Ceļš uz Latgali, gribi-negribi ved caur Vidzemi. Pāri tās pakalniem. Un līdzīgi kā visa diena - caur saules pielietiem gaisiem un smagām lietus šaltīm. Bet Grāmatnieki ceļo ir rūdīti ļaudis un mazliet nedraudzīgāki laikapstākļi tos vis nenobiedēs.
Vieni no mūsu mērķiem, ceļošanas iemesliem un svarīgām vērtībām ir ielūkoties vietās, kas ir mazāk zināmas, retāk daudzinātas vai pat gandrīz nemaz nezināmas. Tās bieži ir vietas, kas gluži nesen sāktas iekopt un veidot. Tā nu arī šoreiz.
Pārsteidzošā - iekārtojuma ziņā mazkafejnīca Gulbenē FIESTA. Protams, Latvijā (un tas ir labi) nepārsteidz gardi ēdieni, viesmīlība. Un labi, ka tā. Arī Fiesta ir tāda. Un to apsaimnieko un lolo gluži neliels cilvēku skaits.
 |
| Sienas dekori kafejnīcā FIESTA Gulbenē |
Ja Gulbene vēl ir drusciņ Vidzeme vai Vidzemes sēļu apdzīvota vieta, tad drīz sākas jau īstenā Latgale. Te mūsu pirmais galamērķis - Balvu stacija. Tā gan neatrodas gluži Balvos, bet Kubuļos. Vairāk kā simt gadu seno ēku nesen iegādājušies jauni cilvēki, ģimene, Uldis un Zanda Arnicāni, kuri apņēmības pilna to attīstīt par vietējās kopienas Radošo un kopā sanākšanas un darbošanās vietu. Var vēlēt vien veiksmi, uzņēmību, tālāku izdošanos un ceļotājus, kur novērtē aizrautību.
Balvos ir jauka bibliotēka, kura noteikti gribētu plašākas un bibliotēkai piemērotākas telpas, bet pašlaik nākas samierināties ar daudzām nelielās istabām, kuras tikai pielāgotas gan palielam grāmatu krājumam, gan lasītavām. Radošā lasītava, Eiropas informācijas centrs, grāmatu krājums tiem, kuriem nepieciešama pielāgota literatūra, tai skaitā grāmatas vieglajā valodā, klausāmgrāmatas un grāmatas Braila rakstā. Bibliotēkas zālē pašlaik iekārtota bibliotēkas darbinieku radošo darbu izstāde. Te audumi, adījumi, izšuvumi, gleznas ... Atsaucīgie bibliotekāri mūsu zinātkāro pulciņu izvadāja, izrādīja, izstāstīja. Gribu vien piebilst balvēniešu unikālo, teju vienīgo tāda līmeņa digitālo personāliju un notikumu krātuvi - digitālo datu bāzi - https://www.balvurcb.lv/kb/
Pastaigā pa Balviem mūs izveda Balvu novada muzeja direktore Ineta Supe. Fantastiska pavadone un zinoša vēsturniece un stāstniece. Un arī saulīte un vējš bija tad mūsu sabiedrotie - gan sildīja un glāstīja, gan parkā vēja zvanus ieskandināja tieši mums. Muzejā savukārt ar dziesmu sagaidīja muzeja darbinieks Jānis Ločmelis. Cauri laikiem, gadu simtiem un tūkstošiem, cauri zālēm un Balviem, un apkārtnei svarīgām tēmām izstaigājām sajūsmas un zināšanu pilni. Balvu muzejs ir apmeklēšanas vērts. Tas ir tik aizrautību un zinātkāri rosinošs, atraktīvi un pievilcīgi iekārtots.
Arnitas labsajūtas telpā saņēmām ne tik mundrinošu vērmeļu zālīšu malku un svētīgu zāļu slotu sauso pērienu, bet arī gardu palaunadzi un atpūtas mirkli pēc garas un pilnvērtīgas dienas. Arnita kopā ar savu čaklo palīdzi bija savārījušas gardu frikadeļu viru un burvīgu saldēdienu, kas burtiski kusa mutē. Beigušas launagot, sagaidījām ne tikai lietus šalts pāriešanu, bet arī mirdzošus varavīksnes lokus, kas mūs pavadīja un mirdzēja pa brīdim ceļa galā līdz naktsmītnēm Putnos.
Vakars kopā ar Viļakas kapelu Atzele - gan līdzidziedot zināmās dziesmas, gan klausoties un ķerot vārdus un melodijas nezināmajām, pagāja priecīgs un jauks. Saimnieku viesmīlība staro ik uz soļa un ik darbā. Arī putnu būri dāvanā saņemot. Putnu pievienotā vērtība ir lavandu piesātināti saimnieces darinājumi, ko varējām iegādāties.
Svētdienas rītā ceļā nāca Nameja mācību auto kolonna, kas vēl reizi deva siltu drošības sajūtu. un tad jau bijām Pušpura Alda ilgos darba gados lolotajā un savāktajā Egļavas Meža muzejā. Arī te tikām gardi pamieloti ar omleti, pankūkām, ievārījumu un baltmaizi. Tik siltu un smaržīgu. Kā pūpēdi gluži. Sajūsmina un aizkustina līdz sirds dziļumiem Alda stāsti par muzejā savākto etnogrāfiski bagātīgo krājumu, kur aiz katras lietas ir kāds cilvēks, dzimta un stāsts - gaišāks vai skumjāks. Vai tas būtu izšūts dvielis, austa sega, grezniem griezumiem rotāts skapis vai kanna, sens māla pods vai pūra lāde. Tie visi ir pilnestīgi un pārdomas par tik dažādiem likteņiem rosinoši.
Viļakas Leļļu muzejā, ko savākusi Evita Zaremba-Krīgere, šobrīd ir 1964 dažādu tautu vai vēsturiskos tērpos tērptas lellītes. Arī vēsturiskas personas ir sastopamas šeit, leļļu tēlos ieliktas. Stundu garš pārskrējiens pasaules tautām un lellītēm. Kur tālu ne visi stāsti tika izstāstīti. Evita ir meistariene vairākās jomās - gan vakar viņu sastapām Atzelē dziedot un spēlējot cītari, gan smalki izšuvumi un citi rokdarbi, kā arī folkloras un tradīcijas pētīšana zinātniskā kārtā ir viņas daļa. Savulaik kopā ar mammu Anitu Zarembu apstaigājusi apkārtnes sētas pierakstot dziesmas, stāstus, parašas, pētījusi dzimtas koku. Un tas viss kalpojis par intereses sākumu folkloristikā. Tāda ir Evita.
Saules, vēju un ūdeņu valdzinājumu saņēmām staigājot Viļakas ezera takas un salu. Tad diena turpinājās Baltinavā, tās senatni un tradicionālās krāsas un rakstus izzinot. Te mūs, protams, arī cieši labi pamieloja.
Dienas un šīsreizes ceļojuma noslēgums aizritēja pārsteidzoši radoši. Iepazinām ne tikai Kadiķūgas, bet arī mazliet Imantu Ziedoni viņa Minimismos un pašas sevi. Rakstot un zīmējot.
Šīsreizes Latgales ceļojuma fotoalbums ar komentāriem skatāms šeit - Balvi - Viļaka - Baltinava
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru