājiens iecerēts novembra sākumā, iespējams, Codes pusē, bet Rosmes bibliotēkā tiksimies Ziemeļu bibliotēku nedēļas sarīkojumā 12.novembrī lasīt islandiešu rakstnieka Sjouna Skugabaldru jeb tautas pasakas stilā rakstīto un Dena Dimiņa tulkoto Ēnu lapsu un runāt par brīvību. Būs vēl citi pārsteigumi, bet par to uzzināsiet vēlāk, ja sekosiet bibliotēkas e-dienas lapas ziņām vai ielūkosities mūsu facebook lapā -