Dosimies Latgalē

Aprīļa nogalē, kad, ticam, būs jau gluži silts un sauss, dosimies satikt Latgales vērtības. 25.-26.aprīlī ceļojums maršruta galamēŗķi Roberta Mūka muzejs - Lūznavas muiža - Rāznas ezers - Cukrasāta - Andrupene.

Mūsu šīs reizes ceļojuma iecere skatīt filosofa, dzejnieka, reliģiju un mītu pētnieka Roberta Mūka muzeju Galēnos. Latgales sirds stūrītī Galēnos notikusi R.Mūka (dzimuša Avena, 1923-2006) šīszemes dzīves sākums un gals. Te viņš dzimis un skolā gājis, te Galēnu kapsētā viņa mūža mājas. Un arī iekārtots Piemiņas muzejs, tēlu galerija parkā un viņa mūža atdusas vieta Galēnu kapsētā. Tam pa vidu dzīve itējusi gan Rīgā, kur 1.ģimnāzijā mācoties iemīļojis grieķu un latīņu valodas smalkumu. Vēlāk leģions, dzīve trimdā Eiropā un Amerikā. Un mūža nogalē atgriešanās Latvijā, darbs Kultūras akadēmijā. Pēc Meistara nāves viņa atraitne atdāvināju viņa dzimtajaui vieta bagātīgu literatūras un lietu mantojumu. Tas bijis par pamatu sākotnēji Piemiņas istabai, un no 2014.gada valsts akreditētam muzejam. Šobrīd muzejā apskatāma arī Latgales mākslas darbu izstāde Pasaules lāpītāji.

Par R.Mūka muzeja patlabanējo pārzinātāju (oficiālā statusā vadītāju) nākslinieci GITU PALMU var paskatīt še - vienā no LTV Provinces sērijām - https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/05.10.2024-ar-latgali-un-vilcieniem-parnemta-ciemos-pie-filozofa-muka-muzeja-vaditajas-preilu-puse.a571325/

Nākamā ceļojuma vieta - viena no šī gada Podnieku dienu svarīgajām vietām Lūznavas muiža.

Lūznavas muiža ne pirmo gadu izraudzīta par vienu no gavenajām Latgales Podniekus dienu norises vietām. Te plkst. 13.00 notiks “Latgales podnieku dienu 2026” izstādes atklāšana Lūznavas muižas "Kulturys škiunī" – izstādi bagātinās fotogrāfiju konkursa “Latgales podnieki laika ritumā” laureātu darbi· 

Un ne tikai tas - apskatīsim arī muižas pastāvīgo multimediālo ekspozīciju "Kerbedza kabinets", kas muižā būs skatāma vēl tik līdz šī gada aprīļa beigām.Uzzināsim, kas gan ir mistiskais Kerbežs un kāda ir viņa loma  Lūk, kas par to stāstīts Lūznavas muižas mājas lapā - "Izstādē ir skatāma 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjera stilistikas interpretācija un kādreizējo muižkungu, izcilo dzelzceļa būvju inženieru — divu Staņislavu Kerbedzu — darba un atpūtas telpas atdzīvināšana. Ekspozīcija veidota, smeļoties iedvesmu no citiem tā laikā kabinetu iekārtojumiem, kā arī Kerbedzu dzimtas biogrāfijām un Lūznavas muižas vēstures. Ekspozīcijas koncepcijas autors ir vēsturnieks Andris Uškāns, bet tās vizuālo stāstu palīdz iedzīvināt dizainere Liāna Merņaka."

Vēl bez tam uz to brīdi Lūznavas muižā solās būt apskatāma lietuviešu mākslinieces Laimas Dzigaites darbu izstāde "Zālaines pārtapšana"

Svētdienas ceļojums solās sākties buru kuģī pa Rāznas ezeru. Tā kā ceram uz kuģošanai labvēlīgu laiku.

Izkuģojuši Rāznu, dosimies lūkot, kā strādā un ko saradīšu ļaudis Cukrasātā - podnieks Staņislavs Viļums un Viola Anna Bīriņa. Viņi paši par sevi raksta: "Podnieka mājā „Cukrasāta” strādā pēc senām podnieku amata tradīcijām. Te ir autentiski darba apstākļi mūsdienu lauku vidē. Trauki tiek veidoti gan ar rokām tos lipinot, gan uz kājminamās podnieku ripas un pēc tam apdedzināti „dzīvās” uguns liesmās ceplī, kas tiek kurināts ar malku. Savu melno vai neatkārtojamo un individuālo melnsudrabaino tonējumu, kam pa vidu mēdz būt brūngani lāsumiņi podi iegūst dabiskā redukcijas procesa rezultātā.

