Sērsnu mēneša pimajā piektā ir laiks, ka varam svētīt Jurģus. Tā ir atkal viena tradicionāla iezīmdiena kuras ārējais saturs laiku gaitā zaudējis nozīmi, jo sen kopš mēs vairs nemainam dzīvesvietas jaunam pavasaim sākoties. Un sen vairs mūsu mājās Jurģu laikā neienāk jauni gājēji - iemītnieki, kuri jaunajā lauku darbu sezonā mums līdzēs tikt ar daudzajiem darbiem galā.
Tomēr - šis jaunmēness ir arī lauku darbu sākums - lai cik mums tie lauciņi un dārziņi būtu lieli: vienas vai dažu dobju platumā vai vairāk. Un šis īpaši ir laiks, kurā sākas ārējie lauku darbi - lauku sagatavošana un jau pirmās sējas. Arī tāpēc un tomēr ne tikai tāpēc mums, pat ar lauku darbiem nesaistītiem ļaudīm, ir svarīgi iezīmēt šo dienu.
Katrs jaunmēness ienes un dod jaunas iespējas - sākt jaunus darbus vai jaunu ieceru īstenošanu vislabāk ir tieši jaunmēnesī. Un pavasaris vēl jo vairāk ir tam jo auglīgs. Atsākt gavilēšanas vakaros - tā ir sena, bet gan daudzviet piemirsta tradīcija. Tomēr vietumis tā notiek, vietumis tradīcija ir dzīva vai tiek atdzīvināta. Un dažlabā sētā un pakalnā notiek skanīgas dziedāšanas. Skan gaviļu balsi, no pakalna uz pakalnu ceļodami.
Dainas šai laikā runā par balsu atmodināšanu. Tās tiek krūmiem prasītas atpakaļ:
Foto albums - https://photos.app.goo.gl/HRH5Y4mtaX1n7UDn6
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru