Laužat skalus, dedziet guni,
Laidiet Dievu istabā
Stāv Dieviņis aiz vārtiem
Nosvīdušu kumeliņu.
Tāds tas ziemas vidus laiks, Ziemassvētku laiks, ir - tumšs ārpusē, bet turot un saudzējot iekšējo gaismu. Un īstajā nepieciešamības brīdī to uzšķiļot. Un pasauli gaismojot, arī pats sevim ceļu rādot.
Jā, Saule latviešiem laikus iedala - tā nosaka gan dienas-nakts garumu, gan gadalaikus. Tā gādā ne tik par gaismu, bet arī par siltumu,
Gluži kā tā Saule, kas debesīs, mums katram sava iekšējā saule jāierauga, jāsajūt un jāļauj tai starot, mirdzēt, gaismot un sildīt!
Lai mums tas izdodas, draugi! Jaunajā SAULES gadā arvien labāk!