Šis dabiskais process rada trauka krāsas dzīvīgumu un dziļumu, līdzīgi kā melnbaltajā fotogrāfijā. Svēpētie keramikas trauki ir neatkārtojams uguns rotaļas un podnieka meistarības rezultāts. Sākotnēji tiem piemīt arī dabīga „dūmota” it kā melnās pirtiņas smarža, kas ar laiku, traukus lietojot un mazgājot, zūd un kļūst neitrāla. Ir cilvēki, kuriem šī smarža ļoti patīk, bet ir, kam ne. Dabiskās smaržas ir izteiktākas (līdzīgi kā tikko slauktam govs pienam vai dabīgās ādas somām.)"

Dienas un ceļojuma noslēgums Andrupenes (Ondrupines) lauku sētā muzejā. Tur gan skatīsim ekspozīciju, gan pusdienosim.

Pieteikšanās ceļojumam atvērta. 

Izbraukšana no Rīgas Stacijas pulksteņa 25.aprīlī plkst. 7:00, atgriešanās svētdienā, 26.aprīlī ap 21.00. aptuvenās izmaksas katram 120,- - 130,-eiro

Kopējās izmaksās ierēķināts: vieta busiņā, pusdienas un brokastis Lūznavā, naktsmītnes, muzeju gidi, vieta buru kuģī (2 stundu ceļojumā pa Rāznu), pusdienas Andrupenē

Pievienoties var un drīkst, un lapini aicināss ikviens interesents.

Sīkākas ziņas un pieteikšanās 27811297 (watsapp, zvani vai īsziņas) vai e-astā saulegunta@gmail.com

Grāmatnieki ceļo EGLĪTE 2026

 

2020.gada jūlijā devāmies savā pirmajā ceļojumā. Toreiz vēl nebija izcēlies zīmols Grāmatnieki ceļo. Bet notika pirmās GrāmaTūres, Literatūres iespaidā radies nosaukumus bija mūsu ceļojumiem. Bet pēc laikā jau pārtapām Grāmatnieki ceļo, jo galugalā esam tāds kā populārās facebook kopienas Grāmatnieki "meitas rūpals un prieks". Vēlā rudesn-ziemas-agrā pavasara laikā tālākos ceļojumos dodamies retāk. Bet tad tiekamies Rīgā. Jo arī še ir tikšanās un redzēšanas vērtas vietas. Tā radās arī Grāmatnieki ceļo Eglīte. Tā allaž notiek janvārī, jo decembris ir tik daudzu lietu un notikumu pārņemts un piepildīts, ka Eglīti negribas tai biežņā vēl spiest. Tai, kā zināms, arī dabā tīk augt brīvībā. 

Un tā kā Jauns gads ir sācies un mūsu pirms dažiem gadiem iesāktā tradīcija turpinās - arī šai janvārī tiksimies Grāmatnieki ceļo kopienas un draugu EGLĪTĒ.

Šogad par tikšanās vietu esmu izvēlējusies Krišjāņa Barona muzeju Rīgā (Kr.Barona ielā 3-5, 4.stāvs)

Tikšanās laiks - 2026.gada 24.janvāris no 12.00-15.00

Ziemassvētki - 2025 ir klāt!

Laužat skalus, dedziet guni,
Laidiet Dievu istabā
Stāv Dieviņis aiz vārtiem
Nosvīdušu kumeliņu.

Tāds tas ziemas vidus laiks, Ziemassvētku laiks, ir -  tumšs ārpusē, bet turot un saudzējot iekšējo gaismu. Un īstajā nepieciešamības brīdī to uzšķiļot. Un pasauli gaismojot, arī pats sevim ceļu rādot.

Jā, Saule latviešiem laikus iedala - tā nosaka gan dienas-nakts garumu, gan gadalaikus. Tā gādā ne tik par gaismu, bet arī par siltumu,

Gluži kā tā Saule, kas debesīs, mums katram sava iekšējā saule jāierauga, jāsajūt un jāļauj tai starot, mirdzēt, gaismot un sildīt!

Lai mums tas izdodas, draugi! Jaunajā SAULES gadā arvien labāk!

