ceturtdiena, 2018. gada 11. janvāris

Teņu un Vadža dienas

Nākamā svētamā diena pēc Zvaigznes dienas Ziemas mēnesī, vai kā šogad, Svētku mēnesī, ir Teņi. Dažādos novados to dēvē dažādi - arī par Tanīša, Tuņņa, Tenīsa, cūkaušu un kuņģa dienu.

Līdzīgi kā Zvaigznes dienu, tos skaita vairāk pēc Saules gaitas pie debesīm, nekā pēc Mēneša ritiem. Teņus svin 21 dienu pēc Ziemassvētkiem. Šogad trešās savaites piektā, Gregora kalendārā 2018.gadā11.janvārī. Ticējumos vēstīts, ka Teņi ir ziemas vidus laika beigas un tajos lūzt ziemai mugurkauls. Pie tam dejošana ir viena no nodarbēm, kas ziemas mugurkaulu palīdz salauzt. Ir novērots, ka, ja Ziemas mēneša sākums ir salts, tad pēc Teņiem sākas atlaidenis. Teņi ir sieviešu diena – un to svin sievišķajam, Zemei un simboliskajai Lielajai pirmmātei (Mārai) par godu. Teņu dienas simboliskais dzīvnieks ir cūka, kas arī simbolizē visu mārisko, sievišķo, ziemu. Kā tādiem Teņiem ir cieša saistība ar auglību un tās veicināšanu. Teņos sākas īpašo auglības rituālu laiks, šai reizē notiek Teņa dzīšana, kurā liela nozīme ir izdarībām ar ūdeni. Teņos īpaši sievas, meitas un mazie ganiņi dejo un priecājas. Arī saimnieciskajā gadā Teņi ir lūzuma punkts - sākas jauno līgumu slēgšanas laiks, kas turpināsies visdrīzāk līdz Meteņiem.


Šai sakarā iederas arī neliels apraksts par senajiem krogiem un to vietu senās sabiedrības dzīvē. Senāk arī līgumu slēgšana bieži notika krogos. Krogus gan nevajadzētu uztvert tikai un vienīgi kā izpriecu vietu. Pēc dažu pētnieku, kā piemēram, Kārļa Bregžes atzinumiem, krogi senatnē bija tādi kā mūsdienu kultūras vai tautas nami. Un ne tikai senāk, bet vēl jo vairāk vēlākā laikā, kad liela vara bija kristīgajai baznīcai, bet zemnieki bieži vien tajā neguva ne to mierinājumu, ne saprašanu par dzīvi, ne zināšanas, viņi drīzāk krogā atrada kādu dziednieci, slepeno priesteri, kas varēja nokrustīt bērnus pēc senajām parašām, vai zinšu glabātāju. Tāpēc nevajadzētu noniecināt krogu nozīmi senajā tautas dzīvē. Dabiski, ka baznīcai tāda kārtība, kas valdīja brīvajos krogos nepatika, un viņi visvairāk ar viltu, bet arī ar nosodīšanu un nievām centās tā nozīmi mazināt un lētināt. Ne bez kristīgo baznīcu atbalsta krogi pamazām degradējās un pārveidojās tikai un vienīgi par dzertuvēm. Zināmā mērā Vidzemē izplatītie brāļu draudžu izvērstie Saiešanu nami bija veidoti pēc seno krogu parauga, protams ar citu garīgo un simbolisko piepildījumu.

Turpinot par Teņiem, jābilst, ka tā kā lauku sētā Teņus svin cūku ganāmpulka labklājībai, darbu aizliegumi šai dienā saistīti ar cūku ganāmpulka izdošanos – nedrīkst ne vērpt, ne šūt, ne lāpīt, ne adīt, ne arī velēties, ne plēst skalus. Kā jau minēts, Teņi ir sieviešu svētki, un ziema vispār ir vairāk saistīta ar sievišķo, kas simboliski ir saistīts ar iekšējo, pasīvo cilvēka dabu, tad mēs varam līdzībās uztvert šo darbu aizliegumu arī saistībā ar savu iekšējo pasauli, Vienīgais no pieciešamajiem darbiem, ko drīkst darīt Teņos, ir spalvu plūkšana. Un šīsreizes svētku dienas aizliegumi visvairāk saitīti ar asiem priekšmetiem un klabināšanu.

Arī Teņos vēro laiku: miglaini Teņi sola plūdus pavasarī. Ja Teņa diena ir slapja, arī siena laiks būs slapjš, bet, ja sausa, gaidāms sauss siena laiks. Svarīgi, lai uzspīd saulīte un gailis var padzerties no palāsēm vai no zemes – tā ir viena no norādēm uz labu ražu. Saulaina Teņa diena sola labu rudzu ražu.

Lai augtu labi lini un padotos sivēni un cūkas, Teņos vāra cūkas gaļu ar miežu grūbām vai klimpas, bet nedrīkst ēst klāt rudzu maizi, jo tad rudzi nepadodas. Dzirdēti ticējumi, par cūkas šņukura vai kauliņu ierakšanu zemē vietā, kur nākamajā gadā paredzētas cūku ganāmpulka ganības.
Līdzīgi kā Teņus svin cūkām un cūku ganiem par godu, Bašķus, kas ir dažas dienas vēlāk, - šogad Svētku mēneša trešās savaites devītā (15.janvārī), svēta par godu govīm. Bašķu dienu vietumis dēvē arī par Vadža dienu. Nav ļoti daudz ticējumu par šo dienu. Tik svarīgākās piebildes, ka lopus šai dienā aprūpē īpaši, zirgus nedrīkst nostrādināt. Šai dienā nekur nav jābrauc. Īpaši svarīga iezīme dabā ir ticējums, ka Bašķos koks sāk kāpt sula. Pavasaris tiešām nav tālu. Vismaz savulaik tā bija. Pēdējo gadu ziemas gan liecina mazliet par ko citu. Bet lai vai kā – vērojam dabu un svinam svētkus sekojot seniem paraugiem un tas pilnveidos mūsu priekšstausu par to, kā bija savulaik, bet arī par to, kas šajās norisēs ir nepārejoša vērtība, kas ir to kodols









1 komentārs:

Apceļojam Sēliju un svētam Rudenājus

Izskanot SIF atbalstītajam projektam IEZĪMDIENU SVĒTĪŠANA ĢIMENĒ, cikla trešais izbraukums notika no 24. līdz 25.septembrim. Viesojāmies Sēl...