Ziemassvētki - 2025 ir klāt!

Laužat skalus, dedziet guni,
Laidiet Dievu istabā
Stāv Dieviņis aiz vārtiem
Nosvīdušu kumeliņu.

Tāds tas ziemas vidus laiks, Ziemassvētku laiks, ir -  tumšs ārpusē, bet turot un saudzējot iekšējo gaismu. Un īstajā nepieciešamības brīdī to uzšķiļot. Un pasauli gaismojot, arī pats sevim ceļu rādot.

Jā, Saule latviešiem laikus iedala - tā nosaka gan dienas-nakts garumu, gan gadalaikus. Tā gādā ne tik par gaismu, bet arī par siltumu,

Gluži kā tā Saule, kas debesīs, mums katram sava iekšējā saule jāierauga, jāsajūt un jāļauj tai starot, mirdzēt, gaismot un sildīt!

Lai mums tas izdodas, draugi! Jaunajā SAULES gadā arvien labāk!

Kā Sēlijā braucām

Sestdienas, 25.oktobra rīts šīs lietainās vasaras un rudens laikā nebija pārsteigums. tas atkal atausa ne tikai pelēkas miglas klāts, bet nepārejošas lietus lāses cītīgi rasinādams. Bet vai gan tas var mulsināt tik apņēmīgus ceļotājus, kādi esam mēs. Kopienas Grāmatnieki ceļo ļaudis spēj priecāties par saules gaisiem, bet tos nesāpina arī lietainums. Kāds nu dabai laiks ir, ar tādu lūkojam sadzīvot. Un rast prieku tur, kur tas nenoliedzami ir - vienam otra sejās, smaidos un siržu starojumā. Par atkal satikšanos un par jauniem ceļotājiem mūsu pulkā.

Baudījuši brokastu zupiņu omulīgajā ceļmalas krodziņā picērijā Vecumniekos Pie Martas un Marijas, ripinājām tālāk. Līdz Ērbērģei. Kur aug viens kuplis koks. Dižozols, kas nes Mazzalves dižozola vārdu un šogad pieteikts arī Eiropas dižkoku konkursam. Un pieteikumā par to var ne tikai nobalsot, bet arī uzzināt tā skaisto stāstu - https://retv.lv/daba/koks-kas-dod-speku-mazzalves-ozols-eiropas-konkursa/ .

Par Veļu laiku

Klāt rēnais un miglājais rudens laiks, kad vasara arvien ciešāk ieiet ziemā. Kad mainās un pazūd krāsas. Kad lapas un augi sačokurojas un ieritinās ziemas miegā un mierā.  Kad arvien mazāk ir dabiskās dienas gaismas. Kad saules dienas ceļš debesīs veido arvien garākas ēnas. Kad daba izgaismojas arvien īpašāk un Zelta laiks pāriet sudrabā. Un Mēness ceļš izliecas arvien augstāk debesu jumā:

Kur vasaru Saule tek,

Tur tek ziemu Mēnestiņš.

Veļu, iļģu, urguču ... laiks iet pār zemi. Mēs sakopjam savu tuvo kapu kalniņus uz ziemu. Dedzam sveces tur, kur vasarā dēstījām puķes. 

Tā Veļu māte, kas balta baltābola kalniņā sēd

Miglas vai smilšu kurpēm kājās.

Pelēkbaltos miglas autos tinusies 

Ar acu skatu kā Daugavsdzīles

Veļu laiks svētams, iezīmējams, ierakstāms mūspašu dzīvju rakstos, mūsu dzimtu rakstos. Tas var būt tik dažāds. Bet piedzīvojams. Ar dziļām, iekšējām sarunām pašam ar sevi, ar senču balsīm pašos. Ar sirsnīgiem atmiņu vakariem ģimenes un draugu lokā pieminot Taisaulē gājušos.