Kā Sēlijā braucām

Sestdienas, 25.oktobra rīts šīs lietainās vasaras un rudens laikā nebija pārsteigums. tas atkal atausa ne tikai pelēkas miglas klāts, bet nepārejošas lietus lāses cītīgi rasinādams. Bet vai gan tas var mulsināt tik apņēmīgus ceļotājus, kādi esam mēs. Kopienas Grāmatnieki ceļo ļaudis spēj priecāties par saules gaisiem, bet tos nesāpina arī lietainums. Kāds nu dabai laiks ir, ar tādu lūkojam sadzīvot. Un rast prieku tur, kur tas nenoliedzami ir - vienam otra sejās, smaidos un siržu starojumā. Par atkal satikšanos un par jauniem ceļotājiem mūsu pulkā.

Baudījuši brokastu zupiņu omulīgajā ceļmalas krodziņā picērijā Vecumniekos Pie Martas un Marijas, ripinājām tālāk. Līdz Ērbērģei. Kur aug viens kuplis koks. Dižozols, kas nes Mazzalves dižozola vārdu un šogad pieteikts arī Eiropas dižkoku konkursam. Un pieteikumā par to var ne tikai nobalsot, bet arī uzzināt tā skaisto stāstu - https://retv.lv/daba/koks-kas-dod-speku-mazzalves-ozols-eiropas-konkursa/ .

Par Veļu laiku

Klāt rēnais un miglājais rudens laiks, kad vasara arvien ciešāk ieiet ziemā. Kad mainās un pazūd krāsas. Kad lapas un augi sačokurojas un ieritinās ziemas miegā un mierā.  Kad arvien mazāk ir dabiskās dienas gaismas. Kad saules dienas ceļš debesīs veido arvien garākas ēnas. Kad daba izgaismojas arvien īpašāk un Zelta laiks pāriet sudrabā. Un Mēness ceļš izliecas arvien augstāk debesu jumā:

Kur vasaru Saule tek,

Tur tek ziemu Mēnestiņš.

Veļu, iļģu, urguču ... laiks iet pār zemi. Mēs sakopjam savu tuvo kapu kalniņus uz ziemu. Dedzam sveces tur, kur vasarā dēstījām puķes. 

Tā Veļu māte, kas balta baltābola kalniņā sēd

Miglas vai smilšu kurpēm kājās.

Pelēkbaltos miglas autos tinusies 

Ar acu skatu kā Daugavsdzīles

Veļu laiks svētams, iezīmējams, ierakstāms mūspašu dzīvju rakstos, mūsu dzimtu rakstos. Tas var būt tik dažāds. Bet piedzīvojams. Ar dziļām, iekšējām sarunām pašam ar sevi, ar senču balsīm pašos. Ar sirsnīgiem atmiņu vakariem ģimenes un draugu lokā pieminot Taisaulē gājušos.

Arvien biežāk tiek klāti Veļu mielastu galdi. Ģimenes, draugu un domubiedru vidū piesaukti un daudzināti senču darbi un dzīvēs paveiktais. Ar pateicības un mīlestības domām. Un ar īpašām jūtām sagaidīts viņu atbalsts un padoms dzīvei tālāk ritot. 

Tradīcijā Veļu laikā dziedamo dziesmu tieši saglabājies maz. Mūsdienās mēs bieži šai laikā dziedam bedību dziesmas. Bet iederīgas arī saules aiziešanas, vakara un dzīves pārlaicību un aizlaicību raksturīgās. 

Lai tālo zvaigžņu un Aizpasauļu atminējumi, pieminējumi ir dzīvi!

Lai iejušanās pārlaiku esībā stiprina.

Par laiku ārpus iemiesošanās laika.

Mielot nozīmē mīļot

Sēlijas Leģendu nakts ceļojums

Iezīmējies Sēlijas Leģendu nakts ceļojuma saturs.

Tātad - izbraucam no Rīgas Stacijas pulksteņa 25.oktobra rītā plkst. 8.00. Vecumniekos brokastojam. Tālāk Ērbērģes muiža ar muižniekiem un kafiju - Vecmēmeles muiža un dzirnavas (bijušās) ar dārzu (patlaban) - Gricgale (muiža, krogs un pusdienas ar ugunskura zupu un pankūkām) - Gārrsene ar Leģendu nakti un Debesjumu, un brokastu pankūkām) - Kaldabruņa ar Škatu torni un jaunināto Červonkas baznīcu, un pusdienām) - Sunākste ar Ābicu taku, Gaismas vārtiem un vēl ko jauku...

Atgriežamies Rīgā svētdien, 26.oktobrī ap 18.00...

Piesakāmies! Gaidu. (tālr. 27811297)

Rudeņo

 Saule ietinas rudenī. Rudens vidiņā. 

