Iecavu pārstaigājot - ar vējiem kopā

Diena, kad devāmies Iecavas pārstaigāšanā un iepazīšanā ar mūsu pavadoņa Andra Kopeikas acīm, izvērtās saules un vēja pilna. Koki gāzās ārā ar visām saknēm, lūza un brakšķēja.

Kā jau senai apdzīvotai vietai, Iecavai raksturīga gan senāka, gan jauna apbūve, gan senāki dabas objekti - koki, upes plūdums, gan jaunas celtnes un iekārtojums.

Dzīvesvietu iekārtošana upes krastos ir sena un var pat teikt, tradicionāla iezīme. Un tai pat laikā ir saistoši vērot, kā katras šādas dzīvesvietas - pilsētas, ciemata, sētas viedošanās un iekārtošanās notiek. Upe ir būtiska tādas dzīvesvietas ainavas veidotāja. Iecavas parks, protams nav izņēmums, jo tieši upes abos krastos ir skaisti veidojies. Un Iecavas vietvārds ir no upes, lai arī tā nosaukumā dažādos laiku brīžos ievilinājušās vāciskas cilmes vārdi un izruna. Eckau, Grosseckau... Iecava, Lieliecava. 

Persona, kura vārds un veikums ir vistiešāk saistāms ar Iecavas vēstures nozīmīgiem brīžiem un norisēm, grāfs Pālēns Iecavā nonācis kā ķeizarienes Katrīnas viens no favorītiem un līdztekus citiem Iecavas apkaimes muižu turētājiem, ieguvis labu slavu - kā mecenāts, jo turējis bibliotēku ar bagātīgu grāmatu krājumu (pašlaik tas glabājas LNB krātuvē). Iecavā un apkaimē bijusi plaši attīstīta saimniekošana - vairākas dzirnavas, spirta brūzis, dzelzslietuve. Daudz kas no tā redzams un darbojas vēl joprojām. 

Savulaik ļoti greznā Iecavas muiža nav saglabajusies. Šobrīd gan saglabājusies vien bibliotēkas ēka, ratnīca un zirgu stallis. Bibliotēkas ēkā patlaban darbojas centrs Iecavnīca, Jauniešu dienas centrs. Tās piebūvē atrodas Iecavas Mākslas un mūzikas skola, bijuajā zirgu stallī mājīgi iekārtojusies tradicionāla kafejnīca. 

Pālēna nopelns ir arī ainaviskais angļu tipa ainavu parks. Parks joprojām tie k kopts un lolots. Un jaunināts. Tajā atrodas Brīvības cīnītāju piemineklis, tiek atjkaunoti un pārbūvēti Iecavas upes tiltiņi, iekārtotas dabas galerijas, kurās izstādīti Makslas skolas audzēkņu un skolotāju, un citu Iecavas apkaimes mākslinieku darbi.

Iecavas senā kultūrvēsture saistīta ar fotogrāfiem Jani Rozentālu un Teodoru Bidegu. Bidega māja joprojām ir apskatāma un tajā dzīvo meiwstara mantinieki. Zināms, ka abu fotogrāfu arhīvos glabājas vairākas neattīstītas stikla fotoplates. Sāpīgs jautājums ir arī kādreizējā dzirnavnieka Dindoņa ģimenes maja, no kuras senās greznības vairs nav nekas, tik vien kā lēnām brūkošajai majai blakus augiošais Latvijā lielākais korķa koks.

Iecavā ir arī bagāts sakrālais mantojums - sena luterāņu baznīcas ēka ar raibu vēsturi, tai līdzās atrodošies senkapi, teju pretī šai baznīcai atrodas Dievdārziņš, kura atjaunināšanu un papildināšanu veikusi aktīvi darbojošās siwviešu kopa LIEPAS un akmeņus kalis Uldis Sterģis.

Te var sastapt aizrautīgus šodienas Iecavas kultūrvides veidotajus un lolotājus. No viņu vidus varam droši minēt mūsu šīsreizes pastaigu pavadoni Andri Kopeiku un mākslinieci, keramiķi Gintu Zaumani. Tas vieš cerības, ka arī turpmāk Iecava būs jauka, ceļotājiem un pašiem iecavniekiem saistoša un mīļa dzīves un kultūrvieta.

Ceļojuma fotoalbums - https://photos.app.goo.gl/hwyYoAKp2RwQZZXw5 - ar komentāriem.