Tuvojas Zirga - Aidinieka gads

Regīna Valtenberga, Sēļu zintnieces A.Tamašas skolniece un viņas mācības tālākdevēja

Mūsu senču atstātajā mantojumā, ko saglabāja Anželika Tamaš-Tamūža,20.22.gads ir Zirga Aidinieka gads. Varbūt kādam šis īsais apraksts (īr arī garais) noderēs, jo Tīģeri vēl pagaidām šeit nedzīvo. Gatavojamies lēcienam, Baltu cilts!

ĀBOLAINA ZIRGA vai KUMEĻA STRAUJĀ AIDINIEKA GADS

Svētraga laikmeta 30.34./20.22 gads – Saturna cikla divdesmitais gads [sāksies 2022.g.februāra jaunmēnesī]

Šie ir RADĪTĀJU, DOMĀTĀJU, IZGUDROTĀJU un JAUNUMU gads. Dzims bērni zem LAIMES zvaigznes un būs savas Laimes, sava LIKTENS kalēji

Paldies 2021...ceļā uz 2022.gadu

 

Izritinoties 2021.gadam,gribas dalīties pārdomās, atziņās un dot tādu kā pārskatu par to, kāds tad Tradicionālās kultūras, izglītības un amatniecības biedrībai JUMALA bijis šis gads. Kaut ko no iecerētā nācies atcelt vai pārcelt uz citu laiku. Bet ļoti daudz kas tomēr īstenots un padarīts. Lielā daļa no padarītā devusi prieku un gandarījumu. jā, bijušas arī pārdomas par to, ko un kā turpmāk darīt labāk, pilnāk, radošāk, smalkāk. Sava daļa skolas pēc principa - MĀCIES DAROT, MĀCIES PATI NO SEVIS - īstenojusies uzvijus. Daudz pateicības pienākas biedrības draugiem, atbalstam. 

Kvietimas visiems, kuriems valstybinės sienos yra šventos

Kvietimas visiems, kuriems valstybinės sienos yra šventos!

ESTIJOJE, LATVIJOJE, LIETUVOJE, LENKIJOJE

Artėjant metų sandūrai – metas padėkoti. Pasakyti ačiū visiems, kurie saugo mūsų šalių sienas. Ypatingai dėkojame lenkų pasieniečiams, kurie pirmieji sutvirtino savo sienas ir neįsileido svetimųjų. Savo šalių pasieniečius stiprinsime bendra daina ir geromis mintimis.

Pateicība un stiprinājums robežsargiem

Aicinājums visiem, kam svētas valsts robežas!

IGAUNIJĀ, LATVIJĀ, LIETUVĀ, POLIJĀ

Tuvojoties Gadu mijai, ir pienācis laiks pateikties. Teikt paldies visiem tiem, kuri sargā mūsu valstu robežas. Īpašs paldies, Polijas robežsargiem, kuri pirmie noturēja savas robežas un neielaida svešiniekus.

Ar kopīgu dziesmu un labām domām stiprināsim mūsu valstu robežu sargus.

Iznācis kārtējais Saules kalendārs 2022.gadam

Piedāvājam iegādāties Saules kalendārus. Šogad katram klāt dāvanā uzlīme.

a) 3-daļīgs sienas kalendārs “Pīlādzis” ar trīs spirālēm (297x705mm)
b) 1-daļīgs sienas kalendārs “Vējam” ar vienu spirāli (297x465mm)
c) dāvanā (75*90mm) uzlīme ar tekstu:

Tik katram laimes bij,
Cik ielika šūpulī;
Cik kuram(i) iedziedāj’
Māmuliņa maziņam

Lāčplēša diena. 11.novembris

11.novembris ir laiks, kad daudzinam, atceramies, pieminam mūsu dzimtu un ģimeņu streļķus, mūsu tautas varoņus. Katru vismazāko karavīru un lielos karavadoņus un ideoloģiskos cīņai iedvesmotātus. Un dziļi padomājot - tādu īsti mazu jau nemaz nav, jo katrs mazais ir liels kā piliens okeānā, kas to lielo ūdens un KARA spēku kopā rada un tur. Un katrai dzimtai viņa strēlnieks ir tas lielākais un nozīmīgākais. Viņu vērts atcerēties. Katram savu. 