Arvienu vairāk rudeņo. Arvienu vairāk rudā. Rudens vārds, kas no rudajām krāsām cēlies. Lai kādas tās būtu, ik katru caurvij rudais. Ir rudi dzeltenais un rudi sārtais, rudi sarkanais un pat baltais dabū rudo nokrāsu. Vai no saules slīpās gaismas vai rudeņojošām lapām, kas savas krāsas iemet debesīs. Viss rudo. Rudeņo.

Ceļojuma atskats. Paldaži - Limbaži - Aloja - Staicele - Oleri

Tai saulanā un siltajā septembra nedēļas nogalē, kad mūsu zemīti piemeklēja tāds siltums, kāds šogad tik retu dienu bija vasaras mēnešos sastopams, devāmies Vidzemes līvu ceļus apceļot un viņu vērtsvietas lūkot.

Ar pirmo pieturu Paldažos, kur mūs tik laipni uzņēma Zemnieku saimniecības PALDAŽI saimnieks Andrejs Kovaļovs - bitenieks, aitkopis, diplomāts, fotogrāfs, viesmīlis (kā gan citādi lai nodēvē cilvēku, kurš savu viesus tik mīļi un dāsni uzņem). Saņēmām daudz stāstu par Paldažu ieleju un tuvāko un tālāko apkaimi senākos, vissenākos un ne tik senos laikos. Tikām mežu un tā senumu baudīt vesti uz senkapu vietu. Tās nosaukums Buļlumuižas bronzas un senākā dzelzs laikmeta uzkalniņu kapulauks - https://enciklopedija.lv/skirklis/186138-Bu%C4%BC%C4%BCumui%C5%BEas-senkapi . Uzzinājām daudz par Paldažu sensētas un apkaimes pagātni. Priecājāmies par tās saimnieku mūsdienu čaklumu un veikumu, baudīdami brangu jēra zupu. 

Vidzemes līvu pēdās ... un ne tikai

Vēl baudām vasaru. Lai nu cik silta viņa mums ir un rādās. Tomēr arī plānojam jau tālākos ceļojumus. Septembra sākumā dosimies iepazīt Vidzemes lībiešu vietas. Laiks - 6.-7.septembris (ar nakšņošanu Staicelē)

Skrāģu krogs - Ineši - Amata

Grāmatnieki ceļo kopienā top ceļojums uz Zosēniem, Inešiem un Amatu ... 12.-13.jūlijā. 

Vispirms sestdienā, 12.jūlijā, apmeklēsim un baudīsim Dienu Mākslai Skrāģu krogā, Baņutas parkā. Šīs būs jau 13. Profesionālās mākslas dienas Zosenos. Tās veltītas operas "Baņuta" autoru, libreta autora Artūra Krūmiņa un  komponista Alfrēda Kalniņa 146. dzimšanas dienai, kā arī novadnieka Emīla Dārziņa 150. dzimšanas dienai

Muzeju nakts un diena 2025

Ceļojums Muzeju dienu un nakti satikt - 2025.gada 17.-18.maijā. Maršruts - Apsīšu Jēkaba Kalaņģi - Druvienas Vecā skola - Ranka - Zilaiskalns

Lielā diena nāk ...

Klāt marts, mēnesis, kurš mums nes kāda svešzemju kara dieva vārdu. Varbūt ne bez iemesla, jo šai mēnesī ziema ar vasaru sāk savu ikgadējo cīņu. Te ziemas ar saviem salto vēju zobeniem mētājas, te saulīte, arvienu augstāk debesu jumā kāpdama, savus spožos un siltos saukes staru zobenus mirdzina pār zemi. 

Kokneses ziņģe top!

 

Ceļojums Kurzemes vidū

Tuvojoties pavasarim un dienām stiepjoties garākām, arvien vairāk mostas arī vēlme doties kādā kārtējā Latvijas divu dienu apceļojumā. Sen neesam bijuši Kurzemes pusē, tāpēc šoreiz ceļojuma galamērķus lūkojam tur. Kurzemes vidū. 

26.-27.aprīlī  lūkosim Kandavu, Kubalu un Dundagas apkaimi un mazliet pieskarsimies Kurzemes iekšjūras krastiem.

Ziemas vidus tuvojas

Ziemas vidus sarīkojums Iecavas pagasta Rosmes bibliotēkā notiks sestdien, 14.decembrī divpadsmitos dienā.