Arvien biežāk tiek klāti Veļu mielastu galdi. Ģimenes, draugu un domubiedru vidū piesaukti un daudzināti senču darbi un dzīvēs paveiktais. Ar pateicības un mīlestības domām. Un ar īpašām jūtām sagaidīts viņu atbalsts un padoms dzīvei tālāk ritot. 

Tradīcijā Veļu laikā dziedamo dziesmu tieši saglabājies maz. Mūsdienās mēs bieži šai laikā dziedam bedību dziesmas. Bet iederīgas arī saules aiziešanas, vakara un dzīves pārlaicību un aizlaicību raksturīgās. 

Lai tālo zvaigžņu un Aizpasauļu atminējumi, pieminējumi ir dzīvi!

Lai iejušanās pārlaiku esībā stiprina.

Par laiku ārpus iemiesošanās laika.

Mielot nozīmē mīļot

Sēlijas Leģendu nakts ceļojums

Iezīmējies Sēlijas Leģendu nakts ceļojuma saturs.

Tātad - izbraucam no Rīgas Stacijas pulksteņa 25.oktobra rītā plkst. 8.00. Vecumniekos brokastojam. Tālāk Ērbērģes muiža ar muižniekiem un kafiju - Vecmēmeles muiža un dzirnavas (bijušās) ar dārzu (patlaban) - Gricgale (muiža, krogs un pusdienas ar ugunskura zupu un pankūkām) - Gārrsene ar Leģendu nakti un Debesjumu, un brokastu pankūkām) - Kaldabruņa ar Škatu torni un jaunināto Červonkas baznīcu, un pusdienām) - Sunākste ar Ābicu taku, Gaismas vārtiem un vēl ko jauku...

Atgriežamies Rīgā svētdien, 26.oktobrī ap 18.00...

Piesakāmies! Gaidu. (tālr. 27811297)

Rudeņo

 Saule ietinas rudenī. Rudens vidiņā. 

Arvienu vairāk rudeņo. Arvienu vairāk rudā. Rudens vārds, kas no rudajām krāsām cēlies. Lai kādas tās būtu, ik katru caurvij rudais. Ir rudi dzeltenais un rudi sārtais, rudi sarkanais un pat baltais dabū rudo nokrāsu. Vai no saules slīpās gaismas vai rudeņojošām lapām, kas savas krāsas iemet debesīs. Viss rudo. Rudeņo.

Ceļojuma atskats. Paldaži - Limbaži - Aloja - Staicele - Oleri

Tai saulanā un siltajā septembra nedēļas nogalē, kad mūsu zemīti piemeklēja tāds siltums, kāds šogad tik retu dienu bija vasaras mēnešos sastopams, devāmies Vidzemes līvu ceļus apceļot un viņu vērtsvietas lūkot.

Ar pirmo pieturu Paldažos, kur mūs tik laipni uzņēma Zemnieku saimniecības PALDAŽI saimnieks Andrejs Kovaļovs - bitenieks, aitkopis, diplomāts, fotogrāfs, viesmīlis (kā gan citādi lai nodēvē cilvēku, kurš savu viesus tik mīļi un dāsni uzņem). Saņēmām daudz stāstu par Paldažu ieleju un tuvāko un tālāko apkaimi senākos, vissenākos un ne tik senos laikos. Tikām mežu un tā senumu baudīt vesti uz senkapu vietu. Tās nosaukums Buļlumuižas bronzas un senākā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauks - https://enciklopedija.lv/skirklis/186138-Bu%C4%BC%C4%BCumui%C5%BEas-senkapi . Uzzinājām daudz par Paldažu sensētas un apkaimes pagātni. Priecājāmies par tās saimnieku mūsdienu čaklumu un veikumu, baudīdami brangu jēra zupu. 

Vidzemes līvu pēdās ... un ne tikai

Vēl baudām vasaru. Lai nu cik silta viņa mums ir un rādās. Tomēr arī plānojam jau tālākos ceļojumus. Septembra sākumā dosimies iepazīt Vidzemes lībiešu vietas. Laiks - 6.-7.septembris (ar nakšņošanu Staicelē)