Ik gadu šai laikā daudzviet iededzinātas piemiņas sveces vai ugunskuri. 

Ar strēlnieku cīņām ir visciešāki saistīta Daugava - gan reālo cīņas robežu vieta, gan tas simboliskais Dvēseļu ceļš, zvaigžņu Piena ceļš uz zemes.

Aicinu Daugavas saimes dalībniekus, domubiedrus un atbalstītājus iedegt ugunis Daugavas malā - vietās, kur mēs katrs pats esam - vietās, kas tieši mums svarīgas - Daugavpilī, Daugmalē, Jēkabpilī, Ikšķilē, Koknesē, Krustpilī, Ķegumā, Ķekavā, Lielvārdē, Ogrē, Pļaviņās, Rīgā, Salā,  Stukmaņos ...

Iededz uguntiņu, nodziedi ko atbilstošu un padalies sociālos tīklos ar savu uguntiņu un varbūt arī ar dziesmu vai stāstu.

Apceļojam Sēliju un svētam Rudenājus

Izskanot SIF atbalstītajam projektam IEZĪMDIENU SVĒTĪŠANA ĢIMENĒ, cikla trešais izbraukums notika no 24. līdz 25.septembrim. Viesojāmies Sēlijā. Elkšņos, vietējās novadpētnieces Rudītes Urbacānes rosināti iztaigājām meža un purva takas, baudot rudenīgo mieru, klusumu un arī mazliet smīlājosu lietu. Lauku sensētā iepazinām dzīvi lauku sētā, kur savulaik lai lopus padzirdītu bijis jāspēj gan ūdeni no akas izsmelt, gan ar nēšiem līdz kūtij aizgādāt. Tikām sildījušies ar karstu tēju un mielojušies gardām pankūkām. Ormaņkalna apkaimes meži ir noslēpumainu stāstu un teiku apvīti. Seni akmeņu krāvumi, boreālie (jeb, latviski ziemeļu) mežu augumi, kalni un ielejas, akmens upes ieraudzīšana. Meža piedziedāšana. Tik daudz kā te bija. Un arī satikšanās ar "vietējiem" lai padarītu mūs par savējiem, tika mums dažādus uzdevumus devuši: vieglākus un grūtākus. Bet galā tikām. Un tapām pieņemti kā savējie. Mieloti un cildināti.

BALTU VIENĪBAS SASAUKSME 2021

Gadu no gada šis Aicinājums, šie vārdi, šīs domas apceļo Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju! Un citas zemes un valstits, kur mīt baltu tautu pēcteči, baltu kultūras tālāknesēji. Arī šogad kalnos, pilskalnos, kopienu un ģimeņu svētvietās MĒS iedegsim Baltu Vienības spēku drosminošas ugunis! Brīvības un kopības ugunis.

BALTU VIENĪBAS UGUNU SASAUKSMES AICINĀJUMS

Iepazīstam Sēliju un svētam Apjumības

2021.gada 25.-26.septembrī norisināsies izbraukuma sarīkojums tradīcijas un novadu vērtību izziņas ciklā, kas atbalstīts SIF  projektu konkursā.

Par saimniecēm un saimniekošanu domājot

2021.gada augusta sākumā pulciņš dažādu vecumu interesentu devāmies ceļojumā uz Latgali - uz Zeļčiem Rekovu, Baltinavu. Mērķis - Latvijas valsts ģimeņu atbalsta programmā, SIF atbalstītā  projekta GADA IEZĪMDIENU SVĒTĪŠANA ĢIMENĒ izbraukuma pasākumā Dižmāras Latgalē izzināt dažādas saimniekošanas prasmes - izzināt, kādas tās bijušas agrāk un kas saglabajies un/vai mainījies tagad. 

