Arī šoruden, 22.septembrī iedegsim uguni Baltu vienībai. Dienai ar senu un pretrunīgu pagātni, bet tomēr diena, kura gadu gaitā kļuvusi par vienu no Baltu tautu vienotības simboliem un atgādinājumiem. Mēs esam dažādas tautas - katra ar savu kopskatu pasaulē - līdzīgu un savu, katra ar savu raksturu un stilu. Un visā šai daudzveidībā un dažādībā svarīgi saglabāt un turēt godā gan tautu stipro pagātni, gan ticību un cerību uz nākotni un darbošanos šīs kopīgās nākotnes un sakņu turēšanas laukā.
Lai mums izdodas - lai katra sevi cienoša kopiena sanāk kopā un piedomā - par mūsu tautu pagātni un nākamību. Vai tā būtu valsts vai pašvaldību rīkota uguns iedegšana vai draugu un domubiedru pulcēšanās, vai vietējo kopienu pašierosināta sanākšana - lai viss virza mūs uz sakņu spēku nākamībā.
Arī tie, kuri uguni iededz mazliet citā laikā, kā nu viņiem tas viņu dzīves vietās iespējams, arī tas ir svarīgi - svarīgāk kā neiedegt nemaz.
Lai atceramies pagājumus un daudzinām nākamību, kas mūsu pašu rokās!
Tālāk pārpublicēju Baltu Vienības uguņu tradicionālo Uzsaukumu:
