Gada īsākā nakts, kurā var satikt pašu Jāni un īpašais papardes zieds uzzied. Nakts, kurā Jāņa mātes sakta pazūd. Un reizēm viņa pati. Un atrodas tikai Pēteros. Saule – debesu kalna pašā virsotnē nonākusi, krīt visdziļākajā akā. Jāņa nakts īpašais brīdis – mirklis, kad "tumsa vistumšākā" un dažkārt tiešām šķiet, ka rīts var nemaz nepienākt – senā sajūta, ar kādu varbūt Jāņu nakti svētījuši mūsu ļoti tālie priekšteči – savās sirdīs un aizapziņā aptverdami robežnorišu bīstamību. Sliekšņa un pārejas laika īpašā nozīme arī tagad, 21. gadsimtā, Jāņu naktī var tikt sajusta.