Vasarassvētku izbraukums Embūtē

Jūnija pirmajā nedēļas nogalē, no 5.-6.jūnijam, tradīcijas un folkloras interesentu pulciņš devāmies izzinošā un sirsnīgā izbraukumā un kopīgā ģimeņu pasākumā VASARASSVĒTKU SVĒTĪŠANA EMBŪTĒ. Izbraukuma laikā baudījām pārgājienu pa senajām un dabiskajām Embūtes vietām gides Ingūnas Ziemeles vadībā, klausījāmies tradīcijas un folkloras pētnieces - amatnieces un rokdarbnieces Ivetas Seimanovas stāstījumā par Meitas pūra darināšanas un gatavošanas tradīciju dažādos laikos. Tradīcijas praktiķe, folkloriste no Vārtājas, Anete Simanovska vēstīja par Velēšanās tradīciju, Laba garšaugu pazinēja, vietējā uzņēmuma Embūtes garšaugi vadītāja Ineta Jurķe-Miķelsone stāstīja par zināmu un ne tik zināmu garšaugu pielietošanu ikdienā - uztura papildināšanā un veselības uzturēšanā un stiprināšanā. Notika vairāki Vasarassvētku svētīšanas rituāli - vainagu pīšana, sievu un meitu dejas, sarunas par sievišķo pasauli un dzimtu sievišķo zināšanu un spēka pārmantošanu gan tiešā, gan netiešā veidā.

Fotoalbums skatāms: https://photos.app.goo.gl/QwhqQhbnufv9ETyx8

Sarīkojumu atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds, tas notika Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība”atklāta projektu pieteikumu konkursa nevaldības organizācijām“Ģimenei draudzīgas vides veidošana” ietvaros.

Jurģi

Sērsnu mēneša pimajā piektā ir laiks, ka varam svētīt Jurģus. Tā ir atkal viena tradicionāla iezīmdiena kuras ārējais saturs laiku gaitā zaudējis nozīmi, jo sen kopš mēs vairs nemainam dzīvesvietas jaunam pavasaim sākoties. Un sen vairs mūsu mājās Jurģu laikā neienāk jauni gājēji - iemītnieki, kuri jaunajā lauku darbu sezonā mums līdzēs tikt ar daudzajiem darbiem galā.

1.aprīlis - rakstnieka Jāņa Veseļa 125gades diena

Šodien, 1.aprīlī, ir īpaša diena mūsu senkultūras un literatūras debesīs - sēļu zemes un teiksmu rakstniekam JĀNIM VESELIM - 125. dzimšanas dienas atcere.

Atveram Jāņa Veseļa 125-gades gadu!

Lai arī pirms nedēļas jau izsludinājām aicinājumu  iesaistīies rakstnieka, dievtura aizrautīga dzīves svinētāja Jāņa Veseļa lasījumos, tomēr Veseļa 125-gades gadu atveram šodien, tieši mēnesi pirms  viņa dzimšanas dienas.  

/foto no L.Ķuzānes grāmatas Saules koka meklētājs/

Tuvojas Jāņa Veseļa 125-gade. Aicinu piedalīties Veseļa lasījumos

Šī gada pavasarī tuvojas ļoti nozīmīgas dzimšanas dienas atcere vienam no dievturības un baltu dievestības stiprinātājiem, kuplinātājiem, daudzinātājiem, rakstniekam Jānim Veselim. Jāņa Veseļa devums mūsu kopdomas uzturēšanā izpaudies vairākos literāros darbos. Latvijā zināmāki ir viņa teiksmainais romāns Trīs Laimes un krājums ar Niklāva Stunkes ilustrācijām Latvju teiksmas, Trimdā iznācis arī viņa biogrāfiskais romāns. Latvijā labi zināma ir arī Lūcijas Ķuzānes monogrāfija Saules koka meklētājs – par Jāņa Veseļa dzīvi un darbu.