Codes ceļos Veļu laikā

 

Jau izveidojies ciešs kultūrpārgājēju pulciņš, kam allaž prieks satikties, izstaigāties, ieraudzīt un iepazīt jaunas vietas un nezināmus ceļus. Kārtējā kultūrpārgājienā dosimies sestdienā, 2.novembrī. Un, protams, no sirds aicinām pievienoties ikvienu - ceļojumu draugus gan no tuvākās apkaimes, sava novada patriotus, gan citus ieinteresētos kaimiņnovadniekus.

Pa saulespuķu ceļu uz Rāmritu medu

Rīts, sākdamies pienainā, gandrīz necaurredzamā miglā, izvēršas saules gaismas un siltuma pielietā dienā. Kultūrceļotāji satikušies Iecavas autoostā un Lilitas atvestām saulepuķēm bruņojušies, dodas ceļā, kas saldināts medainām domām. Piestājuši pie slavenā Iecavas dižozola, t.s. Napoleona ozola, aizdomājamies par tā senumu un priecājamies par koka varenību. Dažkārt rakstos tas tiešām tiek dēvēts par Napoleona ozolu un vēstīts, ka viņa stādīšanas laiks 1862.gads, 50 gadus pēc Napoleona karagājien beigām arī šai pusē, tas stādīts kritušo karavīru piemiņai. Tas gan daudziem dabas pētniekiem un vērotājiem liek šaubīties, jo tā apkārmērs - 6,18 cm pēdējā mērīšanas reizē pirms pāris gadiem, liecina par it kā daudz lielāku vecumu. Lai nu kā būtu ar šī varenā dižkoka stādīšanas laika pareizību rakstos, koks ir varens un greznu zaru un lapu vainagu rotāts priecē gan ceļa gājējus, gan, cerams arī tā apkaimes iedzīvotājus.

Aspazija. Rainis. Jūrmala

2024.gada 12.oktobrī kopiena Grāmatnieki ceļo dosimies tuvajā izbraukumā uz Aspazijas vietām Jūrmalā. 

Vispirms satiksimies Aspazijas mājā un apskatīsim arī to, ko gleznotājs Vilhelms Purvītis gleznojis še, netālu no Aspazijas dzīvodams, tad aizdosimies līdz kāpām, kur Aspazijas tēls, tēlnieces Olgas Šilovas veidots, aizdomājies stāv un vērosim jūru un apkaimi viņas acīm. Varbūt izdosies... 

Dienas otrajā daļā pabūsim arī otrā Jūrmalas mājā, kas nes Aspazijas un Raiņa vasarnīcas vārdu.

Tuvojoties abu dzejnieku 160.gadskārtai un ne tikai tālab ir vērts vēl un vēlreiz ielūkoties abu meistaru dzejas, dzīves un sabiedrības pasaulē.

Dalībnieku skaits ir ierobežots. Pieteikšanās, ja vēlies pievienoties pa tālruni 27811297 (pieņemu arī watsapp ziņas)

Pēc medus ceļojot...

Rudens pārgājienā dosimies no Iecavas uz Rāmritiem. 2024.gada 5.oktobrī. Sākums 10.00 Iecavā, pie autoostas.

Baltu Vienības dienas gaidās. Biedrība JUMALA aicina

Arī šoruden, 22.septembrī iedegsim uguni Baltu vienībai. Dienai ar senu un pretrunīgu pagātni, bet tomēr diena, kura gadu gaitā kļuvusi par vienu no Baltu tautu vienotības simboliem un atgādinājumiem. Mēs esam dažādas tautas - katra ar savu kopskatu pasaulē - līdzīgu un savu, katra ar savu raksturu un stilu. Un visā šai daudzveidībā un dažādībā svarīgi saglabāt un turēt godā gan tautu stipro pagātni, gan ticību un cerību uz nākotni un darbošanos šīs kopīgās nākotnes un sakņu turēšanas laukā. 

Lai mums izdodas - lai katra sevi cienoša kopiena sanāk kopā un piedomā - par mūsu tautu pagātni un nākamību. Vai tā būtu valsts vai pašvaldību rīkota uguns iedegšana vai draugu un domubiedru pulcēšanās, vai vietējo kopienu pašierosināta sanākšana - lai viss virza mūs uz sakņu spēku nākamībā. 

Arī tie, kuri uguni iededz mazliet citā laikā, kā nu viņiem tas viņu dzīves vietās iespējams, arī tas ir svarīgi - svarīgāk kā neiedegt nemaz. 

Lai atceramies pagājumus un daudzinām nākamību, kas mūsu pašu rokās!

Tālāk pārpublicēju Baltu Vienības uguņu tradicionālo Uzsaukumu: