Novembris ik gadu ir svētkiem gandrīz bagātākais mēnesis - tradicionālie Mārtiņi, Lāčplēša diena un Latvijas Valsts pasludināšanas diena. Katri tie prasa savu īpašu uzmanību. Un nu jau vairākus gadus tiem pievienojas arī Ziemeļvalstu literatūras nedēļa. Sākotnēji tās nosaukums bija Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļa, bet nu jau gadus trīs nes plašāku nosaukumu - Literatūras nedēļa. Un tas ir arī atbilstošāks nosaukums nedēļai, kurā īpašs uzsvars likts uz Ziemeļvalstīs iznākušās literatūras popularizēšanu. Tā notiek visās Ziemeļvalstīs un arī Baltijas valstīs. Nedēļas rīkotāji ir Biedrība NORDEN un Latvijā Ziemeļvalstu informācijas birojs un LNB Bērnu literatūras centrs. Skaļā lasīšana, tematiskas sarunas un citi sarīkojumi notiek bibliotēkās, kultūras namos, skolās un citviet. Notiek sarīkojumi gan bērniem Rītausmas stundās, gan Krēslas stundas pieaugušajiem.
Katru gadu tiek izcelta kāda īpaša tēma. Un, protams, rakstnieki. Tradicionāli šai nedēļā tiek lasīts kāds literāra darba fragments - vai nu oriģinālā vai tulkojumā, jau grāmatā iznācis, vai tulkots īpaši šim gadījumam. Šīgada tēma Ziemassvētki Ziemeļvalstīs un īpašā rakstniece Ingvila H. Risheija (Ingvild H.Rishøi), 1978.gadā dzimusī mūsdienu rakstniece, jau vairāku romānu autore. Un Krēslas stundas lasījumos iekļauts viņas Stargata: Ziemassvētku stāsts. Tas ir no vienas puses ikdienišķi reālistisks vēstījums, bet no otras - ir arī kā sena Ziemassvētku pasaka, kuras varoņi sastopas ar cerībām, nodevību un sapņiem.
Iecavas Mūzikas skolas zālē notikušo sarīkojumu vīkša visas Iecavas apvienības bibliotēkas kopā. Lai arī bibliotēkas sadarbojas bieži, tomēr visām kopā apvienoties vienam sarīkojumam - tā notika pirmo reizi. Ierosme nāca no Rosmes bibliotēkas, bet ar savu artavu un grāmatu izstādi piedalījās arī abas Iecavas bibliotēkas, kā arī Zorģu, Ziemeļu un Zālītes bibliotēkas. Bijām priecīgi par Iecavas Mūzikas skolas direktores Dinas Tauriņas aktīvo atbalstu un viņas kolēģu un bērnu iesaistīšanos sarīkojuma norisē.
Krēslas stundā ziemas noskaņas uzradīja skolotāju Jolantas Veršinskas, Līgas Eglītes un Māras Lagzdiņas skoloti Mūzikas skolas bērni - gan dziedātāji - mazo bērnu ansamblis un Olivers Briedis, gan klavieru klases audzēknes Emīlija Rozīte un Elizabete Kļava, un arī čella klases mācēns Arnolds Rodenkirhens. Iedvesmojoši skanēja latviešu komponistu Selgas Mences, Alvila Altmaņa, Imanta Zemzara, Jura Karlsona un Oļģerta Grāvīša komponētās dziesmas un instrumentāli skaņdarbi.
Gada literāro fragmentu norvēģiski un latviski lasīja sarīkojuma īpašie viesi, Valodu mājas pārstāvji, Snorre Karkonens-Svensons un Marta Roķe. Snorre lasīja norvēģiski un Marta latvisko tulkojumu, ko veikusi brīnišķīgā skandināvu valodu pārzinātāja Dace Deniņa. Lasījums norvēģiski izskanēja tik atraktīvi, ka aizrāva arī valodas nezinātājus. Pēc tam Snorre stāstīja par Ziemassvētku svētīšanas paražām Norvēģijā, kā arī abi kopā nodziedāja vienu no populārākajām Ziemassvētku dziesmām Norvēģijā. Arī šī dziesma skanēja gan norvēģiski, gan, Solveigas Elsbergas atdzejojumā, latviski.
Pēc tam daudz runājām par latviešu un skandināvu līdzīgajām tradīcijām un arī līdzīgajām literārajām noskaņām. Par to, ka Latvijas un Igaunijas cilvēki jau izsenis ir jutuši tuvu sev Ziemeļu valstu un tautu literatūru un kultūru. Savukārt par to lai arī, piemēram, Norvēģijā uzzinātu par latviešu literatūras pērlēm, gādā arī Valodu māja, kuras viens no mērķiem ir latviešu literatūras tulkojumu izdošana Ziemeļvalstīs. Un, piemēram, S.Karkonens-Svensons ir norvēģiski tulkojis J.Joņeva Jelgava-84 un Noras Ikstenas Mātes piens. Protams, ka ieceru gan Ziemeļvalstu literatūras izdošanās un latviešu valodas tulkošanā netrūkst. Cerams, ka sanākušie būs arvien vairāk ieinteresēti Valodu mājas veikumā un vēlēsies to apmeklēt arī klātienē.
Lai vairojas mūsu interese par Ziemeļvalstīm, par viņu kultūru, literatūru, tradīcijām!
Foto: Rolands Linejs
Fotoalbums kopumā skatāms ŠEIT
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru